Lēmumi iepaliek jaunā Covid-19 varianta ienākšanai. Kam gatavoties?

Skaidrs, ka pie straujas vīrusa izplatības atkal būs jākāpina gan veselības aprūpes, gan testēšanas, gan arī vīrusa paraugu analizēšanas jaudas.

Eksperti par to brīdināja jau kopš jaunais vīrusa paveida tika atklāts Lielbritānijā 2020. gada beigās. Vēlāk – janvāra otrajā pusē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs Ministru kabinetā uzsvēra, ka Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas pieredze jau parādījusi, ka trešais vilnis var būt daudz smagāks.

Lielbritānijas lipīgākais variants, kas ir arī Latvijā, ir pat par 50% infekciozāks, un Apvienotajā karalistē neilgā laikā kļuva par gandrīz pilnībā dominējošu.

Jau pērnā gada nogalē tika novērots, ka pie vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem šajā valstī ierastās vīrusa mutācijas pārnēsātāja tālāk inficēto personu skaits ir 0,92 , bet jaunajam variantam – 1,45. Tas nozīmē, kamēr vienā gadījumā vienos un tajos pašos apstākļos izplatība iet mazumā, otrā – izvēršas plašumā.

Arī Igaunijā situācijas pasliktināšanos saista ar jauno vīrusa paveidu, kā arī pāragru ierobežojumu mīkstināšanu. SPKC prognozē, ka Igaunijai līdzīgā situācijā, Latvijā pacientu skaits slimnīcās jau aprīļa sākumā tuvosies diviem tūkstošiem. Bet, ja kā Lielbritānijā – vairāk nekā 2000 vienlaicīgu pacientu slimnīcā. Tas būtu kārtējais izaicinājums Neatliekamās palīdzības dienestam (NMPD), plānojot, kur vest pacientus. 

NMPD direktore Liene Cipule norāda: “Kad mēs sākām zīmēt šīs prognozes janvārī, raugoties uz notikumiem Portugālē, Lielbritānijā, tad par Dāniju runas vēl nebija, parādījās arī Čehijas problēmas, mēs likām modelī  šīs prognozes. Un šie skaitļi, salīdzinot ar rudeni, liekas nākamais neiespējamais izaicinājums. Jo tie ir ļoti lieli skaitļi. Tie var būt pat divas un trīs reizes lielāki, nekā mēs spējām iedomāties rudens periodā.” 

NMPD un slimnīcas gan ir gatavākas, jo veikti ieguldījumi, lai varētu ierīkot vairāk gultu, sagādāt vajadzīgo aprīkojum, taču arī tam visam jebkurā gadījumā ir griesti. “Līdz ar to pateikt precīzi šo resursu apjomu, cik mums vajadzēs, mēs nevaram. Mēs varam darīt maksimālo iespējamo, bet mēs nevaram šodien  pateikt cilvēkiem, mēs esam gatavi ļoti lielam pacientu skaitam. Nē, mēs neesam gatavi tam un nevaram arī būt, jo tik īsā laikā attīstīt visas lietas, lai nodrošinātu ļoti sarežģītu ārstēšanu, nav iespējams, un, galvenokārt, personāla dēļ,” stāsta L.Cipule.

Tādēļ veselības aprūpes nozarē stingri uzstāj uz ierobežojumiem, lai vīrusu savaldītu. Tas, kā jaunais vīrusa paveids pie mums ienāca, parāda, ka noteiktos virzienos piesardzības iepriekš trūcis. To var secināt no sekvenēšanas jeb vīrusa gēnu struktūras izpētes, kas ļauj atklāt vīrusa mutācijas. Tieši Latvijai raksturīgie varianti ar laiku izzuduši, kamēr no ārvalstīm atvesti arvien jauni.

