Linkaits un "Rail Baltica" ieviesēji ar Siguldas novada deputātiem pārrunā projekta attīstības gaitu
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) kopā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesējiem piektdien apmeklēja Siguldas novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija, un pārrunāja projekta attīstības gaitu, pavēstīja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.
Ar Siguldas novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu (NA), pašvaldības deputātiem un speciālistiem pārrunāta "Rail Baltica" projektēšanas gaita Rīgas apvada posmā un apspriesta reģionālā mobilitātes punkta plānojuma attīstība.
Ministrijā atzīmēja, ka pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novads apvienots ar Krimuldas un Mālpils novadu, kā arī Inčukalna pagastu. Jaunajā Siguldas novadā iekļaujas "Rail Baltica" pamata trases Rīgas apvada Vangaži-Salaspils-Misa posms un daļa no projektēšanas posma Vangaži-Igaunijas robeža. Tajā ietilpst arī Vangažu reģionālā stacija - viena no 16 plānotajām "Rail Baltica" līnijas reģionālajām stacijām Latvijā.
Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno AS "RB Rail", un tos plānots noslēgt līdz 2022. gada beigām.
""Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūra tiek būvēta daudzām nākamajām desmitgadēm, tāpēc ir svarīgi visu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību nodrošināt katrā projekta īstenošanas posmā," uzsver Linkaits.
Pašlaik notiek projektēšanas darbi visā Latvijas pamata trases garumā, tāpēc ministrs aicina ikvienu pašvaldību, ko "Rail Baltica" šķērsos, savlaicīgi domāt un plānot, kā jauno infrastruktūru konvertēt jaunās iespējās pašvaldības attīstībai. Tostarp vajagot savlaicīgi plānot arī nepieciešamo finansējumu.
Viņš arī atzīmēja, ka Siguldas pašvaldībai ir laba pieredze Siguldas stacijas veidošanā par mobilitātes savienojumu. Linkaits cer, ka šī pieredze ļaus kopā ar "Rail Baltica" komandu izveidot Vangažu staciju par tikpat veiksmīgu mobilitātes punktu.
"RB Rail" tehniskais direktors Ēriks Diļevs skaidroja, ka pēc skiču projekta risinājumiem dzelzceļa tilts pār Gauju tika plānots 1,7 kilometru garumā, taču projekta izstrādes laikā projektētāji raduši iespēju tilta garumu samazināt līdz 1,4 kilometriem, tādējādi gan samazinot kopējās būvniecības izmaksas, gan arī ieviešot videi draudzīgākus risinājumus.
Piemēram, centrālā laiduma garums pār Gauju ir 110 metrus garš, savukārt tilta balsti netiks izvietoti upē, tādējādi būtiski samazinot ietekmi uz vidi un upes biotopiem.
"Ar šo gadu faktiski ieejam nākamajā projekta fāzē, no vērtību inženierijas risinājumiem uzsākot darbu pie būvprojektu pamata risinājumiem, un esam gatavi prezentēt pilnīgākus tehniskos trases novietojuma risinājumus arī tām pašvaldībām, kuras šķērsos "Rail Baltica" trase," skaidro Diļevs.
Pārrunātas arī gaidāmās pārmaiņas pārvietošanās paradumos, ko ieviesīs mobilitiātes punkta attīstība Vangažos. Tas sniegs iespējas ātri nokļūt Rīgā, kā arī Kauņā vai Pērnavā.
Kā atzīmēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi - vilciens, autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports. Šajās vietās varēs arī novietot skrejriteņus, velosipēdus un visus citus mikromobilitātes rīkus.
"Veidosies teritorijas, kurā cilvēki gribēs dzīvot, atpūsties, veidot mācību iestādes un attīstīt tūrisma pakalpojumus, jo būs ērti pārvietoties vismaz 40 kilometru rādiusā ap katru no mobilitātes punktiem," uzskata Vingris.
Viņš gan uzsver, ka nepieciešama cieša pašvaldību līdzdarbība, lai izveidotu šādu videi draudzīgu un iedzīvotājiem ērtu dzīves telpu.
Jau vēstīts, ka Sigulda ir pirmā no pašvaldībām, kuras Linkaits augustā apmeklēs kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Pirmdien, 9. augustā, plānota tikšanās Bauskā, 11. augustā - Ropažos, bet 13. augustā - Limbažos. Šomēnes plānotas tikšanās arī Ķekavā, Olainē un Mārupē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
