Vainīga Covid-19 pandēmija? Meteorologi skaidro, kāpēc šogad ir tik auksta ziema

Aizvadītā gada ziema fiksētā kā Latvijas vēsturē siltākā. Decembra sākumā sinoptiķi paredzēja, ka arī šogad būs siltuma rekordi. Tomēr tā nav. Sals ir stiprs un tas skaidrojams ar klimata pārmaiņām, kuru rezultātā var notikt neparedzamas izmaiņas.

"Gadu no gada arī virs mūsu reģiona mainās gaisa masu cirkulācija. Šogad izveidojās situācija, ka virs mūsu reģiona ieplūda aukstās gaisa masas un tās saglabājās šajā reģionā ne tā, kā tas ir ierasti," norāda LVĢMC prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Kā norāda speciālisti, šo ziemu ietekmējuši vēl vairāki faktori. Piemēram, polārā cirkulācija, kad aukstajos atmosfēras slāņos notika ļoti strauja sasilšana, kas ietekmēja arktisko gaisa masu ieplūšanu Eiropā un Amerikā. Tā neesot klasiska parādība.

Jautājot, vai tiešām avioreisu samazināšanās dēļ ziema ir kļuvusi bargāka, meteorologi uzskata, ka tas ir mīts. Tik īsā laika periodā nevarot novērot pārmaiņas. Lielākais iespaids no Covid-19 pandēmijas bijis pagājušā gada siltumnīcas efekts gāzu emisijas daudzumā, kas bijis par apmēram septiņiem procentiem mazāks nekā gadu iepriekš pasaulē.

Ja CO2 izmešu skaits no aviācijas būtu samazinājies, tas nenozīmētu, ka mēs sajustu pārmaiņas. Šis process esot diezgan ilgs.

Latvijā ziema tik drīz vēl neatkāpsies – nākamā darba nedēļa nākšot ar atkusni. Kurzemē solās iestāties meteoroloģiskais pavasaris, kad piecas diennaktis pēc kārtas diennakts vidējā temperatūra būs augstāka par nulle grādiem.

Kā norāda meteorologi, ziemas mainās un nākas pēkšņi saskarties ar lieliem saliem, taču ziemas noturība nākotnē mainīsies.

Tas nozīmē, ka gan ziemas, gan vasaras turpmāk paliks siltākas. Tomēr ragavas vēl tālu prom var nelikt, jo maz ticams, ka šī ziema būs pēdējā. Plašāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.