Starptautiskajā fizikas olimpiādē Latvijas skolēni ieguvuši divas bronzas medaļas un vienu atzinību
foto: unsplash.com
Ilustratīvs foto.
Sabiedrība

Starptautiskajā fizikas olimpiādē Latvijas skolēni ieguvuši divas bronzas medaļas un vienu atzinību

Jauns.lv / LETA

Šogad 51. Starptautiskajā fizikas olimpiādē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieki Edgars Rūdolfs Vītiņš un Viesturs Spūlis izcīnīja bronzas medaļas, savukārt atzinību ieguva Artūrs Aizstrauts.

Starptautiskajā fizikas olimpiādē Latvijas skolēni...

Kā norādīja AS "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere, viņas pārstāvētais uzņēmums jau ceturto gadu nodrošina atbalstu izcilāko fizikas skolēnu dalībai olimpiādē.

Olimpiādi attālinātā formātā no 17. jūlija līdz 25. jūlijam organizēja Lietuva un tā pulcēja 370 dalībnieku no 76 pasaules valstīm.

Vītiņš, lai arī uz olimpiādi devies ar bažām par savu sniegumu, jo sagatavošanās laiks sakritis ar pieteikumu iesniegšanu studijām, bez zināšanām par savu stipro pusi uzskata arī spēju nepadoties. Savukārt, vērtējot olimpiādi un konkurentus, Vītiņš uzskata, ka visi olimpiādes dalībnieki ir spēcīgi uzdevumu risinātāji, jo viņi ir nonākuši savas valsts atlases priekšgalā.

"Protams, lielvalstu komandām ir priekšrocība, jo šajās valstīs atlases posmu grūtības pakāpe ir pielīdzināma pašai starptautiskajai olimpiādei, tāpēc šo komandu dalībnieki parasti ir sekmīgākie risinātāji," paudis bronzas medaļas ieguvējs.

Savukārt Spūlis stāstīja, ka šī gada uzdevumu risināšana šķita izteikti aizraujoša, un risināšanai atvēlētās piecas stundas abās dienās paskrējušas "vēja spārniem". "Olimpiādes laikā strādāju ar neviltotu prieku un secināju, ka mans lēmums turpināt studēt fiziku pēc vidusskolas beigām ir bijis visnotaļ pareizs," uzsvēra Spūlis.

Pēc viņa novērojumiem Latvijas mērogā olimpiādēs novērojama interesanta situācija - to dalībnieku saraksts viņa pieredzes laikā ir bijis teju nemainīgs. Viņš ikgadu lasa vienus un tos pašus uzvārdus laureātu sarakstos, gadu no gada stāv līdzās vieniem un tiem pašiem cilvēkiem uz pjedestāla, turklāt praktiski viens un tas pats olimpiešu bariņš esot gan matemātikas, gan fizikas, gan citās olimpiādēs. Rezultātā esot izveidojusies teju kā domubiedru grupa, kuras lokā grūti redzēt citam citu kā sāncensi.

Jauniešu uzņēmību un spējas izcēla Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore: Agra Bērziņa, sakot, ka šie jaunieši ar augstiem sasniegumiem piedalās ne tikai savas skolas, pilsētas, Latvijas, bet arī starptautiskajās sacensībās un konkursos, un ir ieguldījuši papildu darbu, lai apliecinātu savas spējas un varēšanu, gūtu panākumus un sajustu gandarījumu.

Vēsturiski Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās kopš 1996. gada. Kopumā no 1996. līdz 2019.gadam starptautiskajā fizikas olimpiādē ir piedalījušies 117 Latvijas skolēni. Skolēni visu šo gadu laikā starptautiskajā fizikas olimpiādē ir izcīnījuši vienu zelta, četras sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.

Vienlaikus Bidere norādīja, ka 2020. gadā vairākās valstīs noteikto ierobežojumu dēļ 51. starptautiskā fizikas olimpiāde nenotika.