Krājumos šobrīd ir vairāk nekā 10 000 apturēto "AstraZeneca" vakcīnu. Kas ar tām notiks?
Pēc vakar vēlā vakarā pieņemtā lēmuma Latvijā uz laiku apturēt potēšanu ar Covid-19 "AstraZeneca" vakcīnām, medicīnas eksperti šorīt sasauca preses konferenci, kurā informēja par iemesliem šādam lēmumam.
Tiešsaistes preses konferencē piedalījās Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības inspekcijas pārstāvji.
Kā norādīja Henkuzens, vairākas Eiropas valstis ziņojušas par trombembolijas gadījumiem, kas, iespējams, saistāmi ar "AstraZeneca" vakcīnu. Šobrīd vakcīnu apturējušas jau 14 valstis, tostarp Vācija, Dānija, Francija, Itālija, Nīderlande. Henkuzens aicina sagaidīt Eiropas Zāļu aģentūras komitejas drošības rekomendācijas, pirms turpināt vakcināciju ar šo poti.
Lai gan sākotnēji Latvija vilcinājusies, lēmums tomēr apturēt "AstraZeneca" potēšanu galvenokārt saistāms ar to, ka šobrīd nevar ne noliegt, ne apstiprināt vakcīnas saistību ar trombozes gadījumiem. "Pēdējie ziņojumi, kas saņemti, bija no Norvēģijas, turklāt viens letāls gadījums. Pieaug arī ziņojumu skaits no citām valstīm, turklāt lēmums apturēt vakcīnu pieņemts arī valstīs, kurās šādu trombozes gadījumu nav," skaidroja Henkuzens.
Seniori vakcinējas pret Covid-19
"Ja tas būs nepieciešams, ieviesīsim arī papildus drošības pasākumus, piemēram, attiecībā uz kādām specifiskām riska grupām, un tikai pēc tam atsāksim vakcināciju ar "AstraZeneca"," norāda ZVA direktors.
Viņš norāda, ka šobrīd valstī esošās vakcīnas nekādā gadījumā netiks izmestas, bet atstātas ledusskapī līdz tiks sniegts izvērtējums, kas ir gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Vakcinācijas kabinetiem tiek rekomendēts "AstraZeneca" šobrīd vairs nepotēt, bet saglabāt devas atbilstošos apstākļos, ieskaitot jau iesāktos flakonus, ledusskapī.
Vakcīnas apturēšana nozīmē, ka tiem pacientiem, kuriem tuvākās nedēļas laikā ir pieraksts uz pirmo vai otro devu, tas būs jāatliek uz vienu līdz divām nedēļām.
Henkuzens sacīja, ka šobrīd neizlietoti ir vairāk nekā 10 000 "AstraZeneva" vakcīnas devu, tomēr to skaits vēl tiks precizēts. Sestdien un svētdien Latvija saņems "Moderna" Covid-19 vakcīnu kravu ar 16 800 devu, ko varēs izmantot.
Savukārt Veselības ministrs Daniels Pavļuts vēlāk valdības sēdē pauda, ka patlaban Latvijā varētu būt 26 794 "AstraZeneca" vakcīnas devas, kas līdz šim nav izlietotas vai rezervētas otrajai devai.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norādīja, ka, tā kā starp pirmās un otrās devas saņemšanu ir jāpaiet vairākām nedēļām, tāpēc, visticamāk, otrās devas saņemšana, gadījumā, ja tiks pārapstiprināta vakcīnas drošība, netiks ietekmēta, tostarp arī valsts augstākajām amatpersonām un eksprezidentiem, kuri pirmo "AstraZeneca" vakcīnas devu saņēma februārī.
Augstākās amatpersonas un eksprezidenti saņem Covid-19 poti
Šodien Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) saņēma "Astra Zeneca" vakcīnas ...
Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens ziņojums, kurā norādītie veselības traucējumi līdzinātos citās Eiropas Savienības valstīs ziņotajiem saistībā trombembolijas signālu, kura izskatīšanu patlaban veic EZA drošuma komiteja.
Epidemiologs Juris Perevoščikovs piebilda, ka gadījumā, ja "AstraZeneca" iespējamā saistība ar trombu risku tiks vērtēta divu nedēļu garumā, saslimstība Latvijā var pieaugt, tomēr šobrīd ir novērojams infekcijas samazinājums, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku grupā. Arī saslimšana stacionāros un sociālajās iestādēs ir samazinājusies, un tas tiek saistīts ar faktu, ka cilvēki, tostarp ārsti, tiek vakcinēti.
"Ceram, ka šī situācija drīzumā atrisināsies," sacīja Perevoščikovs.
ZVA direktors Henkuzens norādīja, ka Latvija neatteiksies no jau pasūtītajām "AstraZeneca" devām. "Tiklīdz tiks saņemti izvērtējuma rezultāti, Latvija atsāks vakcināciju," viņš sacīja.
Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.
Zavadska, atbildot uz jautājumu, vai šis gadījums neietekmēs cilvēku vēlmi vakcinēties, norādīja, ka, viņasprāt, ja Eiropas zāļu aģentūra noliegs vakcīnas saistību ar trombozes risku, uzticība vakcīnai varētu tikai pieaugt.
Kā iepriekš norādīja Zavadska, padome, ņemot vērā informāciju no citām valstīm, nosliekusies par labu piesardzībai. "Mēs esam nolēmuši nogaidīt, lai varētu izanalizēt trombu veidošanos gadījumus pēc vakcīnas saņemšanas un droši pateikt, ka vakcīna ir droša un šiem gadījumiem nav cēloņsakarību," sacīja eksperte.
Iemesls, kāpēc padome par vakcīnas apturēšanu lēmusi tikai tagad, ir Pasaules veselības organizācijas iepriekš paustais paziņojums, ka vakcīna ir droša.
"Tas ilgstoši bija mūsu pamats, kāpēc mēs neredzējām iemeslu apturēt šo vakcīnu Latvijā. Bet, lai tiešām būtu kristāltīri, un par šo vakcīnu bijuši nepamatoti skaļi virsraksti, mēs nosliecāmies par labu piesardzībai," viņa skaidroja LTV raidījumā "Rīta panorāma".
Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.
Veselības aprūpes iestādes norāda, ka iedzīvotājiem, kas līdz šim vakcinējušies ar "AstraZeneca" vakcīnu, nav pamata satraukumam.
Ja slikta pašsajūta, kas atbilst ierastajām reakcijām pēc vakcinācijas, saglabājas ilgāk par vienu līdz trim dienām pēc vakcīnu saņemšanas vai rodas citi veselības traucējumi, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
Latvijas atbildīgās institūcijas sniegs turpmāku informāciju par vērtēšanas rezultātu.
