"Nāves slazds vadības stulbuma dēļ". Pansionātā, kur vilcinājās ar vakcinēšanos, ar Covid-19 saslimst un mirst sirmgalvis

Šī gada 10. februārī sociālās aprūpes centros tika sākta vakcinēšana pret Covid-19, taču iesākumā ar SAC personāla un iemītnieku vakcinēšanu negāja pārāk raiti, ko tolaik atzina arī Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča.

Atsevišķi SAC esot bijuši neelastīgi attiecībā uz piedāvātajiem grafikiem. Problēmas radījis arī tas, ka vakcīnu pieprasījums dažādos SAC bijis grūti prognozējams un attiecībā uz mazajiem SAC reģionos – bijis grūti izdomāt, kā adekvāti sadalīt vakcīnas devas tā, lai tās neietu zudumā.

Dažādos problēmjautājumus, kas cita starpā tika ieskicēti Veselības ministrijas (VM) Vakcinācijas darba grupas februāra ziņojumā, tolaik apņēmās risināt VM un Labklājības ministrija.

Taču izrādās, ka bijuši arī SAC, kuru vadība no vakcinācijas gluži vienkārši atteikusies, savu klientu tuviniekiem pamatojot šādu lēmumu ar visnotaļ savdabīgiem, pat neskaidriem argumentiem.

Tā rīkojies Kocēnu novadā esošais privātais senioru nams “Zilaiskalns”, kurš ir ar kristīgu/adventistu ievirzi.

Jauns.lv sazinājās ar kādu sievieti, kura šajā senioru namā bija ievietojusi savu tēvu. Ģimene jau februārī aktīvi izteica vēlmi vakcinēt 93 gadus veco vīrieti, taču “Zilaiskalns” vadība, kā stāsta tuvinieki, paziņoja, ka neorganizēs vakcināciju – ja kāds gribot, varot rakstīt iesniegumu.

Kunga radinieki atklāja, ka laikā, kamēr “Zilaiskalns” vadība atteicās steigšus piedalīties valsts izvērstajā SAC klientu un darbinieku imunizācijā un “vāca piekrišanas no tuviniekiem”, vīrietis saslima ar Covid-19 un nedēļas laikā nomira.

“[...] viņš nomira no Covid – aprūpes iestādē, kas izrādījās nāves slazds vadības stulbuma dēļ,” tā par notikušo izteicās kāds cits sirmgalvja tuvinieks.

Iemesls – kādā seminārā dzirdētais?

Mirušā “Zilaiskalns” iemītnieka meita ar Jauns.lv piekrita runāt anonīmi.

Sieviete atklāja, ka par senioru nama izvēli uzzinājusi pēc sarunas ar tā direktori: “Viņa teica – mēs esam atteikušies. Iemesls bija tāds, ka viņi kaut kādos semināros, savā vidē esot ieguvuši informāciju, ka šī vakcīna [“AstraZeneca”] nav laba.”

Senioru nama direktore paskaidrojusi, ka grasās veikt visu piederīgo aptaujāšanu, taču tas pamatīgi ievilcies. Pēc ievērojama laika – 24. martā – saņemts satraucošs zvans no “Zilaiskalns”. “Mēs slimojam,” sirmā kunga meitai teikusi senioru nama pārstāve.

““Nu vajadzēja vakcinēties!” - es viņai teicu. Sākumā es jau nemaz nesapratu, ka runa ir arī par manu tēvu. Tad 1. aprīlī no slimnīcas pienāca ziņa, ka mans tēvs ir miris,” telefonsarunā Jauns.lv pastāstīja sieviete.

Slimnīcā atklājies, ka ar Covid-19 tēvs slimojis desmit dienas, no kurām četras vīrietim bijusi abpusēja pneimonija.

Mirušā senioru nama iemītnieka meitai tā arī neesot kļuvis zināms, kādos semināros dzirdētais “Zilaiskalns” vadībai licis pieņemt lēmumu atteikties no iespējas vakcinēties.

Sievietes tēvs tur mitis nepilnus divus gadus. Kopumā sieviete ļoti atzinīgi novērtē līdzšinējo “Zilaiskalns” darbu, attieksmi un komunikāciju ar direktori.

“Kopumā pieredze ir bijusi ļoti laba. Tiešām – cepuri nost! Vienmēr ir izdevies aprunāties, visu noskaidrot. Viņa [direktore] kā cilvēks ir ļoti atsaucīga. Viņa uzreiz mani informēja, ka senioru namam ir kristīga ievirze. Taču manā izvēlē tam nebija lielas lomas – meklējot mājas tētim, lūkoju pēc praktiski labākā varianta,” Jauns.lv stāsta mirušā kunga meita.

Ko saka “Zilaiskalns” vadība?

Septītās dienas Adventistu Baznīcas mājaslapā par privāto senioru namu “Zilaiskalns” rakstīts šādi:

“Vēlamies piedāvāt saviem iemītniekiem pozitīvas un aktīvas vecumdienas kristīgā vidē: Regulāri piedalīties Bībeles izpētes brīžos un dievkalpojumos Fiziskās aktivitātes speciālista pavadībā (vingrošana, fizioterapija, nūjošana u.c.); veģetāru diētu, kas var tikt individuāli pielāgota katra iemītnieka vajadzībām; medicīnisko aprūpi saskaņā ar katra individuālo ārsta nozīmēto plānu; lasīt grāmatas un žurnālus centra bibliotēkā, izmantot internetu; pastaigas svaigā gaisā, ciešā saskarē ar dabu un tās veltēm; nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši funkcionālajam stāvoklim – ratiņkrēslus, staigulīšus un izpalīdzīgu aprūpētāju rokas [...]”

