Valsts valodu neprotoši iedzīvotāji Latvijā pēc 30 gadiem ir nolaidība no valsts puses, uzskata Levits

Atbildot uz jautājumu par vakcinācijas pret Covid-19 avīzi, kuru nav iespējams izdot atsevišķi izdot arī krievu valodā, Levits pauda viedokli, ka ir ļoti dīvaini, ka ir cilvēki, kuri 30 gadus dzīvojuši valstī, kuras valodā viņi nerunā.

Levits atsaucās uz statistiku, kas liecinot, ka 90% un vairāk cilvēku, kas pieder nacionālajām minoritātēm, pārvalda valsts valodu.

"Jo citādā jau viņi nevarētu pilnvērtīgu dzīvi vest. Šāda getoizācija nav pieļaujama," uzsvēra Levits.

Prezidents atzina, ka Latvijā joprojām ir "atsevišķas saliņas", kurās joprojām nepārvalda valsts valodu, tādēļ neizslēdza, ka izņēmuma kārtā vakcinācijas avīzi krievu valodā. To, ka saistībā ar vakcinācijas avīzi varētu pieļaut izņēmumu attiecībā uz valodas lietojumu, viņš bija paudis jau iepriekš.

Informatīvais materiāls par vakcinēšanos pret Covid-19 jeb tā dēvētā vakcinācijas avīze pie iedzīvotājiem varētu nonākt maija vidū, tomēr tā pa pastu tiks izplatīta tikai latviešu valodā, 20.aprīlī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā atzina Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta pārstāve Ieva Stūre.

Atbildot uz deputātes Kristas Baumanes (AP) jautājumu, vai vakcinācijas informatīvais izdevums tiks izplatīts arī krievu valodā, Stūre atzina, ka atbilstoši Valsts valodas centra norādījumiem krievu valodā šādu izdevumu drīkst piedāvāt tikai tad, ja persona ir izteikusi šādu vēlmi.

Savukārt VAS "Latvijas pasts" pārstāvji uzsvēra, ka materiālus var piegādāt jebkādā valodā, tomēr kompānijas pienākums nav zināt, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks.