Vēl viens terorists no Latvijas stāsta par saviem „varoņdarbiem” Doņeckā. VIDEO
Tā dēvētās Jaunkrievijas atbalstošajos plašsaziņas līdzekļos kārtējo reizi ar kareivīgiem izteicieniem izcēlies terorists no Latvijas, kurš karo pašpasludināto „tautas republiku” karotāju rindās Austrumukrainā. Šoreiz kāds jauns vīrietis ar segvārdu Džamals stāsta par kaujām Doņeckas lidostas apkārtnē.
Krievijas informācijas aģentūra „Life News” intervējusi kādu pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas kaujinieku pusē no Latvijas karojošu jaunu vīrieti, kura segvārds esot Džamals.
Jautāts, kāpēc viņš devies karot uz Donbasu, Džamals krievu valodā paziņoja, ka iepriekš viņš pārsvarā esot izniekojis savu dzīvi, bet Donbasā viņam ir iespēja „reāli palīdzēt cilvēkiem” un „apturēt genocīdu pret krievu tautu”. „Es arī esmu pret fašismu,” piebilda teroristu kaujinieks, sīkāk neizklāstot savas rīcības motīvus.
Džamals atklāja, ka Austrumukrainā ieradies pagājušā gada decembrī un kopš tā laika viņš piedalās kaujās un ticis pat pāris reizes ievainots. Džamala īsta identitāte tā arī netika atklāta.
Prokrieviskie aktīvisti Beness Aijo un Vladimirs Lindermans plašsaziņas līdzekļiem klāstījuši, ka Austrumukrainas teroristu rindās varētu karot ap pussimts kaujinieku no Latvijas – gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Kasjauns.lv arī par viņiem jau rakstījis. Starp viņiem bija un ir ne tikai Beness Aijo, bet arī Valentīns Miļutins un Vjačeslavs Visockis no Ludzas, kāds Grigorijs ar iesauku „Mednieks”, latviešu puisis Mareks un Toļiks, kurš iepriekš Rīgā nodarbojies ar biznesu. Zināms, ka Austrumukrainā arī kritis tur teroristu rindās karot aizdevies rīdzinieks Rodions Kušnirs. Tāpat Krievija piešķīrusi pagaidu patvērumu Latvijas pilsonim Vjačeslavam Visockim, kas piedalījies karadarbībā Ukrainas teritorijā, cīnoties Maskavas apbruņoto teroristu bandu rindās.
Arī Drošības policija apstiprina, ka teroristu rindās Austrumukrainā karo vairāki Latvijas iedzīvotāji. Tomēr konkrēts viņu skaits nav zināms, jo viņi pārāk sevi nereklamē, jo Latvijā viņiem draud nokļūšana aiz restēm. Šogad februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz Latvijas iedzīvotājiem prettiesiski piedalīties bruņotos konfliktos ārvalstīs, kā arī finansēt šādus konfliktus, vervēt un apmācīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos.