Skolēnu dziesmu un deju svētkus plāno brīvprātīgus epidemioloģiski drošajos novados
Ja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos kolektīvos, to norise šī gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus, nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Par Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija, kuru vada JKP pārstāve Ilga Šuplinska. Pēc Bordāna vārdiem, pirmdien koalīcijā partijas esot nonākušas pie secinājuma, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu notikt, bet formātā, kas "nekādā veidā neapdraudēs nedz bērnu, nedz pieaugušo veselību".
Tieslietu ministrs atzīmēja, ka interešu izglītība svaigā gaisā līdz desmit cilvēku grupās pašlaik ir pieļaujama. Paralēli tiekot sekots līdzi, kuros Latvijas reģionos svētki varētu notikt. Bordāna skatījumā, pašlaik notiekot intensīva vakcinēšana pret Covid-19, attiecīgi epidemioloģiskā situācija vasaras otrā pusē noteikti uzlabošoties.
"Par svētku norisi mēs runājam vasaras otrās puses kontekstā. Tas ir laiks, kad situācijai jābūt būtiski citādākai," cer politiķis, uzsverot, ka šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tradicionālā izpratnē nenotiks, proti, Rīgā nebūs nedz svētku gājiena, nedz liela izmēra koncertu un ģenerālmēģinājumu. "Svētki sākas no novadiem, tie nesākas Rīgā," piebilda ministrs.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..."
Bordāns uzsvēra, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā būs jāievēro visi veselības drošības pasākumi un tiks izstrādāts tehniskās detaļas drošai svētku norisei dažādos Latvijas reģionos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka koalīcijā par svētku norisi bija plašas diskusijas, tostarp ticis uzsvērts, ka patlaban vēl ir pavasaris, bet svētku norise plānota vasaras otrajā pusē.
Kariņš norādīja, ka otrdien valdība izskatīs IZM sagatavoto redzējumu par svētku rīkošanu.
Premjers uzsvēra - ir skaidrs, ka šogad Skolēnu dziesmu un deju svētki tradicionālā izpratnē nenotikts, jo Covid-19 pandēmijas dēļ tie nevar notikt.
Kas un kādos apstākļos varētu notikt, tas politiķiem vēl esot atvērts jautājums.
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšana
Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Ritvars Jansons piebalsoja, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki var būt tikai brīvprātīgi - paši skolēni un viņu vecāki izlemtu par bērnu dalību svētkos. Politiķis norādīja, ka šiem svētkiem jābūt balansā ar Covid-19 drošības pasākumiem un tradīciju saglabāšanu. Viņš uzsvēra, ka drošības pasākumi šajā jautājumā ir primāri.
Kā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), gala lēmumu par svētku norisi plānots pieņems skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.
Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji - "A", "B" un "C" - , Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc "C" scenārija.
Pēc šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.
Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs "dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem risinājumiem".
Dziesmu un deju svētku ielu koncerts Botāniskajā dārzā
Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs "burbulis".
Šogad no jūlija līdz 30.oktobrim, vienā dienā varēs norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem.
Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts divus-trīs gadus atpakaļ. Arī pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.
Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz 5.maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10.maiju būšot dati par kopējo situāciju valstī.
