98 gadus veca kundze pārdzīvojusi savu uztura devēju, bet mantinieks saistības nepilda: kā rīkoties?

"Dzīvokli mantoja viņa sieva, kura nepilda līguma nosacījumus, jo dzīvo Īrijā. Agrāk katru mēnesi viņa man iedeva vai pārskaitīja 50 eiro, par kuriem es samaksāju viņas dzīvokļa rēķinus, kaut arī šī summa tos nesedza. Pati apmaksāju rēķinus par gāzi un elektrību, kas adresēti uz mana vārda. Rodas jautājums, vai notārs bija tiesīgs izsniegt viņai mantošanas apliecību bez manas klātbūtnes. Kurai no pusēm jāsedz izdevumi par ūdeni, kanalizāciju, apkuri, ja tas sākotnēji nav atrunāts uztura līgumā? Ko nozīmē vārdi “nodrošina mitekli”, un vai tas saistīts ar komunālajiem un apsaimniekošanas maksājumiem? Man ir 98 gadi."

Gaidas kundze savā cienījamajā vecumā ir saglabājusi asu prātu. Viņai diemžēl nav ne bērnu, ne citu radinieku, tāpēc viņa pirms piecpadsmit gadiem noslēdza uztura līgumu ar krustdēlu, kurš nav viņas radinieks Civillikuma izpratnē. “Dzīvokli es taču kapā līdzi neņemšu,” viņa skaidro savu rīcību.

Konsultē Sandra Jakušenoka, zvērināta notāre

Ko paredz Civillikums

Pēc krustdēla nāves uztura līguma saistības mantoja viņa sieva. Civillikuma 2103. pantā teikts, ka uztura līgums izbeidzas pats no sevis ar uztura ņēmēja nāvi, bet ne ar uztura devēja nāvi. Kā zināms, mantinieki manto ne tikai aizgājēja mantu, bet arī visus viņa parādus un saistības, tostarp uztura līgumu. Tāpēc notāram, kārtojot mantojuma lietu, nebija jāpieaicina uztura ņēmēja. Uztura līgums tagad zemesgrāmatā ir ierakstīts uz mantinieces vārda, un viņai tas ir jāpilda.

Kā redzam, uztura līgums tiek pildīts tikai daļēji, jo uztura devēja nenodrošina Gaidas kundzei ēdināšanu, apģērbu, mazgāšanu un medicīnisko aprūpi, bet līgumā paredzētos 50 eiro maksā ne katru mēnesi.

Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka ar mitekļa nodrošināšanu saprot to, ka uztura ņēmējai ir tiesības šajā dzīvoklī dzīvot, uztura devējs nedrīkst tajā iemitināt citas personas. Atbilstoši Civillikumam tā ir dzīvokļa tiesība, viens no personālservitūtu veidiem.

Vai uztura devējam ir jāmaksā par ūdeni, kanalizāciju, apkuri un mājas apsaimniekošanu? Ja uztura līgumā tas nav paredzēts, tad par tiem diemžēl ir jāmaksā uztura ņēmējai, Gaidas kundzei, jo tos uzskata par viņas izdevumiem. Civillikuma 1230. pantā teikts, ka izdevumi par dzīvoklim nepieciešamiem izlabojumiem un citas nastas jānes dzīvokļa tiesības izlietotājam.

Uztura līgumu var atcelt

Gaidas kundzes pensija ir mazāka par 500 eiro. Ja nebūtu uztura līguma, viņa varētu no Rīgas pašvaldības Sociālā dienesta saņemt bezmaksas mājas aprūpi – mazgāšanu, dzīvokļa uzkopšanu, produktu piegādi mājās. Taču ir noslēgts uztura līgums, tāpēc viņai šie bezmaksas pakalpojumi nepienākas.

“Man par visu ir jāmaksā,” atzīst Gaidas kundze. Viņa maksā cilvēkam, kurš no veikala atnes produktus un uznes tos uz dzīvokli, maksā par jebkuru sīku pakalpojumu.

“Nekur nav teikts, ka uztura devējam pašam ir jāveic visi līgumā paredzētie darbi. Viņš var noalgot citu personu uz sava rēķina. Tas, ka uztura devēja dzīvo ārzemēs, nav pamats uztura līguma nepildīšanai,” skaidro Sandra Jakušenoka.

Ko tagad darīt? Gaidas kundze var sniegt civilprasību tiesā un prasīt vai nu uztura līguma atcelšanu sakarā ar to, ka tas tiek pildīts tikai daļēji, vai nodrošināt uztura līguma izpildi.

Civillikuma 2105. pantā rakstīts: “Ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību, pie kam viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība”. Tātad Gaidas kundze var prasīt tiesu atcelt uztura līgumu uztura devējas vainas dēļ un atjaunot savas īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Svarīgi. Lai savāktu pierādījumus, pareizi uzrakstītu civilprasību un vinnētu tiesā, Gaidas kundzei būs nepieciešama advokāta palīdzība.