Latvijai paredzētos bēgļus līdzīgi kā studentus varētu uzņemt audžuģimenēs

Darba grupa šodien uzklausīja nevalstiskās organizācijas un diskusijās kā ļoti laba ideja izskanējis priekšlikums bēgļus uzņemt tā sauktajās audžuģimenēs - līdzīgi kā tas tiek darīts ar ārvalstu apmaiņas studentiem.

"Manuprāt, kā ļoti laba ideja tika minēta katram bēglim veidot uzņemošo audžuģimeni, kas saistītu viņu ar ļoti praktiskām lietām un palīdzētu izprast, kā Latvijā var strādāt un kādas ir nianses, kas raksturīgas Latvijas sabiedrībā. Arī apmaiņas studentiem ir šīs audžuģimenes, un ko tad tās dara - pamāca, piemēram, kā nopirkt autobusa biļeti, kur jāvēršas veselības problēmu gadījumā un tā tālāk. Šis ir ļoti labs piemērs, un, manuprāt, Latvijas sabiedrība ir vienmēr bijusi atsaucīga tieši par šiem individuālajiem gadījumiem," uzsvēra valsts sekretāre.

Nākamajās sanāksmēs darba grupa uzklausīs reliģisko organizāciju pārstāvjus, kuri jau ir pauduši ideju par kristiešu ģimenēm, kas būtu ieinteresētas šādu audžuģimeņu radīšanā.

Tāpat nākamajās sanāksmēs darba grupa aicinās pašvaldību pārstāvjus, lai diskutētu par pilsētu iespējām uzņemt patvēruma meklētājus.

Pašreizējā prakse rāda, ka daudzi patvēruma meklētāji dzīvojuši Rīgā, tomēr Pētersone-Godmane norādīja, ka šobrīd nevajadzētu koncentrēties uz paziņojumiem masu medijos par to, kura pašvaldība ir gatava vai, tieši otrādi, nav gatava uzņemt bēgļus. Darba grupa šobrīd nevienu pašvaldības iesniegumu ar noraidījumu uzņemt patvēruma meklētājus nav saņēmusi.

"Mums būs konkrētas sarunas, un tad arī runāsim par konkrētām pašvaldībām. Šobrīd nav runas, ka mēs kādu bēgli piespiedu kārtā izmitināsim vienā vai otrā pašvaldībā. Patvēruma saņēmējs ir Latvijas iedzīvotājs, un, ja šāda persona būs atradusi darbavietu konkrētā pašvaldībā, viņam ir tiesības dzīvot attiecīgajā pašvaldības teritorijā," uzsvēra darba grupas vadītāja.

Darba grupas locekļi ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem arī diskutējuši par kapacitātes celšanu, lai bēgļi apgūtu latviešu valodu un būtu informēti par Latvijas vēsturiskajiem aspektiem un kultūru.

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs žurnālistiem atzina, ka Latvijā patvēruma sistēma strādā un tieši pēdējos piecos gados sistēma "vairāk vai mazāk iegājusi sliedēs". No otras puses, šobrīd nevar teikt, ka viss ir ideāli. Kā piemēru viņš minēja pieejamību medicīnas pakalpojumiem - bēglim ir tādas pašas grūtības saņemt medicīnas pakalpojumus kā vietējiem. "Kur mēs tagad sīrietim vai eritrejietim atradīsim ārstu, kurš varētu ar viņu sazināties viņam saprotamā valodā? Tas pats attiecas uz izglītības sistēmu," norādīja Mežs.

Mežs uzskata, ka 250 bēgļi Latvijai ir adekvāts daudzums, taču nepieciešams uzlabot patvēruma sistēmu un integrācijas lietas. "Pārāk daudz nezināmo. Zinām, ka liela daļa iepriekšējo bēgļu vairs nav Latvijā. Kā būs tagad - vai šie cilvēki paliks Latvijā un cik aktīvi izvēlēsies mācīties latviešu valodu.

Mežs uzskata, ka būtu labi, ja bēglis latviešu valodu sāktu mācīties no pirmās dienas - šobrīd cilvēks atrodas teju dīkā, līdz tiek izlemts, vai viņam pienākas patvēruma statuss. Varbūt pat patvēruma lūdzējam nodrošināt ne tikai latviešu valodas apguves stundas, bet arī profesionālās iemaņas. Mežam jau daži potenciālie darba devēji ir ieminējušies, ka ārpus Rīgas nelielā uzņēmumā, piemēram, gaterī būtu gatavi vairākus cilvēkus nodarbināt.

Ar bēgļiem pēdējos gados aktīvi strādājusi nevalstiskā organizācija (NVO) "Patvērums "Drošā māja"". Organizācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane žurnālistiem atzina, ka patvēruma sistēmā vājais posms šobrīd ir pārāk nelielā komunikācija ar pašvaldībām, jo tieši pašvaldībās cilvēkiem būs jādzīvo.

"Ja runājam par solidaritāti Eiropas līmenī, tad jārunā par solidaritāti Latvijas līmenī. Būtu ļoti labi, ja katra pašvaldība varētu paņemt kādu daļu no bēgļu skaita. Tāpat ir jārunā par bēgļu izglītošanu un nodarbināšanu. Pieredze rāda, ka skolotāji vēl īsti nav gatavi savā klasē iekļaut bēgļa bērnu. Vislielākā problēma ir valoda, taču varētu būt skolotāja asistents, kas palīdzētu iekļauties skolas dzīvē," norādīja Zalcmane.

Darba grupas sēdē piedalījās arī ANO Augstā komisāriāta bēgļu jautājumos pārstāvis Marčels Koluns. Viņš norādīja, ka pastāv atšķirība starp bēgļiem un patvēruma meklētājiem un Latvijai ir kapacitāte uzņemt patvēruma meklētājus.

Viņš norādīja, ka valstij ir jānāk klajā ar bēgļu integrācijas politiku, tam ir jābūt vienam no uzdevumiem - izveidot šādu stratēģisko plānu. "Patlaban katrs kaut ko dara, kas ir katra spēkos, bet ir nepieciešams konkrēts plāns par to, ko katrs dara, kādi ir mērķi, kādas ir procedūras un atbildība

Pārstāvis secina, ka Latvijai nav atbilstošas integrācijas politikas. "To mēs iesakām izveidot. Līdz ar to patlaban nav skaidrs, kas ir jādara - kā jārīkojas, kad Latvijā ienāks pirmais bēglis, jo bēglis kļūst teju par pilsoni, līdz ar to viņam ir jānodrošina tiesības. Domāju, ka tagad valsts vadītājiem jāizstrādā laika grafiks, lai to ieviestu. Es domāju, ka tas ir iespējams. Lietuvā iecerēts šo plānu ieviest līdz gada beigām. Līdz ar to politiķiem jāsāk ievākt informācija. Šī darba grupa bija viens no pirmajiem soļiem, lai saprastu, kas ir jādara. Es ceru, ka līdz gada beigām būs rezultāts.

Kā ziņots, lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, izveidota starpinstitucionāla darba grupa.

Iekšlietu ministram līdz 30.septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.

LETA / Foto:  Edijs Pālens / LETA