Valdība nelemj par VM priekšlikumiem drošības pasākumu pastiprināšanai
Ministru kabinets ceturtdien pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) izstrādātos priekšlikumus par kritērijiem un principiem epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanai, tomēr konkrētu priekšlikumu izstrādi sagaida no Operatīvās vadības grupas.
Ceturtdien VM rosināja pārskatīt līdzšinējo pieeju paaugstināta Covid-19 riska novērtējumam. Ministrija rosināja izstrādāt priekšlikumus un lemt par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugs par 20%, vai Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, vai stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) paziņoja, ka esot nepieciešama detalizētāka informācija par VM piedāvājumu. Ministrs stāstīja, ka patlaban Operatīvā vadības grupa strādā pie scenārijiem, kā valstī rīkoties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās vai uzlabojas. Tomēr VM piedāvājums, ekonomikas ministra ieskatā, sabiedrībā raisīs neizpratni, jo tas paredz ierobežojumus, bet nepasaka - konkrēti kādus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita ministra paustajam, ka VM priekšlikums ietver risku "tracināt sabiedrību", jo ar dokumentu tiek pateikts, kādos epidemioloģiskos apstākļos valsts rīkosies, bet netiek pateikts - kā valsts plāno rīkoties.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jautāja, vai Operatīvās vadības grupā ir apkopota informācija, cik ilga bijusi ārkārtas situācija citās valstīs. Tāpat ministre paziņoja, ka VM informatīvajā ziņojumā viņa neatrodot zinātnisku pamatojumu.
"Es redzu tikai vienu pieņēmumu, kas saistīts ar Covid-19 vīrusa celmu iespējamo pavairošanos, bet es neredzu zinātnisko izvērsumu," pauda Šuplinska, norādot, ka valdībai ir jāorientējas uz riska grupām, nevis "jātur visa sabiedrība ciet".
Ministre skaidroja, ka ir grūti atbalstīt VM piedāvātos kritērijus, aicinot pārējos ministrus nosaukt tās valstis, kur ārkārtas situācija ir no 9.novembra.
"Es uzskatu, ka pēc diviem mēnešiem mēs atkal mainīsim nosacījumus, līdzīgi kā bija ar pirmo luksofora principu un skaitļiem, kas tur parādījās, bet toreiz nebija zinātnisko datu, bet patlaban tie ir. Es uzskatu, ka tie ir arī korekti jāpapildina," sacīja ministre.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) valdības sēdē norādīja, ka VM ziņojums ir jāpieņem zināšanai, jo ministrs joprojām sagaida no Operatīvās vadības grupas konkrētus piedāvājumus.
Vienlaikus Pabriks aicina Operatīvās vadības grupu pēc iespējas ātrāk vienoties par drošo protokolu, kuru varētu piemērot uz daudz plašākām tirdzniecības jomām. "Drošais protokols ir svarīgs, ja mēs nerunājam par drastiskiem ierobežojumiem. Tas Operatīvās vadības grupai uz nākamo otrdienu jāizdara," uzsvēra Pabriks.
Rezumējot Kariņš aicināja pieņemt zināšanai VM sniegto informāciju, bet nepieņemt konkrētu lēmumu attiecībā uz ministrijas priekšlikumiem. Premjers norādīja, ka Operatīvā vadības grupa jau izstrādā scenārijus, kādā veidā valsts rīkosies, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties vai uzlabojoties.
Ministri vienojās sagaidīt Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus.
Nākamnedēļ Ministru kabinets varētu diskutēt par valstī ieviesto ierobežojumu pārskatīšanu, iepriekš atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
