Pērn Latvijā noslīka 10 bērni, no kuriem lielākā daļa - pavisam maziņi
Aizvadītajā gadā noslīkstot dzīvību zaudējuši 10 bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Visbūtiskākais bērnu mirstības pieaugums ir fiksēts vecuma grupā līdz četriem gadiem, sasniedzot vēl nebijušus rādītājus - šajā vecuma grupā zaudējām septiņus bērnus, tā, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru, ziņo Latvijas peldēšanas federācijā.
Kopumā 2020.gadā noslīkstot dzīvību zaudēja 128 cilvēki, vēstī federācijā, secinot, ka pērnajā gadā noslīkušo skaits pieauga par 25%, ja salīdzina ar vēl gadu iepriekš.
"2020.gadā noslīkušo bērnu skaits sasniedzis traģiskus apmērus, tas vairāk kā trīs reizes pārsniedz iepriekšējā gada statistiku. Katra bērna zaudēta dzīvība nav nejaušība. Tās ir sekas ilgstošiem robiem mūsu izglītības sistēmā, mūsu uzvedības kultūrā un attieksmē. Mūsu valstī ūdenspratība ir jāmācās ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Valsts uzdevums ir īstenot sabiedrības izglītošanu, sakārtot normatīvos aktus, definēt izpildāmus noteikumus," uzsver Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.
Augsts noslīkušo skaits ir fiksēts vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem, kā arī jauniešu vidū (15-24 gadi). Jo vecāki bērni, jo biežāk slīkšanas un noslīkšanas cēlonis ir neuzmanība, pārgalvība. Zināšanu un prasmju trūkums noved pie neapdomīgas, pārgalvīgas rīcības, nespējas adekvāti rīkoties riska situācijās.
Pērn reģistrēti arī 24 traumu gadījumi, kas gūti, atrodoties ūdenī vai tā tuvumā. Visbiežāk bērnu un jauniešu vidū gūtās traumas ir dažādi lūzumi, t.s. multipli kakla skriemeļu lūzumi, vaļējas brūces un citi. Viens lēciens uz galvas nezināmā vietā un atsitoties pret ūdenstilpes pamatu vai dažādiem cietiem ķermeņiem, var radīt ķermeņa paralīzi uz visu atlikušo mūžu.
Kā rāda dienestu apkopotā informācija, nelaimes notikušas piemājas ūdenstilpēs - dīķos, grāvjos, upēs, ezeros, peldbaseinos, pauž federācijā, norādot: noslīkšana ir novēršama. To tiešā veidā veicina vecāku izpratne par riskiem, atrodoties ūdens tuvumā, ka arī kārtība un drošības prasības, pēc kādām tiek ierīkotas piemājas ūdenstilpes un dažādi baseini. Jāuzsver, ka atšķirībā no citām valstīm, Latvijā šajā jomā nepastāv nekādas normatīvi regulētas drošības prasības.
"Lai veicinātu bērnu un jauniešu, kā arī visas sabiedrības izpratni par drošu atpūtu pie ūdens, Latvijas Peldēšanas federācija ar biedrību "Peldēt droši" 13. un 14.maijā organizē bezmaksas tiešsaistes nodarbības. Skolēniem būs iespēja uzzināt, kam pievērst uzmanību, izvēloties drošu peldvietu, kāda ir pareiza un atbildīga uzvedība atpūšoties pie ūdens un nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem. Tiks skaidrota peldētprasmes nozīme, iemesli, kā rezultātā var notikt nelaime, un kliedēti mīti par slīkšanas atpazīšanu," pauž federācijā.
Pieteikties nodarbībām var līdz 12.maija plkst. 17.00, aizpildot pieteikuma veidlapu www.peldidrosi.lv/izglitiba.
Nodarbības tiek īstenotas izglītojošās kampaņas "Tuvojas vasara - atceries par drošību uz ūdens" ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
