Gobzema fani aizdomājas: vai īstā politiķa vietā nav iebīdīts “Kariņa kliķes” radīts klons?

Publiskotajos ekrānuzņēmumos redzama daļa no kādas sarakstes, kurā lietotājs/āja ar nosaukumu “Anett Amber” apgalvo sekojošo:

Šāda teorija, kā redzams, izvirzīta, atbildot uz kādas citas personas rakstīto: “Jo tas nav Aldis Gobzems”.

No sarakstītā noprotams, ka sieviete nebrīnīsies, ja izrādīsies, ka:

• Īstais Saeimas deputāts Aldis Gobzems ir kaut kā pazudis;

• Viņa vietā steidzīgi speciāli iebīdīts, noprotams, Latvijā radīts klons, kurš aši izaudzēts pieauguša vīrieša vecumā.

Balstoties uz vienu, šauru ekrānuzņēmumu, ir grūti spriest, cik nopietni, vai nenopietni ir uzrakstīts augstāk redzamais.

Taču daudz reālistiskāks (lai arī bez šaubām garlaicīgāks) izskaidrojums pēdējo mēnešu laikā notikušajām opozīcijas deputāta ārienes izmaiņām varētu būt tas, ka Aldis Gobzems jau labu laiku intensīvi sporto, par ko neaizmirst ik pa laikam atgādināt arī sociālajos tīklos.

Vēl arī fakts, ka pirms kāda laika politiķis izšķīrās par labu citam, matu sakārtojumam.

Gobzems arī skaidro, ka sevi uztura formā, fiziski un mentāli gatavojoties “savai uzvarai” tuvākā nākotnē.

Augstāk redzamo attēlu ar parakstu "Labrīt!" savos sociālajos tīklos ievietojis arī pats Aldis Gobzems.

Gobzems ielās pulcē cilvēku masas

Jauns.lv jau vēstīja, ka trešdienas vakarā 1000 līdz 1500 cilvēku pulcējās pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, paužot neapmierinātību ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta.

Aicinājumu pulcēties trešdien bija izplatījis opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (LK), un iedzīvotāji sākotnēji bija ieradušies pie Saeimas ēkas, tad piestāja pie Brīvības pieminekļa un devās līdz valdības ēkai. Pats Gobzems arī bija protestā, taču vēlāk no notikuma vietas aizgāja.

Jau pirms plkst. 20 protestētāji sākuši pulcēties pie Saeimas ēkas, pēcāk virzoties uz laukumu pie Brīvības pieminekļa, kur Aldis Gobzems saviem atbalstītājiem teica runu, aicināja noskaitīt tēvreizi un vienoties Latvijas himnā.

Savā runā Gobzems aicināja pūli iestāties pret valdības lēmumiem par obligātu vakcināciju.

Protests noslēdzās pēc plkst. 21 pie Ministru kabineta, kur uz laiku pūlis bija bloķējis arī sabiedrisko transportu kustību. Protesta gaitā pūlis atkārtoti skandināja: "Brīvību!"

Pie Ministru kabineta Gobzems uzsvēra, ka nevēlas, lai sabiedrība tiktu dalība "vakcinētajos" un "nevakcinētajos", un, pamanot pūlī plīvojam LGBTQ+ karogu, viņš piemetināja, ka arī "geji ir pret vakcināciju."

Valsts policija vērtē Gobzema rīcību

Sanākušie daļēji bloķēja Brīvības bulvāra posmu iepretim valdības mājai, stāvot uz ielas braucamās daļas. Protestētāji bija izvietojušies abās ielās pusēs.

Starp klātesošajiem bija dažāda vecuma cilvēki, pārsvarā tie ir darbaspējīga vecuma iedzīvotāji. Dažiem cilvēkiem bija Latvijas valsts karogi, dažiem - plakāti, kuros pausta neapmierinātība ar vakcinācijas procesu un bērnu vakcinēšanu.

Valsts policija sākusi administratīvā pārkāpuma procesu pret Saeimas deputātu Aldis Gobzemu (LK) par nesankcionēto protesta akciju pret "obligātu vakcināciju".

Ko paredz jaunais likumprojekts?

Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Par likumprojektu balsoja 45 deputāti, un pret bija 20 parlamentārieši. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro, galīgo, lasījumu noteikts 18.augusts.

Ja vēlāk augustā vai septembrī likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Likumprojekta autori norādījuši, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.

Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.

Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu "amatpersona" tiek saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts drošības iestāžu amatpersonas.

Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki.

Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.

Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas