Tēvs seksuāli izmanto savu 1,5 gadus veco meitiņu
Diemžēl seksuālā vardarbība pret bērniem mūsdienās nav reta parādība. Turklāt Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrā regulāri nākas saskarties ar bērniem, kuri no seksuālās vardarbības cietuši ļoti smagi. Centra vadītāja Aelita Ziemele intervijā Jauns.lv pastāstīja, ka bijuši pat tik traģiski gadījumi, kad seksuāli izmantota pusotra gada veca meitenīte.
Ik gadu centra darbinieki risina četrus līdz piecus ļoti smagus seksuālās vardarbības gadījumus, par kuriem ir kriminālā sodāmība. Bet daudz biežāk ir situācijas, kad ir aizdomas par seksuālo vardarbību.
Nereti internātskolās, bērnu namos, audžuģimenēs cilvēki pamana un ziņo, ka bērns iepriekš seksuāli izmantots. "Bieži vien audžuvecāki, kuri ieguvuši bērna uzticību, uzzina par tādiem gadījumiem bērna iepriekšējā dzīves posmā, pirms nokļūšanas konkrētajā audžuģimenē."
Tad centrā nodrošina ne tikai psiholoģisko un fizisko atbalstu bērnam, bet arī piedāvā pēc iespējas saudzīgākas pratināšanas, kas pēc tam palīdz noskaidrot vainīgos.
Šādi gadījumi centrā ir vismaz reizi pāris mēnešos. Tā kā Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs ir viens no sešiem centriem, kas par valsts līdzekļiem nodrošina atbalstu šādās situācijās, Ziemele aicina uz vardarbību skatīties plašāk.
Daudzi klusē un nepastāsta par šausmīgajiem notikumiem
"Tie gadījumi, kas nonāk pie mums, neveido atbilstošu statistiku. Ļoti daudzi nenonāk pie mums, ļoti daudzi klusē, ļoti daudzi baidās, ļoti daudzi pieaug, nēsājot sevī šo traumu. Viņi kļūst par pieaugušiem, kuri labākajā gadījumā kādreiz var izreaģēt šo traumu kādam speciālistam, bet bieži vien viņi atreaģē uz savām ģimenēm."
Bieži vien bērnībā piedzīvotie traumatiskie notikumi atstāj negatīvu iespaidu uz nu jau pieaugušā cilvēka izveidoto ģimeni.
"Kaut kad tam ir jānāk ārā, kaut kad tas parādās un kaut kad to vairs nevar turpināt nēsāt sevī."
Bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze pēc tam var tikt izreaģēta uz saviem bērniem, partneriem un citiem apkārtējiem cilvēkiem.
"Trigeris jeb palaidējmehānisms var nostrādāt pat dīvainās lietās. Bieži vien mums liekas, ka paši ar to tiksim galā, un bieži vien tas arī izdodas, jo darbojas ļoti daudz kompensējošo mehānismu, bet tas nedarbojas seksuālās vardarbības gadījumā. Drīzāk tas notiek novārtā pamešanas un fiziskas vardarbības gadījumos, kur bērni pie tā ir pieraduši un tā nav radījusi viņos baisu traumu, kas traucē dzīvot."
Bieži vien bērniem traumējošus notikumus palīdz pārdzīvot atbalstoši vecvecāki, bet katrs bērns ir citādāks. Var gadīties, ka liela trauma rodas pat no tā, ka bērnam vienu reizi iesit pliķi. Ar šādu traumu var būt jāstrādā gadiem ilgi. "Nepārstrādātas traumas atstāj milzīgas sekas bērna un arī pieaugušā dzīvē."
Jaunākais seksuāli izmantotais bērns - 1,5 gadus veca meitenīte
Centrā nonāk dažāda vecuma bērni, kas cietuši no seksuālās vardarbības. "Vismazākais bērniņš, kur tika konstatēta seksuālā vardarbība, bija pusotru gadu vecs. Protams, seksuālā vardarbība bija vērsta pret visiem ģimenes bērniem, bet mazākais bērns bija pusotru gadu veca meitenīte. Viņa līdz ar visiem pārējiem bija seksuāli izmantota."
Šajā gadījumā vīrietis jau bija sēdējis cietumā par vecākās meitas izvarošanu. Mātei, braukājot pie viņa uz cietumu, dzima vēl bērni. Kad vīrietis atgriezās no ieslodzījuma, viņu mājās gaidīja vairāki jauni bērni. Diemžēl arī mazuļus viņš izmantoja seksuāli.
Ziemele atturas no plašāka stāsta par šo baiso gadījumu, lai ģimeni nevarētu atpazīt un tādējādi tā neciestu. Viņa atzīst, ka tik briesmīgi gadījumi nav bieži, bet ļoti iespiežas speciālistu atmiņā. Piemēram, kāds vectēvs bija izvarojis četrus gadus vecu meitenīti.
Pusaudži pāragri iesaistās seksuālās attiecībās
Daudz biežāk centrā nonāk pusaudži, kuri cietuši no seksuālas vardarbības. Nereti pusaugu meitenes saka, ka pašas gribējušas seksuālas attiecības, uzsverot, ka viņām jau ir 14 vai 15 gadi, tāpēc pašas var izlemt šādus jautājumus. It kā viss noticis abpusēji vienojoties, bet "abpusēja vienošanās ar 36 gadus vecu vīrieti laikam tomēr ir seksuāla vardarbība".
Ziemele norādīja, ka Latvijā ir ļoti labi noteikts, kas ir seksuālā vardarbība, pavešana netiklībā, kopīga pornogrāfijas skatīšanās un rādīšana. Tās ir sodāmas darbības.
Nereti pāridarītāji pamudina bērnus nofotografēties puskailiem vai kailiem, tad nopublicē šos foto internetā, bet bērns, to uzzinot, var pat sākt domāt par pašnāvību. Dažkārt bērnu šantažē, ka viņa atkailinās bildes ievietos sociālajos tīklos, parādīs citiem un viņu visi apsmies. Centrā arī palīdz bērniem, kuri mēģinājuši izdarīt pašnāvības.
Savukārt bērnunamos bieži vien notiek pusaudžu savstarpējās seksuālās attiecības ļoti agrā vecumā.
Bailēs no pāridarījuma bērns neļauj sev pieskarties
Centrā novērots, ka bērni, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, neļauj darbiniekiem sevi noģērbt, nomazgāt, pieskarties.
"Naktī, kad centra darbinieces iet bērnus apskatīt vai sasegt, vai apraudzīt, bērns bailēs kliedz, jo domā, ka atkal kāds ar ļauniem nodomiem viņam naktī tuvojas. Personālam šie gadījumi ir ļoti smagi. Tāpēc darbiniekiem ir ļoti daudz jāmācās un jāstrādā ar sevi, lai varētu palīdzēt bērniem, bet paši saglabāt mieru. Ir jāzina, kā palīdzēt šiem bērniem, lai nepadziļinātu viņu traumu."
