500 eiro pabalstu varētu izmaksāt kā vaučeru, par ko nevar nopirkt alkoholu un cigaretes
Ja Covid-19 pandēmijas laikā valsts ģimenēm nolemtu maksāt 500 eiro pabalstu par katru bērnu, tas būtu brīnumains un nebijis notikums. Vairāku ģimeņu pārstāvošo organizāciju pārstāvji sarunā ar Jauns.lv uzsvēra, ka valsts atbalsts vajadzīgs visām ģimenēm, nevis tikai trūcīgām vai daudzbērnu, jo pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi smagi ietekmējuši gandrīz visas saimes. Viņi norādīja, ka 500 eiro pabalstu varētu piešķirt kā vaučeru, par kuru nevarētu iegādāties alkoholu, cigaretes un azartspēļu pakalpojumus.
Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks sarunā ar Jauns.lv sacīja, ka visām ģimenēm ar bērniem šajā laikā vajadzētu saņemt 500 eiro pabalstu, jo bērni nav pelnītāji, bet gan lieli vecāku līdzekļu patērētāji. Pandēmijas laikā vecāki bērnus nodrošina ne tikai ar ikdienā nepieciešamajām lietām, bet arī skolai vajadzīgo, piemēram, datoriem un printeriem, bez kā līdz šim mājās varēja iztikt.
Bieži vien vecākiem pašiem jāpērk viedierīces
"Kādreiz kāds bija solījis, ka visiem skolēniem piešķirs, sagādās un nodrošinās pa datoram, bet diemžēl pie mums tas nenotiek. Tas notiek Zviedrijā, Norvēģijā, kur no skolas var paņemt mācību līdzekļus un pēc tam nodot atpakaļ. Pie mums tie jāgādā vecākiem pašiem," viņš teica.
Mucenieka ieskatā 500 eiro atbalsts būtu piešķirams par katru bērnu un nevajadzētu valdībai uzdot vērtēt, kurš vecāks prot šos līdzekļus izmantot un kurš nē. "Godīgi sakot, ja radīs kontroles sistēmu, man liekas, ka tā izmaksās vēl dārgāk. Bērnu un ģimeņu ir tik daudz, ka, ja katram pieliktu klāt kontrolieri, tas sarežģītu visu."
Nevis nauda, bet vaučers
Vienlaikus viņš piekrita, ka vecāki no valsts varētu saņemt nevis naudu, bet gan vaučeru, par kuru varētu iegādāties pārtiku un citas bērniem nepieciešamās lietas, kā arī nomaksāt rēķinus un kredītmaksājumus par mājokli. Tieši piemērots mājoklis bieži vien esot daudzbērnu ģimeņu lielākā problēma. Ja vienā mazā istabiņā dzīvo daudz cilvēku, rodas dažādi sarežģījumi, kas nebūtu, ja ģimene mitinātos plašās piemērotās telpās.
Būtu pieņemami, ja šo vaučeru nevarētu iztērēt, pērkot alkoholu, cigaretes un azartspēļu pakalpojumus.
Pabalsts vajadzīgs arī ne tik nabadzīgām ģimenēm
Taču nebūtu labi, ja šādu pabalstu saņemtu tikai tās ģimenes, kuras atbilst trūcīgo un maznodrošināto statusam, Mucenieks teica un norādīja, ka ģimeņu šķirošana trūcīgajās un tādās, kuru ienākumi ir kaut vai par 1 eiro lielāki nekā noteikts, nebūtu taisnīga.
Turklāt nabadzīgāko ģimeņu atsijāšanai noteiktais ienākumu slieksnis ir tik zems, ka tam neatbilst daudz ģimeņu, kam ir finansiālās grūtības. Noteiktie kritēriji, lai saņemtu atbalstu, nav samēroti ar reālām ģimeņu nepieciešamībām.
Ar nosodījumu un naidu pret daudzbērnu ģimenēm
"Šie kritēriji jau ir atspieduši ļoti daudz ģimeņu no palīdzības saņemšanas," viņš teica un minēja, ka dažkārt daudzbērnu ģimenes sociālajos dienestos dzird sev adresētus pārmetumus, kāpēc viņi nāk pēc palīdzības, ka vajadzēja pašiem domāt, pirms radīja tik daudz bērnu. Daļa sociālo dienestu darbinieku izturas pretimnākoši, bet citi nosoda un pat ar naidu vēršas pie daudzbērnu ģimenēm, kas meklē valsts palīdzības iespējas. Izskan frāzes, ka vecāki paši sadzemdējuši daudz bērnus, bet tagad nevar viņus nodrošināt.
"Zinu ļoti daudz daudzbērnu ģimenes, kas ir atstumtas no šīs palīdzības, jo viņi vienkārši vairs neiet uz sociālo dienestu. Nezinu, vai palīdzība aizies līdz visām ģimenēm, ja šim dienestam atkal vajadzēs šķirot un vērtēt ģimeņu materiālo stāvokli. Daļa negribēs pazemoties, bet labāk paši savilks jostas."
Nogurušajām ģimenēm vajadzīgs cerības stars
Savukārt vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa Jauns.lv norādīja, ka šobrīd ģimenes un vecāki ir ļoti noguruši un sabiedrībā pieaug dusmas par ieilgušo pandēmiju un ierobežojumiem.
