Sandra Kalniete Krimas okupācijas gadadienā publicē emocionālu vēstuli Krimas tatāru līderim

Šodien aprit septiņi gadi kopš Krievijas organizētā viltus referenduma par Krimas pievienošanos Krievijai. Uzbrukums Ukrainai sākās jau 2014. gada 28. februārī, kad Krievija ieveda Krimā savu karaspēku bez atpazīšanas zīmēm un anektēja Ukainai piederošo Krimas pussalu. Paziņojumā par Krimas okupācijas septīto gadadienu Eiropas Savienība atkārtoti norāda, ka tā neatzīst šo starptautisko tiesību pārkāpumu un to nosoda, uzskatot to par tiešu izaicinājumu starptautiskajai drošībai, kas izraisa smagas sekas starptautiskajai tiesiskajai kārtībai.

Sandras Kalnietes vēstule 2021. gada 16. martā - dienā, kad aprit 7 gadi kopš Krimas okupācijas.

“Dārgais draugs Refat,

Mēs ar Tevi iepazināmies pirms 33 gadiem Rīgā, kad veidojās Latvijas Tautas fronte un notika Dziedošā revolūcija. Tu biji kopā ar mums cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tu strādāji Rīgā tāpēc, ka pēc Staļina deportācijām Krimas tatāriem bija liegts atgriezties senču dzimtenē. Mēs priecājāmies, kad Ukraina atjaunoja savu neatkarību un Tu ar savu ģimeni beidzot varēji doties uz Krimu.

Man bija prieks un lepnums Tevi, tobrīd Ukrainas Radas deputātu satikt Kijevā 2003. gadā. Toreiz mēs abi runājām par Ukrainas nākotni un grūtībām, kas būs vēl jāpārvar, bet mēs ticējām, ka tas izdosies.

Mūsu nākamā tikšanās bija televīzijas ekrānā, kad Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs aicināja tatāru tautu boikotēt 16. marta referendumu un lūdza Krimā ievest ANO miera uzturēšanas spēkus. Bija noticis visļaunākais - 2014.gada 28. februārī Kremļa sūtītie “zaļie cilvēciņi” bija ieņēmuši valdības ēkas un lidostas visā Krimas teritorijā. Putins ar dažiem uzlabojumiem bija izmantojis to pašu shēmu, ko Staļins pielietoja 1940.gadā okupējot Baltijas valstis: armija, valdības maiņa, vēlēšanas/referendums, lūgums uzņemt Padomju Savienība/Krievijas Federācijā.

Refat, es zinu, ka ukraiņu tauta nekad nesamierināsies ar Krimas aneksiju. Ar to nekad nesamierināsies Krimas tatāri, kas viena gadsimta laikā ir divreiz padzīti no savas senču dzimtenes. Jūs neesiet vieni, jo šo Krievijas agresijas aktu un rupjo starptautisko tiesību pārkāpumu nosoda Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis, kas prasa Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu. Kamēr tas nav noticis, tikmēr Kremlim jārēķinās, ka ieviestās sankcijas turpināsies.  

Lai Tev dod spēku un cerību Baltijas valstu liktenis. Mēs atguvām savu neatkarību pēc ilgiem nebrīves gadiem. Es cieši ticu, ka arī tatāru tauta reiz atgriezīsies brīvā Krimā.

Ar cieņu un draudzību

Sandra Kalniete”

Raksts sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā