Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. (Foto: Zane Bitere/LETA)

"Jaunā Vienotība" pirms pašvaldību vēlēšanām papildinājusi savas rindas ar "tādu kā zvaigžņu komandu" 11

Politika
2021. gada 13. martā 10:58 2021. gada 13. martā 10:58 | Papildināts, 2021. gada 13. martā 15:10
  Jauns.lv / LETA
Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās šī gada vasarā partiju apvienībā "Jaunā vienotība" (JV) startēs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule un rakstniece Nora Ikstena, noprotams no JV politiķa, premjera Krišjāņa Kariņa paustā sestdien notiekošajā partijas "Vienotība" domes un apvienības "Jaunā vienotība" kopsēdē.

JV gaidāmajās vēlēšanās gatavojas startēt vismaz 29 jaunajos novados un piecās lielajās pilsētās - Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī un Rēzeknē. Tāpat apvienība un tās partneri startēs tādās pilsētās kā Valmiera, Tukums, Kuldīga un Jēkabpils. "Faktiski startēsim visur," sacīja Kariņš.

Viņš izteica atzinīgus vārdus JV reģionu nodaļām, kuras piesaistījušas jaunus spēkus, kas JV sarakstus, pēc Kariņa paustā, padarīs labākus.

Kariņš pieminēja sarakstu līderus vairākās pilsētās. Ogrē tā būs Dace Kļaviņa, Aizkrauklē - Aigars Lukss, Talsos - Māris Rozenbergs, bet Siguldā - Aivars Garančs. "Šie ir cilvēki, kuri gatavi ne tikai piedalīties, bet arī startēt. Gatavi uzņemties atbildību," uzsvēra Kariņš.

Vienlaikus viņš izcēla vairākus jaunpienācējus, kuri no JV sarakstiem startēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, norādot, ka veidojas "tāda kā zvaigžņu komanda".

Bez Cipules no JV saraksta vēlēšanās gatavojas startēt arī rakstniece Nora Ikstena, basketbola treneris Igors Miglinieks, uzņēmējs Juris Žagars, bijušais olimpietis, bobslejists Jānis Ķipurs, taku skrējiena "Stirnu buks" aizsācējs Rimants Liepiņš un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Kā pēc kopsēdes žurnālistiem pastāstīja "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars, Cipule startēs vēlēšanās jaunajā apvienotajā Ogres novadā. Pašvaldību deputātiem nav jāpamet līdzšinējā nodarbošanās, ja vien viņi neuzņemas pienākumus domes vadībā.

Cipule vēlāk sociālajos tīklos skaidroja, ka viņai darbs NMPD joprojām paliek veids, kā viņa apliecina sevi savai valstij un Latvijas cilvēkiem.

"Izvēle darīt vairāk savam novadam, kurā dzīvoja mani senči un dzīvo mana ģimene, ir tas, kā gribu apliecināt mīlestību pret savu zemi. Būt sabiedriski aktīvam ir tikums, kas mums vēl daudz jāmācās," uzsvēra NMPD vadītāja.

Kariņš uzskata, ka JV sauklis gaidāmajām vēlēšanām - "Ikviens ir svarīgs" - raksturo to, kā JV cenšas strādāt. "Mēs kā politiķi neuzskatām, ka mēs jebkādā veidā būtu labāki par citiem. Varbūt mums ir reizēm nedaudz vairāk atbildības kā vienam otram, bet mēs saprotam, ka ikviens mūsu valsts iedzīvotājs ir svarīgs. Nevar būt tādi, kas ir priekšā, tādi, kas ir aizmugurē," teica politiķis.

Partiju apvienība atbalsta premjeru Kariņu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) atbalsta un vienmēr atbalstīs Krišjāni Kariņu premjera amatā, sestdien notiekošajā partijas "Vienotība" domes un apvienības "Jaunā vienotība" kopsēdē uzsvēra "Vienotības" domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

"Visiem cilvēkiem, kuri līdz šim nav sadzirdējuši - JV atbalsta savu premjerministru un arī turpmāk kā premjerministru atbalstīs tikai un vienīgi Krišjāni Kariņu. Tāpēc aicinu visus - strādājiet ar komandas garu. Esmu pārliecināts, ka šī pandēmija, krīze un spriedze drīz beigsies," uzsvēra Abu Meri.

Politiķis atzina, ka Covid-19 pandēmija ir grūts laiks un noguruši ir visi. Šo laiku viņš salīdzināja ar karu ar neredzamu ienaidnieku, atzīstot, ka daudz strīdīgu un, iespējams, nepilnīgu lēmumu bijuši ne tikai Latvijas valdībai, bet arī citviet pasaulē. "Tas spriedzi palielina vēl vairāk," sacīja Abu Meri, un piebilda, ka nevienas valsts iedzīvotāji nav pilnībā apmierināti ar savas valsts rīcību Covid-19 pandēmijas laikā.

Vienlaikus Abu Meri lika noprast, ka viņš nav mierā ar to, ka publiskajā telpā tiek runāts par to, ka premjers ir noguris. "Loģiski - mēs visi esam noguruši. Un tomēr - premjers strādā ar pilnu atdevi," apgalvoja Abu Meri.