“Ja rudenī mums bija ļoti daudzveidīgi vīrusu veidi, bija apmēram kādi desmit, no kuriem četri bija tādi dominējoši - protams, ka sākotnēji viņi bija atvesti, bet mēs redzam, ka Latvijā viņi attīstās tālāk -, tad tas pārsteigums nāca tiešām šī gada sākumā, kad mēs konstatējām, ka tos visus ir aizstājis viens dominējošs vīrusa paveids, kurš visbiežāk ir sastopams Lielbritānijā. Tas arī noveda secinājuma, ka kaut kad ir notikusi diezgan paliela ieceļošana, un tieši tie ieceļotāji ir tie, kas izplatījuši to vīrusu ir tālāk,” skaidro Biomedicīnas centra, kur sekvenēšanu veic, direktors Jānis Kloviņš.

Jāuzsver, ka šajā gadījumā runa nav tieši par lipīgāko paveidu, bet Lielbritānijā vispār sastopamajām mutācijām. Īpaši lipīgais variants Latvijā līdz šim atrasts kopumā 36 paraugos. Šādi gan analizē nelielu daļu pozitīvo paraugu, turklāt atklātajiem lielākoties nav zināms avots – tātad tas ir tikai viens posms vienotā plašākas izplatības ķēdē.

Tagad gan sekvenēšanas jaudas kāpinās papildu vietējām iespējām daļu paraugu sūtot uz Vāciju, ko organizē References laboratorija. Un pirmie rezultāti no turienes gaidāmi pēc 9. marta. Tiesa, arī tam gan ir savi griesti. Nacionālās references laboratorijas vadītāja pienākumu izpildītājs Sergejs Ņikišins skaidro: “Tā nav vienkārši metode - rutīnas metode, bet diezgan sarežģīta, kura prasa ne tikai iekārtas, bet arī cilvēkresursus. Arī bioinformātiķus, kuri analizē tos datus, kuri apstrādā saņemtos sekvencēšanas datus. Arī tie dati, kuri saņemti no Eiropas, mums pašiem tie jāanalizē un jāaizdara visi secinājumus, kas tur un kā.” Laboratoriju speciālisti gan uzsver, ka sekvencēšanas kvantitātei arī nav tik liela nozīme. Tās uzdevums drīzāk ir sekot arvien jaunām mutācijām. Savukārt brīdī, kad tās ir atklātas, tas jau ir epidemioloģiskās analīzes un situācijas pārvaldīšanas jautājums.

Runājot par gatavošanos plašāki šī paveida (vai citu jauno paveidu) izplatībai, Veselības ministrijā uzsver arī sabiedrības lomu – notiekošais ir jāuztver nopietni. “Jo ir diemžēl vēl tāda situācija, ka šis vakcinēto cilvēku skaits nav tik liels. Šie te ierobežojošie pasākumi, es teiktu, ir pirmais solis, un tikai tad ir šī slimnīcu kapacitāte. Šeit viss darbojas kompleksi. Te principā viss darbojas pēc savienoto trauku principa,” saka ministrijas Ārstniecības kvalitātes daļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa gan norāda, ka arī no resursu stiprināšanas viedokļa gatavošanās notiek. Vairāk testēs, nodrošinās skābekļa terapiju mājās, ja vajadzēs, vēl vairāk aprīkos slimnīcas. Tiesa, ne visu plānoto paspēs izdarīt jau tuvākajā laika. Piemēram, slimnīcu papildu aprīkošana no gada sākumā piešķirtās naudas pilnībā varētu būt pabeigta maijā, jūnijā, jo piemēram, medicīnisko iekārtu iepirkumi prasot laiku.

Jāpiebilst, ka iepriekšējā pieredze jau mācījusi – sapriecāties par vīrusa uzveikšanu un atslābt var būt pārsteidzīgi. Pērnās vasaras beigās un rudens sākumā Latviju rādīja kā piemēru vīrusa iegrožošanai un premjers Krišjānis Kariņš par to statīja telekanālā CNN. Bet jau neilgi pēc tam, Latvijā bija viena no augstākajām vīrusa izplatītām Eiropā. Un arī šobrīd notiekošais Igaunijā ir līdzīgs piemērs.