Jautā lasītājs: Rīgas zoodārzā nomirst žirafe, kas notiek ar mirstīgajām atliekām?
Rīgas zooloģiskais dārzs citos medību laukos aizsaukto dzīvnieku mirstīgās atliekas pats neapglabā vai arī, piemēram, neizbaro plēsējiem, bet gan nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātei vai arī dzīvnieku līķu savācējfirmai, kas tālāk mirstīgās atliekas iznīcina (kremē). Savukārt gada sākumā mūžībā aizsauktā žirafu tēviņa skelets jau izstādīts LLU Osteoloģijas (skeletu) muzejā. Publiskai apskatei tas vēl nav pieejams, jo pandēmijas dēļ muzeji visā valstī šobrīd ir slēgti.
Marta beigās Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns informēja, ka dārza Žirafu mājā šobrīd palikusi tikai viena žirafe, bet pārējās mirušas no dzīves laikā iegūtajām kaitēm. Nepilnu divu gadu laikā uz citiem medību laukiem devušies trīs no četriem žirafu tēviņiem. Tas neesot pārsteidzoši. Šo dzīvnieku dzīves ilgums dabā esot 10-15 gadi, bet divas no vecākajām žirafēm Rīgas zoodārzā bija sasniegušas jau 18 gadu vecumu. Sekcijas rezultāti liecina, ka pagājušajā mēnesī mirušās žirafes nāves iemesls bija insults, dzīvnieks ilgu laiku tika ārstēts, bet liktenis prasīja savu. Drīzumā Rīgas Žirafu mājas iemītnieku skaits papildināsies – šogad ar vienu žirafu puiku, bet nākamgad ar divām žirafu mātītēm.
Zoodārzs mirušo dzīvnieku līķus sūta uz Jelgavu
Rīgas zoodārza kolekcijā ir ap 4000 dzīvnieku. Viena dzīvnieka vidējais mūža ilgums ir 10-20 gadi, un tas nozīmē, ka katru nedēļu zoodārzā kādam ir bēres. Jauns.lv interesējās, kas notiek ar zoodārzā mirušo dzīvnieku līķiem.
“Pirmām kārtām, mirušo dzīvnieku līķi tiek sūtīti uz Jelgavu – LLU Veterinārmedicīnas fakultāti diezgan detalizētai sekcijai, lai noskaidrotu dzīvnieka nāves iemeslus. Lai dabūtu tiešām labu sekcijas rezultātu, tad dzīvnieka ķermenis, ieskaitot ādu, tiek diezgan pamatīgi izkropļots. Pilna sekcija nozīmē – griež visu, lai izpētītu visu!
Par pēdējo aizgājušo žirafi bija skaidrs, ka viņai bija insults. To rādīja arī Žirafu mājas novērošanas kameras. Naktī dzīvnieks noraustās, mēģina celties kājās, katra kāja aiziet tā kā uz savu pusi, un tā ir viena no insulta pazīmēm, kad iestājas daļēja vai vispārēja paralīze. To apliecināja arī trombi dzīvnieka smadzenēs.
Pilnīgi noteikti Rīgas zooloģiskajā dārzā mirušais dzīvnieks netiek kaut kur aprakts vai izbarots suņiem. Vēl viens arguments, kāpēc dzīvnieki no veterinārām klīnikām vai Veterinārmedicīnas fakultātes nedrīkst nonākt barības apritē ir tas, ka dzīvnieks pirms tam ir ārstēts – saņēmis dažādus preparātus: iemidzināšanas, sāpju mazinošos un citus medikamentus. Tādēļ jau pēc definīcijas šie dzīvnieki nevar nonākt kaut vai uz mājdzīvnieka galda, jo viņos ir antibiotiku klātbūtne,” Jauns.lv uzzināja Rīgas zooloģiskajā dārzā.
Daļa mirušo dzīvnieku tomēr netiek vesti uz Jelgavu. Tie ir dzīvnieki, kuru miršanas cēlonis ir nepārprotams, piemēram, viņš iemidzināts vecuma dēļ, jo turpmākā dzīve viņam sagādā mokas. Tādā gadījumā viņu mirstīgās atliekas tiek nodotas uzņēmumam, kas nodarbojas ar dzīvnieku līķu utilizāciju (iznīcināšanu).
