Pensionāru federācijas vadītāja skaidro, kas seniorus varētu mudināt vakcinēties pret Covid-19
Senioru vakcinēšanos pret Covid-19 varētu veicināt informatīvās kampaņas saprotamā valodā, lai pat 90 gadus veci cilvēki varētu tās izprast, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Viņa pavēstīja, ka līdz šim federācija ir iesaistījusies sarunās gan ar Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta nodaļu, gan ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP). Barča sacīja, ka vakcinācijas organizētāji bija atsaukušies federācijas lūgumam un sāka īstenot vakcināciju izbraukumus tuvāk senioru dzīvesvietai, lai pensionāriem nebūtu jāmēro garais ceļš līdz vakcinācijas centriem.
Kopumā viņa pašreizējos senioru vakcinācijas tempus raksturoja kā apmierinošus, bet piebilda, ka nezināmu iemeslu dēļ ģimenes ārsti joprojām nav uzrunājuši visus seniorus, un tas varētu būt viens no iemesliem zemai senioru vakcinācijas aptverei, jo tieši ģimenes ārstam esot jāizvērtē, vai konkrētam senioram vakcinācija ir droša.
Barča sacīja, ka iepriekš bija aicinājusi veidot informatīvas kampaņas, kuras būtu viegli saprotamas arī senioriem, it īpaši personām, kas vecākas par 90 gadiem, jo ne vienmēr seniors uztver vai izprot medicīnisku terminoloģiju.
Jau vēstīts, ka vismaz 90 gadus vecu iedzīvotāju vidū pret Covid-19 vakcinēti vien 30%, un šis ir zemākais rādītājs kopumā visu vecuma grupu vidū.
Vismaz vienu poti līdz šim ir saņēmuši 15% pusaudžu vecumā no 12 līdz 15 gadiem, savukārt vecumā no 16 līdz 17 gadiem pirmo poti saņēmuši 30% pusaudžu. Jauniešu potēšana pret Covid-19 vairākos posmos gan sākta ievērojami vēlāk.
Vismaz vienu poti pret Covid-19 saņēmuši 43% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī tikpat liels 30 līdz 39 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars. 44% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem arī saņēmuši vismaz vienu poti, bet 50 līdz 59 gadus vecu iedzīvotāju vidū vakcinācijas aptvere sasniegusi 45%.
Augstāks vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars ir gados vecāku iedzīvotāju vidū. 60-69 gadus vecu iedzīvotāju vidū tā ir 50%, 70-79 gadus vecu iedzīvotāju vidū - 58%, 70-79 gadus vecu iedzīvotāju vidū - 58%, 80-89 gadus vecu iedzīvotāju vidū - 48%.
Kā ziņots, vakcinācijas pret Covid-19 temps joprojām vairākas reizes atpaliek no maija beigām, kad, uzstādot rekordus, vienā nedēļā vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.
Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 327 684 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 657 447 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 754 639 cilvēki. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 34,83% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 35,51% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.
Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un J&J jeb "Janssen".
Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
