Spiegošanā aizdomās turētais Ādamsons nolēmis izstāties no "Saskaņas"
Par spiegošanu Krievijas labā aizdomās turētais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ādamsons nosūtījis vēstuli Saeimai, kurā norādījis, ka neesot darījis saviem vēlētājiem neko sliktu, taču viņš labi apzinoties, ka pastāv risks, ka viņam inkriminētās apsūdzības varētu tikt vērstas arī pret partiju un Saeimas frakciju.
Ādamsons vēstulē arī uzsvēris, ka nenoliek Saeimas deputāta mandātu, jo to viņam piešķīrusi Latvijas tauta.
Kā ziņots, 11.augustā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Ādamsonu nolēma paturēt apcietinājumā, kurā viņš atrodas kopš jūnija sākuma.
Saeimas vairākums 10.jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
