Rāviņš arī turpmāk kā sabiedroto domē redz Nacionālo apvienību

ZZS šajās vēlēšanās, salīdzinot ar 2017.gada vēlēšanu rezultātiem, domē ieguva par vienu deputāta mandātu mazāk. Domes priekšsēdētājs, komentējot politiskā spēka rezultātus, apgalvoja, ka "apkārtējie tā gribēja", skaidrojot, ka tostarp mediji vēlējušies, lai ZZS savu varu zaudētu.

Taču par zaudētājiem Jelgavā ZZS sevi neuzskata un turpināšot savus iesāktos darbus.

Domes koalīcijā ZZS noteikti redz NA, kopā nodrošinot astoņus mandātus. Rāviņš ir drošs, ka mēra vietu saglabās. Viņš pieļāva, ka arī domes vicemēru sadalījums varētu palikt iepriekšējais - viens domes priekšsēdētāja vietnieks pārstāvētu ZZS, otrs - NA.

Koalīcijā politiķis nevēloties redzēt politiskos spēkus, kas ZZS esot klaji apmelojuši, konkrētas partijas nenosaucot. Vienlaikus ZZS neesot "sarkano līniju" un "parunāties" domē uzvarējušais politiskais spēks gatavs ar visiem domē iekļuvušajiem kolēģiem, tostarp jaunienācējiem - "Kustību "Par!"" un Latvijas Krievu savienību (LKS). Taču Rāviņš uzskata, ka arī LKS priekšvēlēšanu laikā ir bijuši "pietiekami nekorekti", tāpēc diez vai varēs darboties koalīcijā.

"Pašvaldībās nav politisko uzstādījumu, ir svarīgi padarīt darbus," apgalvoja Rāviņš.

Sarunas esot gaidāmas arī ar Latvijas reģionu apvienību (LRA) un "Jauno vienotību", kas līdz šim darbojušies opozīcijā, kā arī "Saskaņu", kas balsojumos nereti koalīciju atbalsta. Rāviņš gan norādīja, ka viens no svarīgākajiem balsojumiem domē ir balsojums par budžetu, un "Saskaņa" šogad balsojumā atturējās. 2021.gada 4.februāra domes sēdes protokols liecina, ka balsojumā atturējās no "Saskaņas" ievēlētie Andrejs Eihvalds un Sergejs Stoļarovs. Ivars Jakovels, kurš domē ievēlēts no "Saskaņas", bet šogad pievienojās Latvijas Zaļajai partijai un šajās vēlēšanās startēja jau no Rāviņa pārstāvētas ZZS, balsoja "par". Jaunajā domes sasaukumā neviens no trijiem nav iekļuvis, un "Saskaņu" pārstāvēs viena deputāte - Zenta Tretjaka.

Komentējot vēlētāju zemo aktivitāti vēlēšanās, Rāviņš sacīja, ka šādā veidā iedzīvotāji demonstrējuši savu viedokli par valsts attieksmi pret pašvaldībām.

Jau ziņots, ka Jelgavā šī gada pašvaldību vēlēšanās pilsētas pašreizējā mēra Andra Rāviņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi sešus mandātus, kas ir par vienu mazāk nekā 2017.gada vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti.

Pa diviem mandātiem šajās vēlēšanās ieguvušas nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Jaunā vienotība" un "Kustība "Par!"".

Savukārt vēl trīs partijas - Latvijas Krievu savienība, "Saskaņa" un Latvijas Reģionu apvienība - ieguvušas pa vienam mandātam.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā Jelgavas domē septiņus mandātus ieguva ZZS, trīs mandātus - "Saskaņa", divus - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kā arī pa vienam ieguva partija "Vienotība", politiskā partija "KPV LV" un "Latvijas Reģionu Apvienība".

Kā vēstīts, Jelgavas domes vēlēšanās uzvarējusi ZZS, kas ieguva 32,27% balsu.

Tikmēr 13,55% balsu ieguvusi "Jaunā vienotība", tai seko nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ar 12,45% balsu, "Kustība "Par!"" ar 10,38% balsu, Latvijas Krievu savienība ar 8,14% balsu, Latvijas Reģionu apvienība ar 7,59% balsu un "Saskaņa" ar 6,98% balsu.

Iekļūšanai pilsētas domē nepieciešamo 5% robežu nepārvarēja Jaunā konservatīvā partija, kas ieguva 4,95% balsu, politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV" ar 1,9% balsu un partija "Progresīvie" ar 0,9% balsu.

Lai arī ZZS šajās vēlēšanās Jelgavā ir uzvarējusi, tā piedzīvojusi vērā ņemamu atbalsta kritumu. Salīdzinot ar pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, atbalsts ZZS sarucis par 9,27 procentpunktiem. Tāpat krities arī "Saskaņas" atbalstītāju loks, šogad saņemot par 12,64 procentpunktiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV" ieguvusi par 3,5 procentpunktiem mazāk balsu nekā iepriekš.

Jelgavā nobalsoja 11 624 iedzīvotāji jeb 29,59% balsstiesīgo.