TIEŠRAIDE: Uzvaras parka apkārtnē pulcējas liels skaits cilvēku; policija sarosās
Šorīt Uzvaras parkā ierodas ļaudis, lai noliktu ziedus pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa, svinot 9. maiju kā padomju tautas un PSRS sabiedroto uzvaru pār nacistisko Vāciju. No rīta cilvēku plūsma izskatījās kontrolēta - ļaudis savus atnestos ziedus pēc policijas aicinājuma nolika uz norādītajiem galdiem un "Rīgas mežu" darbinieki tos aiznesa pie pieminekļa. Taču cilvēku nāk arvien vairāk, un ap pulksten 12 Uzvaras parka apkaimē jau ir novērojama plaša pulcēšanās, un, pēc Jauns.lv novērotā, situācija nav saucama par kontrolētu un atbilstošu Covid-19 epidemioloģiskajām prasībām. Lēmums slēgt pieeju Uzvaras piemineklim vai parka teritorijai pagaidām nav pieņemts, taču ap pulksten 13 policija pieņēma lēmumu novirzīt cilvēku plūsmu uz atsevišķām parka ieejām, lai ļaužu masas nedrūzmētos vienuviet.
Šogad iespējas Uzvaras parkā svinēt 9. maiju ir ierobežotas. Tas pamatots ar nepieciešamību ievērot epidemioloģisko drošību Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos.
Valsts policija ir slēgusi tiešu piekļuvi piemineklim Uzvaras parkā, Pārdaugavā, kur parasti šajā dienā pulcējas Krievijā svinamās "Uzvaras dienas" atzīmētāji. Taču liels skaits cilvēku pulcējas Uzvaras parka teritorijā.
Iedzīvotāji tiek aicināti atnestos ziedus novietot uz galdiem pirms pieminekļa. Ziedus līdz piemineklim aiznes "Rīgas mežu" darbinieki.
Rīgas dome jau laikus informēja, ka piekļuve Uzvaras piemineklim 9. maijā būs daļēji ierobežota.
Jau 8. maijā piemineklis Uzvaras parkā iežogots ar barjerām
Piemineklis Uzvaras parkā jau sestdien bija iežogots ar dzeltenajām policijas barjerām, kas izvietotas gar Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri, kā ...
Lai neveidotos drūzmēšanās, iedzīvotāju kustību pieminekļa teritorijā uzrauga un kontrolē Valsts policija (VP) un Rīgas pašvaldības policija.
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju šogad Uzvaras parkā nenotiks tādi pasākumi kā koncerti, tirgošanās u.c.
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs sociālajos tīklos jau paguvis aicināt ievērot Covid-19 drošības noteikumus, taču 9. maijā pārklāt pieminekli ar ziediem: “Mums piemineklis ir jāpārklāj ar ziediem, bet tas jādara tā, lai ikviens Latvijā var tikai apskaust kārtību, kādā tas tiek darīts.”
9. maijs bildēs: ļaužu masas visas dienas garumā plūst uz Uzvaras parku, lai noliktu ziedus
Pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, kur svētdien kā katru gadu pulcējas Krievijā svinamās "Uzvaras dienas" atzīmētāji, pēcpusdienā cilvēku kļūst arvien vairāk. ...
Svētki vai postošas okupācijas sākums?
Kā zināms, Latvijas iedzīvotāju viedoklis par PSRS lomu un rīcību kā Otrajā pasaules karā, tā arī pēckara gados, stipri atšķiras.
Daļa 9. maiju uzlūko kā Uzvaras svētkus un godina PSRS bruņotos spēkus, vienlaikus izvairoties atzīt, ka Latvijas Republikai 1945. gadā šī diena bija gan postoša kara noslēgums, gan arī jaunas, ilgstošas, pēc skaita trešās okupācijas iesākums.
Vēl pirmās PSRS okupācijas laikā, režīmam mēģinot radīt okupētajās teritorijās sev vēlamu vidi, 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu.
Daļu no deportētajiem arestēja un ievietoja ieslodzījuma vietās, bet pārējos – nometināja Sibīrijā un Kazahstānā.
Četrus gadus pēc kara beigām PSRS Baltijā izvērsa atkārtotas, daudz vērienīgākas masu deportācijas, kuras slepenībā tika sauktas par “Krasta banku”. 1949. gada 25. martā 42 125 Latvijas iedzīvotājus izsūtīja mūža nometinājumā uz Sibīriju.
Papildus šiem upuriem pieminami ir arī tie, kurus Otrā pasaules kara laikā abas okupējošās puses – nacistiskā Vācija un PSRS – piespiedu kārtā iesauca dienēt bruņotajos spēkos, kā arī tos, kuriem PSRS okupācijas gados nācās citādi ciest no režīma represīvajām iestādēm.
Kopumā no sarkanā terora cieta simtiem tūkstošu dažādu tautību ģimeņu Latvijā.
Daudziem tika atņemtas dzīvības, bet vēl vairākiem - dzīves, vienlaikus ietekmējot arī represēto cilvēku ģimenes un nākamās paaudzes.
Okupācijas temats un atsevišķi jautājumi par PSRS aktivitātēm anektētajā Latvijas valsts teritorijā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām raisa strīdus kā sabiedrībā, tā politisko spēku vidū.
