Deputāts Lejiņš par žurnālista Didža tvītu: "Vai vārda brīvība ir teikt visu, kas uz mēles?"
"Latviešu "žurnālists" Didzis Melbiksis atļāvās man publiskā telpā pārmest teroristu atbalstīšanu PSRS pastāvēšanas periodā. Uzskatu, ka to nevar tā vienkārši atstāt nekomentētu," pauž deputāts Atis Lejiņš.
Viedokļi

Deputāts Lejiņš par žurnālista Didža tvītu: "Vai vārda brīvība ir teikt visu, kas uz mēles?"

Jauns.lv

Kādreiz valdīja mīts, ka internetā visi ir anonīmi un tamdēļ neaizskarami – katrs var teikt, ko vien vēlas, un par to viņam nekas nebūs. Taču ir arī tādi, kas uzskata, ka tā ir vārda brīvība – teikt visu, kas uz mēles, pat ja tas pirms tam nav pabijis smadzenēs...

Deputāts Lejiņš par žurnālista Didža tvītu: "Vai v...

Iespējams, bijušais „Dienas” un „Latvijas Radio” žurnālists Didzis Melbiksis vienkārši ir kādā brīdī nolēmis savā dzīvē atteikties no pagātnes sloga un pievērsties budistu sludinātajam „te un tagad” – tomēr ar faktiem tā vis nevarēs izdarīties, īpaši tad, ja runājam arī par citu cilvēku un veselu valstu pieredzēto.

Jūlija sākumā Helsinku nolīguma parakstīšanas 40. gadadienai veltītajā EDSO konferencē Krievijas pārstāvis Nikolajs Kovaļovs klāstīja, ka PSRS jau pagājušā gada 80-ajos esot cīnījusies pret talibiem, - kuri gan vispār radās tikai 90-o vidū, starp citu. Nu izskatās, ka šis „padomju īstās vēstures” zinātājs atradis sev paklausīgu kolēģi arī Latvijā.

Esmu jau savās grāmatās un citās publikācijās vairākkārt rakstījis par viesošanos pie afgāņu modžahediem kā brīvprātīgajam no Zviedrijas, meklējot baltiešu gūstekņus (toreiz Afganistānā bez izvēles iespējas padomju armijas sastāvā karoja 3640 puiši no Latvijas). Ja pavisam īsi, modžahedi bija opozicionāri-partizāni, kuri nepiekrita komunistiskās PSRS veiktajai Afganistānas pakāpeniskai okupācijai (kas notika ar līdzīgām metodēm, kādas tagad Krievija izmanto Ukrainā) – un viņus aizstāvēja arī ANO, savukārt par teroristiem viņus, protams, sauca PSRS propagandas mašīna. Nu, un tagad vēl latviešu žurnālists Didzis...

Toreiz Afganistānā iekļuvu ar šīs valsts trimdas valdības Pešavārā (Pakistānā) atbalstu un ar tās aizsardzību (vēlākā periodā, kad talibi pārņēma Afganistānu, to komandieri, kurš mani bija sargājis, sāka vajāt, bet nonotvēra; saķēra viņa dēlu, kuru spīdzināja, lai atzīstas, kur tēvs slēpjas). Lieki pieminēt, ka PSRS bruņotie spēki meklēja mani Afganistānā ar "specnaza" vienībām, bija pat štābos plakāti izlikti ar manu bildi... Vēlāk aprakstīju savas gaitas latviski un angliski - ar nolūku informēt pasauli, ka baltieši tiek nelikumīgi iesaistīti okupācijas karā Afganistānā!

Starp citu, viens no pazīstamākajiem modžahedu līderiem bija Ahmeds Šāhs Masuds – vai šo cilvēku Melbiksis arī sauc par teroristu?! To pašu Masudu, kurš līdz pēdējam cīnījās pret talibiem un Bin Ladenu. To pašu Masudu, kurš Briselē uzrunāja Eiropas Parlamentu, brīdinot, ka viņa rīcībā ir informācija par uzbrukumu ASV, un tika novākts divas dienas pirms 2001. gada 11. septembra terorakta (izliekoties par žurnālistiem, viņu "intervēja" Al-Qaeda aģenti, kuriem kamerā bija spridzeklis). Saukt šo cilvēku pašu par teroristu ir vienkārši noziegums, ne tikai nepiedodama muļķība!

Atis Lejiņš/Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/Lita Krone/LETA