Valērija Maligina "Olainfarm" mantinieču strīdā viena puse nolīgusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna advokātu biroju

Kad zvērināta advokāta Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija 2018. gadā iekļuva Saeimā, viņš advokāta darbību apturēja. Viņa biroja mājaslapā šī informācija divu gadu laikā tā arī nav parādījusies. Bordāns joprojām norādīts kā partneris ar Ministru prezidenta biedra un tieslietu ministra amatu aprakstā. Savā aprakstā birojs klientiem sola priekšrocības, ko dod lietu risināšana valstiskā līmenī.

“Nezinu šobrīd, kā darbojas advokātu birojs “Wall”, jau vairākus gadus esmu apturējis savu advokāta darbību un pildu pavisam citus pienākumus. Vienmēr esmu ievērojis absolūtu distancēšanos no jebkādiem jautājumiem, kas varētu būt saistīti ar kaut ko, ko es esmu iepriekš dzīvē darījis,” raidījumam skaidro Bordāns. 

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas priekšsēdētāja Sandra Sleja norāda, ka advokāts ir tiesīgs informēt par savu profesionālo darbību, tai pat laikā viņam ir jānodrošina sniegtās informācijas patiesumu, precizitāti un atbilstību savām iespējām un profesionālo zināšanu līmenim.

Ņemot vērā, ka mājaslapā nav norādīts, ka advokāta darbība ir pārtraukta, tad tas būtu vērtējams jautājums. Sleja norāda, ka, viņasprāt, šāda rīcība nebūtu korekta. "Jo tas var radīt mājaslapas apmeklētājiem maldīgu priekšstatu par šo biroju, par šī biroja kapacitāti, varbūt arī darbības jomām. Ja advokātu birojs norāda, ka mums ir pazīstamas valsts amatpersonas un mēs palīdzēsim jums, pamatojoties uz to, visādas lietas vinnēt, tas diemžēl rada negatīvu iespaidu par advokatūru kopumā.”

Par savu statusu advokātu birojā Bordāns neatbild, taču viņa amatpersonas deklarācijas liecina, ka politiķis joprojām ir partneris birojā. Zvērinātu advokātu biroju nolikumi nav publiski pieejami dokumenti, tādēļ nav zināms, vai Bordānam kā partnerim pienākas daļa no biroja saņemtajiem honorāriem. 

Kā vēsta raidījums, mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vērtīgākā mantojuma daļa ir firma “Olmafarm”. Tas, kurš kontrolē “Olmafarm”, iegūst vairākumu farmācijas ražotājā “Olainfarm”. Trīs Maligina mantinieces jau divarpus gadus cīnās par šo uzņēmumu.

Tagad uzņēmumu kontrolē nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas māte Signe Baldere-Sildedze un viņas izvēlētas personas. Šī puse ved sarunas par ”Olainfarm” akciju pārdošanu ar čehu miljardieri Tomasu Kršeku. Opozīcijā ir Irina Maligina un Nika Saveļjeva. Viņas pārstāv potenciālais akciju pircējs zāļu tirgotājs “Recipe Plus”.

Opozīcija “Olainfarm” akcionāru sapulcē 2019. gada nogalē grasījās nomainīt koncerna vadību. Taču sapulce nenotika. Signei Balderei-Sildedzei lojālā ”Olainfarm” valde pasludināja, ka nav kvoruma.

Lai varētu apstrīdēt kvoruma trūkumu, izgāztās varas maiņas autori ar Pēteri Rubeni priekšgalā prasīja viedokli Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kam “Olainfarm” atskaitās kā biržā kotēts uzņēmums.

“Tas bija tāds nu mazliet bezprecedenta lēmums, jo tā kā pastāv tiesu prakse, ka nedrīkst aizliegt izmantot balsstiesības, tāpēc SIA “Olmafarm” vērsās pie komisijas ar lūgumu sniegt kādu viedokli vai skaidrojumu šajā sakarā,” skaidro bijušais “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis. 

Komisija jautājumu pāradresēja Tieslietu ministrijai. Atbilde bija opozīcijai izdevīga: tiesu prakse un ekspertu slēdzieni liecina, ka kvorums strīdīgajā akcionāru sapulcē tomēr bija.

Dažas dienas vēlāk Tieslietu ministrijā vērsās otra puse, prasot, kāda ir ministrijas kompetence akcionāru strīdos. Ministrija atbildēja, ka nekāda, tā padarot pirmajā vēstulē pausto viedokli nevērtīgu: ”Tieslietu ministrijas kompetencē neietilpst oficiāla tiesību normu interpretācija un Tieslietu ministrijas sniegtie skaidrojumi nav juridiski saistoši.”

“Tas tonis vēstulēs ir atšķirīgs, bet doma ir pilnīgi vien un tā pati. Pirmajā reizē, atbildot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konkrētiem jautājumiem arī sniedzām konkrētas atbildes, balstoties uz gan atziņām, ko tie devuši tiesību zinātnieki, gan arī atsaucāmies uz tiesu judikatūru. Savukārt otrā vēstulē, kurā mums arī iesniedzējs bija jautājis, vai šis tad ir tas saistošais viedoklis, mēs arī paskaidrojām Tieslietu ministrijas lomu,” teic Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. 

Tagad strīds par to, vai sapulcei bija jānotiek, nonācis tiesā. Abas puses kā pierādījumu iesniegušas sev izdevīgo Tieslietu ministrijas vēstuli. Balderes-Sildedzes pusi pārstāv Gundars Āboliņš no zvērinātu advokātu biroja “Wall”. Āboliņa vienīgais partneris birojā ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

"Mēs neesam pateikuši ne simto daļu no tās informācijas, kuru mēs lietosim. Šobrīd, vadot tieslietu un iekšlietu ministrijas, citas ministrijas, visa šī informācija tiks izmantota pret korumpētām valsts amatpersonām," iepriekš 2018. gadā bilda Bordāns.