Epidemiologi pērn esot mudinājuši iepirkt visu pieejamo "Pfizer" apjomu
Pagājušajā gadā veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos, lemjot par ražotāja "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iepirkšanas apjomu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi mudinājuši, neskatoties ar šo vakcīnu saistītajiem sarežģījumiem, iepirkt visu pieejamo devu apmēru, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pavēstīja SPKC direktore Iveta Gavare.
Šādu nostāju amatpersona pauda piektdien notikušajā komisijas sēdē, kas tika rīkota, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".
Kā jau tas ir vairākkārt parādījies publiskajā telpā, pagājušajā gadā Latvija nolēma neiepirkt visu Eiropas Komisijas piedāvāto "Pfizer"/"BioNTech" devu apmēru divos iepirkumos, tā vietā izvēloties likt uzsvaru uz vakcīnām no ražotāja "AstraZeneca", kas savukārt vēlāk Eiropas Savienībai nepiegādāja līgumā atrunāto devu apjomu.
Pēc deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) jautājuma, ar kuru amatpersonai lūgts vērtēt stratēģisko lēmumu neiepirkt visu pieejamo "Pfizer"/"BioNTech" devu apmēru, SPKC direktore norādīja, ka, pēc viņai pieejamās informācijas, bijušais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, vēl pirms šo lēmumu pieņemšanas esot uzsvēris, ka "Pfizer" vakcīnām ir sarežģīta uzglabāšana un loģistika, kā rezultātā, to izmantošanas gadījumā, varētu pastāvēt dažādas neskaidrības.
Tomēr, kā atklāja SPKC direktore, tobrīd klātesošie centra epidemioloģijas bloka darbinieki esot mudinājuši ņemt visu, kas tiek piedāvāts, neņemot vērā, cik sarežģīta būtu šo vakcīnu loģistika.
Vaicāta, kurā sēdē Henkuzens šādu informāciju paudis, Gavare atzina, ka precīzu sēdēs laiku vai nosaukumu nezinās, tomēr tas noticis kādā iknedēļas operatīvās darba grupas sēdē, kur plaši tikusi analizēta aktuālā situācija saistībā ar Covid-19.
"Ja izlasa pilnīgi visus Imunizācijas valsts padomes protokolus, tad tur tās diskusijas notika," atklāja Gavare, papildinot, ka "epidemiologi, kas tur piedalījās, teica, ka, neskatoties uz to pieļauto sarežģītību, tomēr būtu jāņem viss".
Sēdē deputāts Valērijs Agešins (S) jautāja, kādi bija vakcīnu savlaicīgas neiegādāšanās iemesli, uz ko Gavare atbildēja, ka
nevienam ierēdnim iepriekš nebija bijusi šāda pieredze, kad ir jāpērk kaut kas, kur nav zināmi teju nekādi parametri, tostarp loģistikas aspekti, revakcinācija un pat reģistrācijas laiks.
Tāpat SPKC direktore atzīmēja, ka izvēlētais vakcīnas devu skaits bijis adekvāts, tomēr problēmas radušās, jo tika pieņemts lēmums būvēt vakcīnu portfeli nevis ap "Pfizer" vakcīnu, bet gan "AstraZeneca". Vienlaikus Gavare piebilda, ka vakcīnu izskatīšanas un apstiprināšanas procesu vadīja Eiropas Zāļu aģentūra, līdz ar to Zāļu valsts aģentūrai no visām Latvijas iestādēm, visticamāk, bija lielākais pieejamās informācijas apjoms par reģistrācijas procesu.
"Kāpēc tās proporcijas bija tādas - to es nevaru uzreiz pateikt. Droši vien tāpēc, ka Imunizācijas valsts padomē, skatot jautājumu par vakcīnām, zinot, ka "AstraZeneca" toreiz vasarā bija vistuvāk reģistrācijai un pastāvēja iespēja, ka tā visdrīzāk tiks reģistrēta un būs pieejama. Tāpat no loģistikas viedokļa tā bija visvienkāršākā, un pēc savas izveides līdzīgākā gripas vakcīnai. Iespējams, tāpēc uz to laiku lielāks akcents tika likts uz "AstraZeneca"," pieļāva Gavare.