Patlaban cilvēkiem ļoti nepieciešamas cerības un pozitīvs vēstījums, ka esošā situācija kaut kad beigsies un dzīve uzlabosies. "Izklausās banāli, vai tad nauda būs tas, kas atrisinās situāciju? Bet nauda ir kaut kas ļoti taustāms. Turklāt, ja tie nav 10 vai 15 eiro, bet gan 500 eiro, kas ir ievērojama summa, tas ir īsts atbalsts un vēstījums no valdības puses, ka mēs domājam par jums, ka mēs novērtējam to, cik daudz jūs esat darījuši šajā posmā gandrīz gadu.
Patiesībā ģimenes ir nesušas uz saviem pleciem ļoti smagas lietas, piemēram, strādāšana no mājām un bērnu koordinēšana, darba zaudēšana, ienākumu samazināšanās, stresa pieaugums, emocionālās grūtības, veselības problēmas utt. Ģimenes ir izdarījušas ļoti daudz."
Akmentiņa-Smildziņa pauda viedokli, ka šāds pabalsts savā veidā būtu kā paldies Latvijas ģimenēm, kā arī cerība un pozitīvs vēstījums, ka ir gaisma tuneļa galā. "Es teiktu, ka tas būtu īsti vietā."
Vienlaikus viņa norādīja, ka mūsu valstī nav pierasts maksāt tik lielus pabalstus visām ģimenēm, bet par tā dēvēto helikoptera naudu jeb vienreizēju pabalstu runā arī daudzviet Eiropā. Turklāt runa ir ne tikai par bērniem, bet arī par pieaugušiem cilvēkiem. "Tas būtu brīnumains, nebijis notikums. Šobrīd tas būtu ļoti, ļoti vajadzīgs," viņa teica.
Nav iebildumu arī pret vaučeru
"Var domāt, kādā veidā naudu piešķir, piemēram, vaučera veidā, bet par šķirošanu, kuram bērnam piešķirt pabalstu un kuram nē, vienmēr ir ļoti sāpīgs jautājums," vecāku organizācijas pārstāve teica, piebilstot, ka bieži vien pabalstus vairāk piešķir nabadzīgām un daudzbērnu ģimenēm.
"Tad paliek ārkārtīgi daudz grupu, piemēram, viena vecāka ģimenes, kas pabalstu nesaņemtu." Ja viens pats vecāks audzina bērnus, tas ir liels slogs šajos apstākļos pat tad, ja viņam nav oficiāls ienākumu samazinājums. Nebūtu pareizi, ja šādai ģimenei pabalstu nepiešķirtu.
Ģimeņu situācijas šobrīd ir ļoti dažādas, tāpēc pareizi būtu piešķirt pabalstu visiem bērniem. "Covid-19 pandēmijas laikā ir ļoti grūti pateikt, kuram nauda nepieciešama visvairāk."
Politiķiem vajadzētu atvainoties
Akmentiņa-Smildziņa pauda nožēlu par politiķu izteikumiem, ka daļai ģimeņu ir riskanti piešķirt pabalstus, jo vecāki to naudu var nodzert, nopīpēt un iztērēt azartspēlēs. Šādi izteikumi ir pazemojoši un nekorekti.
"Īpaši joprojām ir stigma par daudzbērnu ģimenēm, ka tās ir nabadzīgas, netīrīgas, tajās ir dzērāji un vēl citas sliktas lietas. Bet tā nav! Tas ir sen mainījies! To var apskatīties arī datos un ciparos un izbeigt tādu retoriku. Apkārt ir daudz kolosālu, ļoti labi situētu daudzbērnu ģimeņu. Daudzbērnu ģimeņu īpatsvars Latvijā ir ļoti pieaudzis un tas galīgi nav uz nelabvēlīgo ģimeņu rēķina," viņa teica.
Akmentiņa-Smildziņa piedalās dažādās tikšanās ar augstām amatpersonām un dažkārt nākas dzirdēt, ka ģimenes vēlas valsti apkrāpt, mēģinās izšmaukt. "Politiķiem vajadzētu atvainoties ģimenēm par to, kā publiskajā telpā tiek par ģimenēm runāts."
"Tas neko labu neliecina par sabiedrību kopumā, ja viss tiek skatīts caur prizmu, ka kāds tagad iedzīvosies ārkārtīgā bagātībā vai, pabalstu saņemot, kaut ko apšmauks, apkrāps, nodzers. Tā nav prizma, no kuras vajadzētu skatīties," viņa rezumēja.
Valdība vēl nevienojas par pabalsta piešķiršanu
Jauns.lv jau ziņoja, ka koalīcija šonedēļ vēl nespēja nonākt pie kopsaucēja par Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu seku mazināšanai piešķirt vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu, pēc Sadarbības sanāksmes sacīja NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Politiķis stāstīja, ka šis jautājums šodienas sēdē izsauca visvētrainākās diskusijas - tās bija ilgas, asas un emocionālas. Pēc viņa teiktā, būtiskākais nav summa, bet princips, jo šī sabiedrības daļa šobrīd ir "tas neaptvertais laukums", kas cieš no Covid-19 ierobežojumiem, bet nesaņem valsts atbalsta pasākumus.
Sēdē politiķi vienojās, ka Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija strādās pie šī priekšlikuma un ierobežojumu precizējuma turpmākās divas nedēļas, ņemot vērā sociālo dimensiju. "Turēsim pie vārda un pēc divām nedēļām atgriezīsimies pie šī jautājuma."
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) jau izteicies, ka par vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām.