"Rīgas satiksmes" nanoūdens lieta: Augstākā tiesa noraida uzņēmuma sūdzību; 2,4 miljonu sods būs jāmaksā
Augstākās tiesas (AT) Senāts 9.aprīlī noraidīja SIA "Rīgas satiksme" kasācijas sūdzību par Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde 2019.gadā konstatēja "Rīgas satiksmes" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi.
KP informēja, ka tādējādi spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums un "Rīgas satiksmei" par aizliegtu vienošanos valsts budžetā jāiemaksā 2,4 miljonu eiro sods.
Kā skaidro "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa: "Saskaņā ar Augstākās tiesas 9.aprīļa Senāta spriedumu uzņēmumam ir jāapmaksā Konkurences padomes piemērotais sods, ko mēs arī izdarīsim. Uzņēmuma finanšu stāvoklis ir stabils un būtiskas sekas uz uzņēmuma darbību šobrīd tas vairs neatstās. Taču diemžēl jāatzīst, ka uzņēmums joprojām ciešs no vēsturiskajiem notikumiem. Šis gadījums "Rīgas satiksmei" un visiem citiem darba devējiem liek apzināties, ka darbinieku pretlikumīgas darbības dēļ uzņēmums var saņemt sodu, tāpēc jo īpaši svarīgi uzņēmuma pārvaldībā ieviest visus iespējamos labas pārvaldības instrumentus un iekšējās procedūras, lai šādi gadījumi nebūtu iespējami."
Konkurences uzraugs 2019.gada lēmumā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās "Rīgas satiksmes" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012.gada līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 000 eiro un kuru mērķis bija nanotehnoloģiskās ķīmijas piegāde.
Lēmumā KP konstatēja paša pasūtītāja - "Rīgas satiksmes" - dalību aizliegtā vienošanās, jo uzņēmuma amatpersona aktīvi ar cenu aptaujas pretendentiem saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pasūtītājam kā jebkuram aizliegtas vienošanās dalībniekam par pārkāpumu arī tika piemērota atbildība.
KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs uzskata, ka AT Senāta lēmums sniedz vērtīgu pienesumu konkurences tiesību attīstībai Latvijā.
"Senāts apstiprināja KP redzējumu, ka arī pasūtītājs, kurš veic saimniecisko darbību un iesaistās aizliegtajā vienošanās pret brīvu konkurenci, var tikt saukts pie atbildības kopā ar iepirkuma pretendentiem. Pasūtītājs ir daļa no tirgū pastāvošā un ar likumu garantētā konkurences procesa, un nav pieļaujama šī procesa kavēšana arī pasūtītāja rīcībā. Lēmums ir svarīgs signāls publisku personu kapitālsabiedrībām, kuras, administrējot publisko kapitālu, saskaras ar lielāku risku tikt iesaistītām aizliegtajās vienošanās," atzian Hitrovs.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis piebilda, ka šis lēmums kalpo kā atgādinājums gan pasūtītājiem, gan iepirkumu dalībniekiem, ka ikviens tirgus dalībnieks ir pilnībā atbildīgs par tās darbinieku individuālu rīcību.
"Neskatoties uz to, ka tirgus dalībnieks nav bijis informēts par konkrēta darbinieka īstenotiem pārkāpumiem vai tas īstenojis preventīvas darbības pārkāpumu risku mazināšanai, t.sk., pēc pārkāpuma konstatēšanas atlaidis darbinieku, tas nemazina tiesu praksē nostiprināto, ka tirgus dalībnieks ir saucams pie atbildības par darbinieka pretlikumīgo rīcību. Tādējādi ne tikai Rīgas domei un tai piederošajām kapitālsabiedrībām, bet ikvienam tirgus dalībniekam ir ieteicams uzlabot pārvaldību un laikus novērst riskus, kas saistīti ar jebkura līmeņa darbinieku iespējamu iesaisti konkurences kropļošanā, piemēram, izstrādājot savu Korporatīvo konkurences tiesību ievērošanas programmu un nodrošinot darbinieku apmācības," sacīja Gaiķis.
2019.gada lēmumā KP piemēroja "Rīgas satiksmei" 2 417 000 eiro.
