Latvija gatavo tehnisko risinājumu ceļošanai nepieciešamā zaļā sertifikāta ieviešanai

Viņš stāstīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.

"ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts.

Pēc veselības ministra teiktā, ES institūcijas par tā dēvēto zaļo sertifikātu spriež jau vairākus mēnešus un arī Latvija ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas projektu, kas patlaban tiek saskaņots ar ministrijām.

Pavļuts arī informēja, ka paralēli Latvija gatavo tehnisku risinājumu, lai apliecinājums jeb zaļais sertifikāts darbotos gan digitāli, gan analogi un tas būtu izmantojams gan iekšzemē, gan ārzemēs.

Ministrs skaidroja, ka patlaban tiek risināts jautājums par to, kā iegūt informāciju no dažādām datubāzēm un pārliecināties par šīs informācijas patiesumu. Bet praktiski sistēma būtu šāda - cilvēku vakcinē, tas tiek fiksēts, tad cilvēkam izsniedz sertifikātu un viņš iegūst tiesības, piemēram, ceļot.

Pavļuts rezumēja, ka zaļā sertifikāta ieviešanai nepieciešams, lai ES dalībvalstis vienotos par datu apmaiņas standartiem, katrā dalībvalstī tiktu izstrādāts nepieciešamais regulējums un uz tā bāzes jāizstrādā tehniskais risinājums.

Ministrs gan neprecizēja, kad reāli Latvijā varētu ieviest zaļos sertifikātus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atsaucās uz savā rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka Latvija kā pēdējā no ES dalībvalstīm ieviesīs zaļos sertifikātus.

Pavļuts atzina,ka viņš nevar komentēt Bordāna rīcībā esošo informāciju, jo Latvijas izstrādātais plāna projekts to neparedz. No Latvijas plāna projekta izriet, ka jūnijā tiks izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti zaļā sertifikāta ieviešanai Latvijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mudināja normatīvo aktu izstrādi plānot daudz ātrāk. Tomēr Pavļuts aicināja ievērot "lietu secību", proti, vispirms būtu jāsagaida ES regula un tikai tad Latvija varētu uz tās bāzes izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus. Kariņš gan piebilda, ka Latvija normatīvos aktus var sākt izstrādāt vēl nesagaidījusi ES regulu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda vēlmi kaut Latvija ar zaļo sertifikātu ieviešanu virzītos raitāk. Viņš piekrita premjeram, ka ES regula nebūs obligāti jāpārņem, bet gan ES valstīm tā būs rekomendējoša.

"Zaļais sertifikāts nebūs jauna pase, bet gan tas atļaus ES dalībvalstīm pašām izstrādāt stingrākus vai elastīgākus noteikumus. Tas ir ne tikai jautājums par ceļošanu, bet arī noteiktu nozaru atkopšanos," pauda Rinkēvičs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidroja, ka zaļais sertifikāts nekalpos kā priekšnosacījums brīvas kustības ierobežošanai ES, bet gan regula paredzēs iespējas dalībvalstīm pašām noteikt, kā kontrolēt iedzīvotāju kustību.

Kā zināms, lai atvieglotu iedzīvotāju pārvietošanos, ES līderi Eiropadomē 26.martā vienojušies turpināt darbu pie digitālā zaļā sertifikāta izstrādes.

Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu sākusi darbu pie zaļā sertifikāta ieviešanas, tomēr vienlaikus ministrija EK nosprausto mērķi - ieviest šo risinājumu līdz vasarai - uzskata par ambiciozu.

Latvijā pašlaik ir viens no zemākajiem vakcinēšanas pret Covid-19 līmeņiem Eiropas Savienībā, ko uzskata par būtisku priekšnoteikumu, lai atgrieztos pie ierastā dzīves ritma pirms pandēmijas.