Šlesera partijas valstij parādā palikušas 860 tūkstošus eiro. Viņš skaidro: „Tā bija varas partiju atriebība”

Kopumā ar nule dibināto „Latvija pirmajā vietā” Šlesers īstenojis astoņus politiskos projektus, kuru rezultātā viņš gan kāpis politiskajā olimpā, gan arī no tā noripojis lejā. Divas viņa vadītās partijas savulaik valstij palikušas parādā iespaidīgas simtos tūkstošos rēķināmas summas, kuras nu norakstītas zaudējumos un vairs nav ne mazāko cerību atgūt. Šlesers, pēc visa spriežot, dibinājis un likvidējis vienu partiju pēc otras, lai „atkratītos” no neglaimojošās savu iepriekšējo politisko partiju pagātnes. Tādēļ arī „Latvija pirmajā vietā” nav vis kādas iepriekšējās partijas tiešs turpinājums, bet gan pavisam „jauns” politiskais spēks, kaut arī retorika palikusi viena un tā pati.

Priekšvēlēšanu mahinācijas

KNAB dati liecina, ka „Par labu Latvijai” valstij parādā palikusi 108 301,92 eiro, bet LPP/LC – 752 514,23 eiro. Tātad kopā - 860 816,13 eiro. Tie ir sodi, kurus korupcijas apkarotāji savulaik uzlika par šo partiju blēdībām Saeimas priekšvēlēšanu kampaņās. Toreiz sodi tika aprēķināti vēl latos, kurus pārrēķinot eiro, tad arī iznāk šie 860 tūkstoši.

Bet šo naudu vairs nav no kā piedzīt, jo „Par labu Latviju” darbība izbeigta 2015. gada vasaras beigās pēc Madonas tiesas sprieduma. Bet trīs gadus pirms tam kongresā lēmumu par savas darbības izbeigšanu lēma partiju apvienība LPP/LC (Latvijas Pirmā jeb tā dēvētā mācītāju partija un „Latvijas ceļš”).

2011. gadā KNAB secināja, ka „Par labu Latviju” bija pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumu apmēru par vairāk nekā 44 000 latu, ko veidoja tā saucamās trešās personas apmaksātās priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksas vairāk kā 500 latu apmērā, kā arī neatļauts dāvinājums no kādas komercsabiedrības, kas no saviem līdzekļiem samaksājusi par partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu televīzijā uz 10. Saeimas vēlēšanām.

Savukārt, vērtējot 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, KNAB konstatēja, ka 2007. gadā LPP/LC, apejot likumu, izmantoja trešo personu – reklāmista Ērika Stendzenieka organizāciju „Pa saulei”. Līdz ar to KNAB 2008. gadā uzdeva LPP/LC atmaksāt pārsniegtos līdzekļus vēlēšanu kampaņā – 528 870 latus.

Partija KNAB lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet prāvā zaudēja. Vienīgais, kā atkratīties no parāda, bija likvidēt politisko organizāciju. Tā nu LPP/LC tika likvidēta un nākamajās vēlēšanās „uzstājās” no grēkiem tīra, balta un pūkaina „Par labu Latviju”, kura pēcāk arī tika likvidēta.

Ne viena, ne otra partija uzliktos sodus tā arī nesamaksāja, jo tās likvidēja ar pilnīgi tukšiem bankas kontiem.

KNAB Komunikācijas nodaļa Jauns.lv informē: „Politiskajām partijām “Par labu Latviju” un LPP/LC aizvien ir parādsaistības, attiecīgi - 108 301,92 un 752 514,23 eiro apmērā.
 
KNAB atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nosūtījis zvērinātam tiesu izpildītājam parādu piedziņas pieprasījumu par partijas “Par labu Latviju” parādsaistībām. Savukārt partijas LPP/LC likvidatoram KNAB nosūtījis kreditora prasījumu.

Saskaņā ar KNAB rīcībā esošo informāciju LPP/LC likvidācijas procesu uzsāka 2011. gadā, bet “Par labu Latviju” – 2015. gadā, un abu partiju valdes locekļi vai likvidatori aizvien nav pabeiguši likvidācijas procesu”.

Šlesers: „Mūs neapturēs neviens!”

Jauns.lv Šleseram jautāja, kas ir noticis ar šīm parādsaistībām: vai tās ir atmaksātas? Uz to viņš atbildēja, ka kategoriski noraida, ka sods partijām uzlikts par blēdīšanos priekšvēlēšanu kampaņās, jo „šīs naudas summas tika uzrēķinātas kā tā laika varas partiju atriebība man un politiskajiem spēkiem, ar kuriem gāju politikā”.

„Šī nauda netika ņemta no valsts budžeta, kā tas tiek darīts šobrīd, sadalot 16 miljonus nodokļu maksātāju naudas starp Saeimā esošajām partijām. Šīs summas, par kurām jautājat, bija klaji negodīgs uzrēķins par ar partijām vispār nesaistītas trešās personas viedokļa paušanu. Negodīgi izmantojot pie varas esošo partiju kontroli pār represīvo iestāžu resursu, šī nauda tika ieskaitīta priekšvēlēšanu kampaņu izdevumos.

No 2011. līdz pat 2016. gadam KNAB izmeklēja pret mani vērstu lietu. Piecu gadu laikā netika atrasts neviens pierādījums un lieta tika izbeigta pat bez naudassoda.

Tādēļ vēlreiz uzsveru, ka nekad nepiekritīšu šādam jautājumam, jo tajā ietvertā informācija jau sākotnēji ir melīga. Un arī šobrīd, sajūtot apdraudējumu savai komfortablajai būšanai pie varas, valdošie bez aizspriedumiem turpina izmantot varas resursu, lai diskreditētu, nomelnotu un visiem spēkiem nepieļautu „Latvija pirmajā vietā” iekļūšanu Saeimā. Bet, esiet droši, mūs neapturēs neviens,” Jauns.lv pauda Šlesers.

Neatklāj finansētājus

Jauns.lv vēlējās arī uzzināt kā “Latvija pirmajā vietā” (LPV) biedri vērtē reputācijas riskus, kas savulaik bija izvērtušies ar Šlesera veidoto partiju „mahinācijām”. LPV runssieva Vita Gaisma, kura, starp citu, savulaik strādājusi Ērika Stendzenieka vadītajā reklāmas aģentūrā, Jauns.lv pauda:

„Ikviens no partijas dibinātājiem, kurš ir licis savu parakstu par „Latvijā pirmajā vietā”, ir apliecinājis, ka uzticas partijas līderim un komandai, kuru Ainārs Šlesers ir sapulcinājis. Tie, kas saskata reputācijas riskus, gluži vienkārši nav mūsu rindās”.

Tagad „Latvija pirmajā vietā” vēlas, lai politisko partiju finansēšanā iestātos „vecā kārtība” un parlamenta vēlēšanās atbalstu ieguvušās partijas vairs netiktu atbalstītas no valsts budžeta, bet gan lai tām būtu brīva vaļa saņemt ziedojumus no „trešajām personām”. To LPV dibināšanās procesā proponēja arī viena no jaunās partijas sejām, bijušais premjers Vilis Krištopans: „Atteikties no negodīgas varas partiju finansēšanas no valsts budžeta”.

Pats Šlesers gan tagad publiskajā telpā izvairīgi runā, kas tad konkrēti atbalsta viņa jauno politisko veidojumu. Atbalstītāju esot „gana daudz” viņa partijas biedru un fanu, pašu ieskaitot.