Kalviņš: "Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus"

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

LZA prezidents arī stāstīja, ka zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā bija sasniegts 83% apmērā, grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits - 63% apmērā, vienlaikus piebilstot, ka visnepatīkamākais ir tas, ka šie cipari reflektējas arī eksporta pieaugumā. "Ja mēs apskatām rādītājus, kādi bija jāsasniedz 2018.gadā, tad izpildīti no tā ir tikai 36%," uzsvēra Kalviņš.

Tāpat, viņaprāt, būtiska problēma ir arī zinātnē esošo cilvēku skaita samazināšanās. Pēc viņa paustā, ja 2012./2013.mācību gadā bija vairāk nekā 26 000 studējošo, tad 2018./2019.mācību gadā - tikai 20 000. Sarucis esot arī doktora grādu ieguvēju skaits ir sarucis, proti, ja 2013.gadā doktora grādu ieguva apmēram 315 cilvēki, tad 2017.gadā vairs tikai 150.

Kalviņš arī atzīmēja, ka gadu gaitā LZA pakāpeniski ir atņemtas funkcijas un tās nodotas ierēdņu pārraudzībā, kas nav uzskatāms par pareizu. Viņš uzsvēra, ka negrib kritizēt iepriekšējās [akadēmijas] vadības vai valdības, bet, viņaprāt, bija nepareizi akadēmijai pakāpeniski atņemt funkcijas, tās nododot ierēdņu pārraudzībā, jo visās valstīs zinātņu akadēmijas nodarbojas ne tikai ar iekšējo zinātņu nozaru pārraudzību vai ieteikumu sagatavošanu lēmējinstitūcijām, bet tās arī savstarpēji kooperē.

Kalviņš norādīja, ka arī LZA visā šajā zinātņu akadēmiju sistēmā, kāda pastāv pasaulē, ir uzskatāma par to institūciju, kurai jebkuras citas valsts uztverē uzticēta starptautiskās sadarbības koordinācija.

"Mūsu valstī arvien vairāk šo koordinācijas funkciju nodod ierēdņiem, kuri paši, iespējams, nav zinātnieki un kuriem nav nekāda prestiža attiecīgo ārvalstu zinātnisko institūciju ieskatā," teica akadēmijas prezidents, piebilstot, ka visās zinātņu akadēmijās ir koncentrēta katras valsts zinātniskā elite.

Kalviņa ieskatā, ārvalstu eksperti arī vēlas sadarboties ar tādiem pašiem zinātniekiem citās valstīs, nevis ierēdņiem. "Es saprotu pārprasto, manuprāt, Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi konsolidēt, apvienot visu vienās rokās, bet tādā gadījumā vajadzētu būt vienai universitātei un vienai ministrijai. Bet tas tā nav, un, ja tā būtu pareizi, daudzas valstis jau to būtu izdarījušas," teica Kalviņš.