IZM par augstskolu likuma grozījumiem: 4000 studējošo nav galvenais, bet gan kvalitāte
Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, kas paredz kāpināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, celt augstākās izglītības kvalitāti, rosināt efektīvu resursu izmantošanu un modernizēt pieejamo tehnoloģiju vidi, tā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā.
17.martā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniedza priekšlikumus Augstskolu likuma 3. lasījumam Saeimā, kuri paredz:
- atteikties no kvantitatīvā kritērija, kas paredz vismaz 4000 studējošos, lai iegūtu zinātnes universitātes statusu;
- definēt konsorcija un vienotas augstskolas padomes jēdzienus;
- dot iespēju iekļaut augstskolas padomē studējošos kā novērotājus, ja to paredz institūcijas Satversme.
Augstskolu likuma grozījumi iezīmē pirmo soli augstskolu reformā, apstiprinot augstskolu padomju veidošanu un paredzot 3 gadu pārejas periodu, kurā augstskolām būs iespēja izveidot attīstības stratēģiju un konkretizēt specializāciju. Grozījumu pieņemšana nav saistīta ar esošo augstskolu statusa zaudēšanu vai pārskatīšanu, bet ir viens no soļiem, realizējot nopietnu augstskolu pārvaldības reformu un stiprinot augstākās izglītības specializāciju.
Zīmīgi, ka priekšlikumu iesniegšana Augstskolu likuma 3. lasījumam sakrīt ar zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma (ZISI) rezultātu paziņošanu, kas atklāj Latvijas zinātnes un pētniecības izaugsmes iespējas, sasniegto un vēl attīstāmo potenciālu.
ZISI skaidri iezīmē Latvijas augstākās izglītības telpas tālāko attīstību, ļauj mērķtiecīgāk atbalstīt izcilus sasniegumus un paātrināt konsolidāciju, kas nepieciešama, lai realizētu ekspertu rekomendācijas: pētniecības personāla piesaisti un tālāku karjeras iespēju radīšanu, institucionālās vadības uzlabošanu, starptautiskās redzamības palielināšanu, pētniecības rezultātu kvalitātes un ietekmes uzlabošanu u.c.
2019.gada izvērtējumā no 62 Latvijā reģistrētajām zinātniskajām institūcijām piedalījās 38, kopumā piedāvājot vērtēšanai 63 vienības augstskolu darbības virzienos. No tām augstāko novērtējumu saņēma 15: Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitātes (LU) Literatūras folkloras un mākslas institūts, DU (reģionālistika, literatūra un māksla), Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, LU Cietvielu fizikas institūts, Institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas platforma, RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Enerģētikas un elektroinženierijas fakultāte, Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas institūts. Detalizēts izvērtējums ir skatāms IZM mājaslapā.
Starptautisko ekspertu rekomendācijas saskan ar IZM piedāvājumu, plānojot Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma izlietojumu, 82,5 miljonus eiro paredzot augstskolu pārvaldības reformai, izceļot pamatmērķus: ieguldījums cilvēkkapitālā, atbalsts spēcīgai profesūrai, pētnieku grupām, akadēmiskā personāla slodzes izmaiņas, uzsverot pētniecisko komponenti, kā arī tik nepieciešamā personāla ataudze. Iekšējais un ārējais konsolidācijas process veicinās spēcīgu augstākās izglītības un pētniecības centru radīšanu, samazinot programmu, slodžu, izmantotās infrastruktūras fragmentāciju.