Viņš atgādināja, ka par premjeru Kariņš kļuva pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc 13. Saeimas vēlēšanām nebija izdevies izveidot valdību. "Bija četri kandidāti. Trim tas neizdevās, bet vēl viens - mūžīgais premjera kandidāts, kurš negribēja un nevēlējās strādāt, izvēlējās palikt Eiropā," izteicās Abu Meri.

JV pārstāvis nenoliedza, ka piecu partiju valdībai darbs nav gājis viegli, tomēr viņš arī kritizēja "mūžīgo premjera kandidātu", kurš runājot par dažādām izmaiņām valdībā. "Vai tiešām prātīgi, kad ir nosacīts kara stāvoklis, šādi rīkoties, lai destabilizētu valdību? (..) Vai ir laiks politiskām intrigām un greizsirdībai?" retoriski jautāja Abu Meri, uzsverot, ka Covid-19 pandēmijas laikā svarīgāk ir strādāt vienoti.

Pēdējā laikā Nacionālās apvienības pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kuru partija savulaik pieteica kā premjera amata kandidātu, ir izteicies, ka pašlaik būtu lietderīgi mainīt valdību un izraudzīties neitrālu premjeru.

Abu Meri valdību salīdzināja ar ģimeni, kurā ir četri bērni un tēvs. "Bērni strīdas savā starpā visu laiku. Viens visu laiku grib te palikt ģimenē, te - lēkt ārā. Tātad - opozīcijā, pozīcijā. Kaut kā nesaprotami. Otrs mēģina ieņemt tēva lomu ik pa laikam. Trešais grib mainīt savu vārdu, jo nav apmierināts ar savu vārdu un izskatu, bet ceturtais, kā parasti, rūpējas par to, kā izskatās ārēji, tādēļ gatavs pieņemt populistiskus lēmumus," tēlaini sprieda Abu Meri.

Turpinot runāt salīdzinājumos, viņš pauda nostāju, ka šādās situācijās visi parasti vainojot tēvu, ar to domājot Kariņu. "Katrs no viņiem mēģināja atbalstīt savu ministru neveiksmes, runāt par citiem jautājumiem, lai neviens nepateiktu - ko jūs darāt, Veselības ministrija, ko jūs darāt, Ekonomikas ministrija, un tamlīdzīgi," uzskata Abu Meri.

Viņš domā, ka pašreizējais premjers strādā pēc Eiropas politiskās kultūras principiem - demokrātiski, ar cieņu un izpratni pret citiem viedokļiem.

Atbalstu Kariņam pauda arī runas teikušie JV sarakstu līderi reģionos, kā arī citi JV biedri.

Dombrovskis slavē māku pārvarēt krīzes

Partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) "pieredze darbā un krīžu pārvarēšanā" sekmēs augšupeju jaunajos novados, šādu viedokli sestdien notiekošajā partijas "Vienotība" domes un apvienības "Jaunā vienotība" kopsēdē pauda JV politiķis, eirokomisārs Valdis Dombrovskis.

"Šajās vēlēšanās mums ir jāsniedz redzējums par to, kā katrs jaunais novads var dot savu pienesumu valsts izejai no krīzes un mērķtiecīgi izmantot pieejamos Eiropas un valsts budžeta finanšu resursus. Šajā kontekstā svarīga būs spēja koordinēt darbu pašvaldību, valdības un arī Eiropas līmenī," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka ir jāsniedz arī skaidrs redzējums tam, kā valsts attīstības prioritātes, tai skaitā ekonomikas zaļā un digitālā transformācijas, un sociāli iekļaujoša izaugsme tiks saskaņotas ar jauno novadu vajadzībām un iespējām. "Tie nebūs viegli uzdevumi, bet politikā vieglu uzdevumu nemēdz būt. Īpaši tādās sarežģītās situācijās, kā pašreizējā. Esmu pārliecināts, ka JV ilggadējā pieredze gan krīžu pārvarēšanā, gan ikdienas darbā ļaus šādu redzējumu sagatavot un īstenot dzīvē," teica Dombrovskis.

Savā uzrunā Dombrovskis norādīja, ka pēc globālās finanšu un ekonomiskās krīzes 2008.gadā gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā tika veiktas nopietnas strukturālās reformas un, pateicoties tām, šajā krīzē Latvija nonākusi ar sabalansētu ekonomikas attīstību un stabilu finanšu situāciju, savukārt atbildīga fiskālā un makroekonomiskā politika pirmskrīzes periodā tagad dod iespēju Latvijai veikt nepieciešamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Politiķis uzskata, ka ES reakcija uz pandēmijas izraisīto krīzi bija ātra un izlēmīga.