Senioru nama direktore ir Sarmīte Iveta Lauberte. Jauns.lv vairāku dienu garumā mēģināja sazvanīties ar Lauberti, izmantojot četrus dažādus telefona numurus, taču neveiksmīgi.

Lauberte arī neatbildēja nedz uz viņai sūtīto uz e-pastu, nedz īsziņu, kurā tika paskaidrots sazināšanās iemesls.

Pēc kāda laika Jauns.lv gan izdevās sazvanīt kādu Vitāliju Prihodjko, kurš teicās pārstāvam senioru namu “Zilaiskalns” un reizēm aizvietojam tā direktori Lauberti.

Uz jautājumu, vai Prihodjko var sniegt komentāru par senioru nama izvēli saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19, vīrietis atbildēja, ka nevar. Par to esot jājautā direktorei.

Uz jautājumu, kā sazināties ar direktori Lauberti, Prihodjko nemācēja atbildēt, vien piebilda, ka viņa šobrīd slimojot. Arī uz jautājumu, kad direktore varētu atgriezties ierindā, senioru nama pārstāvis neatbildēja.

Pēc tiešāka jautājuma par vakcinēšanos Prihodjko atkārtoti pauda, ka nevar sniegt komentāru par šo tēmu.

Vakcinācija pret Covid-19 nav obligāta, taču lēmumiem ir sekas

Saprotams, ka vakcinācija pret Covid-19 šobrīd norit pēc brīvprātības principa, taču SAC darbību Latvijā tomēr regulē zināmi noteikumi.

Par to, kā vērtējama senioru nama “Zilaiskalns” izvēle attiecībā pret valsts organizēto imunizāciju, interesējāmies Labklājības ministrijā.

Pastāvošo kārtību ieskicēja ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Ingrīda Tikiņa, kura iesākumā piebilda, ka normatīvie akti epidemioloģiskās drošības jomā attiecas uz visam iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja – valsts, pašvaldības, privātā iestādes.

Valsts institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus epidemioloģiskās drošības jomā valstī reglamentē Epidemioloģiskās drošības likums. Minētā likuma 3. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti epidemioloģiskās drošības pasākumi, tajā skaitā arī iedzīvotāju vakcinācija.

Saskaņā ar Likuma 30. panta pirmo daļu, infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku nosaka Ministru kabinets.

Sekojoši – infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija, vakcinējamo personu loku – tai skaitā atsevišķās profesijās nodarbinātās vai paaugstināta riska grupās ietilpstošās personas – un vakcinācijas kārtību, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai nosaka Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi".

“Vakcinācija pret Covid-19 minētajos noteikumos nav norādīta kā obligāta. Turklāt šo MK noteikumu 22. punkts paredz, ka iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas. Arī Epidemioloģiskās drošības likuma 30. panta ceturtā daļa noteic, ka vakcinācijas, kas nav paredzētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, ir brīvprātīgas un individuālas. Secināms, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, personām ir brīva izvēle, kā rīkoties attiecībā pret vakcināciju pret Covid-19,” atbild ministrijas pārstāve.

“Tomēr vēršam uzmanību uz Epidemioloģiskās drošības likuma 30. panta trešo daļu, kura nosaka, ka tad, ja ir sākusies epidēmija vai pandēmija vai pastāv tās draudi, var izsludināt papildu obligāto vakcināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Turklāt Epidemioloģiskās drošības likuma 18. panta 3. daļā teikts, ka personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam [...],” teorētisko situāciju, kurā vakcinācija pret Covid-19 būtu obligāta, ieskicē ministrijā.

“Ja pārkāpumu dēļ vidē var nonākt slimību izraisītāji, vai tiek apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība, paaugstināta riska subjekta darbību vai tā sniegto pakalpojumu var arī apturēt,” piebilda eksperte.

Ministrija aicina būt atbildīgiem, nevis balstīties dezinformācijā

Labklājības ministrija savā komentārā atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā visa sabiedrība kopumā un katrs pilsonis atsevišķi ir atbildīgi par saviem lēmumiem, lai novērstu pandēmijas tālāku izplatību un nepakļautu riskam sabiedrības mazāk aizsargāto daļu – vecuma un veselības stāvokļa dēļ.

“Vēršam uzmanību uz to, ka Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (SAC) ir augsts infekcijas izplatīšanās risks saistībā ar blīvu apdzīvotību un Covid-19 SAC var izraisīt grūti kontrolējamus uzliesmojumus ar lielu saslimušo skaitu un ievērojamu letālo gadījumu pieaugumu,” skaidro ministrijas pārstāve Tikiņa.

Labklājības ministrija aicina, pieņemot lēmumu – vakcinēties vai nē – rīkoties atbildīgi un ar mērķi mazināt pandēmijas riskus un atgriezties normālā sociāli aktīvā režīmā, balstoties racionālos apsvērumos, nevis dezinformācijā un/vai vienaldzībā.

SAC vakcinēto apjoms tomēr vērtējams kā augsts

Jauns.lv sazinājās arī ar Vakcinācijas projekta biroju, lai iegūtu jaunākos datus par vakcinēšanos SAC.

Biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda informēja, ka kopumā sociālās aprūpes centros vakcinācija virzās raiti.

Šobrīd kopā esot vakcinēti jau 10 753 cilvēki, kuri saņēmuši vienu vakcīnas devu, savukārt no tiem – 428 jau otro devu.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, no 13 400 personām SAC (gan klienti, gan darbinieki) vēlmi vakcinēties bija pauduši 11 000. Līdz ar to vakcinēto apjoms esot vērtējams kā augsts.