Žirafe Usmi – Skeletu muzeja eksponāts
Savukārt gada sākumā mirušajam žirafu tēviņam LLU Veterinārmedicīnas fakultātē veikta gan sekcija, gan tā skelets izstādīts Osteoloģijas muzejā, kas ierīkots Jelgavas pilī, Jauns.lv informēja LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
“Dzīvnieku atliekas no Rīgas zooloģiskā dārza tiek sūtītas uz LLU Veterinārmedicīnas fakultāti. Pēc nāves cēloņu noskaidrošanas tiek lemts par to turpmāku izmantošanu - daļa tiek izmantoti laboratorijas darbiem anatomijā, lai nodrošinātu studentiem prakses iespējas, bet daļa - it īpaši reti un eksotiski dzīvnieki - kļūst par fakultātes Osteoloģijas muzeja eksponātiem, kur iespējams iepazīties ar dažādu dzīvnieku skeletiem. Pēdējais no muzeja nozīmīgākajiem eksponātiem ir Rīgas ZOO iemītnieks - žirafe Usmi. Diemžēl pagaidām ierobežojumu dēļ to vēl publiski apskatīt nevar. Šos eksponātus muzejam sagatavo studenti studiju procesa ietvaros.
Dzīvnieku mirstīgās atliekas, kas turpmākajā studiju procesā vairs netiek izmantotas, tiek nodotas uzņēmumam “Baltic trade” kā bioloģiskie atkritumi un tiek atbilstoši noteikumiem iznīcinātas”.
Veterinārmedicīnas fakultātes Skeletu muzejs Jelgavas pilī
Jelgavā, Kristapa Helmaņa ielā, atrodas LLU Veterinārmedicīnas fakultātes paspārnē esošais savā ziņā unikālais Osteoloģijas (skeletu) muzejs, kurā ir vairāk kā ...
Žirafes Usmi skeleta sagatavošanu, to sastiprinot ar stieplēm, skrūvēm un stieņiem. izstādīšanai muzejā veica Veterinārmedicīnas 2. kursa studente Marija Ostrovska ar savu palīgu komandu.
Unikālais Skeletu muzejs
Jelgavā, Kristapa Helmaņa ielā, atrodas LLU Veterinārmedicīnas fakultātes paspārnē esošais savā ziņā unikālais Osteoloģijas (skeletu) muzejs, kurā ir vairāk kā 120 eksponātu. Tas glabā Latvijā plašāko dzīvnieku skeletu modeļu kolekciju, kuru veidojuši fakultātes studenti. Kolekcijā ir gan Latvijā sastopamie zīdītāji, gan eksotiski dzīvnieki.
Dr.med.vet. Arnis Mugurēvičs Jelgavas pilsētas pašvaldības izdevumam “Jelgavas Vēstnesis” par šo muzeju teicis: “Mūsu mērķis, veidojot muzeju, bija iegūt Latvijā dzīvojošo zīdītāju skeletus, tomēr esam pārauguši šo mērķi,” piebilstot, ka muzeja eksponāti ļauj izprast dzīvnieku uzbūvi. To starpā ir gan lielu dzīvnieku skeleti, piemēram, nīlzirga, bizona, šakāļa, roņa, ziemeļbrieža, zirga, ziloņa un kamieļa, gan arī nelielāku – zebiekstes, surikata un pīles. Vēl muzejā ir lauvas, leoparda, cūkas, lapsas, bebra, žurkas, kā arī čūskas skelets.
Katram muzeja eksponātam ir savs stāsts un tie nonākuši muzejā no dažādām Latvijas vietām. “Piemēram, pirms Pirmā pasaules kara bada laikā zooloģiskajā dārzā bojā gājuši ziloņi, un viens no tiem nodots veterinārmedicīnas speciālistiem Latvijas Universitātē. Vēlāk eksponātu nogādāja mūsu muzejā”.
Lai gan muzejs nav paredzēts plašam apmeklētāju lokam, tomēr, iepriekš vienojoties ar muzeju, ir iespēja apskatīt unikālo kolekciju.