"Kopumā tiek vērtēts, ka dalībvalstu un ES īstenotie pasākumi ir ļāvuši būtiski - par 4,5 procentpunktiem mazināt ekonomikas kritumu pagājušajā gadā. Jaunākās ekonomiskās prognozes dod pamatu cerībai, ka jau pavasarī sāksies ekonomikas atkopšanās ar spēcīgāku pieaugumu gada otrajā pusē," prognozēja Dombrovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ir vienojusies par apjomīgāko stimulu paketi ES vēsturē - tās kopējais apmērs ir 1,82 triljoni eiro. Turklāt Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāns - 750 miljardi eiro - tiks finansēts, kopīgi aizņemoties līdzekļus finanšu tirgos. Šāda pieeja ES līmenī tiek īstenota pirmo reizi.

Dombrovskis izcēla divus lielus izaicinājumus, kas aktuāli jārisina pašreiz. Kā pirmo viņš minēja to, ka pēc iespējas ātrāk ierobežot Covid-19 izplatību un atgriezties pie normālas valsts, ekonomikas un arī sabiedrības funkcionēšanas, bet, otrkārt, valsts un pašvaldību līmeni nodrošināt vienotu, kopīgu redzējumu par pieejamā ES finansējuma racionālu izmantošanu.

"Vakcinācija, neapšaubāmi, ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem izejai no krīzes un ekonomikas atlabšanai, tādēļ nepieciešama gan visu valsts pārvaldes līmeņu un nevalstiskā sektora, gan katra Latvijas iedzīvotāja personīga iesaistīšanās cīņā ar pandēmiju," teica politiķis.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībām, kā iedzīvotājiem tuvākajam pārvaldības līmenim, ir aktīvi jāiesaistās vakcinēšanas kampaņas veicināšanā. "Aktīvākās pašvaldības jau šobrīd ir aktīvi iesaistījušās gan iedzīvotāju informēšanā, gan praktiski atbalstot vakcinēšanas izvēršanu savā teritorijā," piebilda JV pārstāvis.

Savukārt, runājot par ES finansējumu, Dombrovskis uzsvēra, ka pieejamo avotu pašlaik ir salīdzinoši daudz.

"ES fondi 2021. - 2027.gadiem, Ekonomikas Atjaunošanas un noturības instruments, kopienu programmas, Taisnīgas Pārkārtošanās fonds, paaugstinātie aizņemšanās griesti pašvaldībām - tas nebūt nav pilns finansējuma avotu saraksts. Atslēgas vārdi efektīvai finansējuma izmantošanai un valsts ekonomikas atjaunošanai ir pārdomāta stratēģija un administratīvā kapacitāte," teica Dombrovskis, piebilstot, ka viņa ieskatā JV to spēj nodrošināt.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pašreiz svarīgi ir pēc iespējas ātrāk sagatavot Latvijas Ekonomikas Atjaunošanas un noturības plānu, kas būs pamats ES finansējuma saņemšanai ekonomikas atveseļošanai. "Ātra plāna apstiprināšana nozīmē arī skaidrus orientierus kvalitatīvu jauno novadu plānošanas dokumentu izstrādei un ātru finansējuma nonākšanu pašvaldību rīcībā," sacīja politiķis.

Apstiprināti seši saraksti

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" pagaidām apstiprinājusi sešus sarakstus, ar kuriem apvienība startēs šīs vasaras sākumā plānotajās pašvaldību vēlēšanās žurnālistiem pastāstīja "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Kampars skaidroja, ka šonedēļ partijas valdē sākusies formālā sarakstu un iesniedzamo 4000 zīmju programmu apstiprināšana. Pagaidām ir apstiprināti seši, bet kopumā JV plāno startēt vismaz 34 pašvaldībās. Kampars solīja, ka tiklīdz saraksti būs apstiprināti un sagatavoti iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, tie tiks darīti zināmi arī žurnālistiem.

Jau tagad zināms, ka, piemēram, no JV saraksta Ogres novadā startēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Savukārt Valmieras JV saraksta līderis būs "Vienotības" Valmieras nodaļas vadītājs Jānis Upenieks. JV Valmierā startēs atsevišķi no pašreizējā Valmieras domes priekšsēdētāja Jāņa Baika partijas "Valmierai un Vidzemei". Baiks būs arī savas šā brīža partijas saraksta līderis gaidāmajās vēlēšanās.

Kampars žurnālistiem apgalvoja, ka JV nav mēģinājusi izskaitļot sarakstu ar pašvaldībām, kurās plāno uzvarēt, tomēr uzsvēra, ka ikvienā no pašvaldībām partiju apvienība vēlēšanās vēlas uzvarēt.

Pašvaldību vēlēšanas plānotas šā gada jūnija pirmajā sestdienā, un domes tiks ievēlētas 41 pašvaldībā - sešās valstspilsētās un 35 novados. Rīgā pašvaldību vēlēšanas jau ir notikušas.

Citi šobrīd lasa

"Situācija ir traģiska!" Latviešu pāris, kurš ceļo pa Āfriku un veido saturu soctīklos, nāvējoši notriec cilvēku 4
Zelenska padomnieks Arestovičs atklāj, ka domā kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu – taču ir viens nosacījums 10
Izliekas par garīgi slimiem un šauj sev dibenos – atklājas jauni krievu okupantu triki aizbēgšanai no kara 1
Skatīt visus komentārus