Dūrītis aicina samazināt maksas vietu skaitu medicīnas studijās
Augstskolās būtu jālimitē medicīnu par maksu studējošo skaits, šādu viedokli otrdien Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē pauda tās priekšsēdētājs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP!).
Viņaprāt, tas jādara tādēļ, ka lielais studējošo skaits, zināmā mērā, neļauj nodrošināt kvalitāti. Dūrītis teica, ka studijas beigušo ārstu skaits ir lielāks nekā iespējams nodrošināt rezidentūras vietas, kas nav īsti pareizi. Viņaprāt, jāsagatavo šie "dārgie speciālisti tik, cik nepieciešams".
Vienlaikus Dūrītis neuzskata, ka visiem, kas vēlas studēt medicīnā un ir sekmīgi, būtu jāstudē par valsts budžetu. Viņaprāt, būtu nepieciešams vēl striktāks regulējums par pašreizējo, kā arī jāturpina liela atlase uz valsts budžeta vietām.
Pēc viņa teiktā, universitātes slimnīcas aizrādot, ka lielais studējošo skaits neļauj nodrošināt kvalitāti.
Dūrīša paustajam gan iebilda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības studiju prorektors Guntis Bahs, kurš norādīja, ka Latvijā nav tikai divas universitātes slimnīcas, bet gan daudz vairāk, ja ņem vērā arī reģionālās slimnīcas, kurās apmācības var notikt "ļoti cienījamā līmenī". Pēc viņa paustā, slimnīcas ir ļoti apmierinātas.
Bahs skaidroja, ka RSU jau vairākus gadus īsteno šādu modeli un studenti esot ļoti apmierināti ar kvalitāti, vienlaikus atzīstot, ka tur vēl ir ko darīt.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze atklāja patiesību par ārstniecības personu skaitu veselības aprūpes sistēmā. "Kā zinām, VM jau vairākas reizes bija spiesta vērsties pie pensionētiem mediķiem vai studentiem ar izmisīgu lūgumu pēc palīdzības. Tad kāpēc mēs šodien varētu runāt, ka ārstus sagatavo par daudz?" vaicāja Bahs.
Viņaprāt, ir tieši otrādi. Ir nepieciešams risināt paaudžu nomaiņas jautājumu, jo "tur slēpjas nepieciešamība pēc jauniem speciālistiem". "Šobrīd, krīzes laikā, krīzi nenosaka pacientu skaits valstī. Krīzi izraisa ārstniecības personu katastrofāls deficīts un šo abu faktoru kombinācija," atzīmēja RSU prorektors.
Turpinot diskusiju par rezidentūru, Dūrītis klāstīja, ka ik gadu ir dažas vietas, kas neaizpildās, jo dažās specialitātēs jaunie ārsti īpaši nevēlas studēt. Viņš teica, ka iespējams atvērt vēl vairāk vietas rezidentūrā, jo valstij jāfinansē tādas vietas, kurās redzams speciālistu trūkums, kā, piemēram, patoloģijā.
Tomēr daudzi jaunie ārsti izvēlas rezidentūru vispieprasītākajās specialitātes, kurās redzams, ka ārstu skaits ir pietiekošs.
"Ja personu interesē kardioloģija, viņa neies rezidentūru dermatoloģijā vai ginekoloģijā. Šis ir specifisks jautājums," atzīmēja Dūrītis, piebilstot, ka rezidentūra maksā lielu naudu. Tāpat viņš uzsvēra, ka cilvēks izvēlas specialitāti un rezidentūru pēc savām interesēm, un to salāgot ar valsts vajadzībām neesot viegls uzdevums.
VM pārstāve Kristīne Kļaviņa stāstīja, ka 2019.gadā ārsta grādu ieguva 249 personas, bet rezidentūrā uzņemtas 283 personas. Uz valsts apmaksātām studiju vietām, kas parasti ir ap 220-230 vietām, pretendēja attiecīgi 249 absolventi - 209, kuri mācījās par valsts budžeta līdzekļiem un 40, kuri mācījās par maksu. Vēl 14 personas pretendēja uz rezidentūru papildspecialitātes iegūšanai un astoņas - apakšpecialitātes iegūšanai.
Viņa minēja, ka VM skatījums būtu nodrošināt 250 līdz 270 valsts apmaksātas rezidentūras vietas katru gadu. Tāpat VM saskata iespēju noteikt, ka rezidentūrā nestājas pretendenti uz papildspecialitātes vai apakšspecialitātes iegūšanu, bet šīs personas varētu to apgūt profesionālās pilnveides ceļā. Tā varētu atstāt vietu jaunajiem absolventiem.
Tāpat viņa piebilda, ka otras specialitātes iegūšanai Nacionālajā attīstības plānā un jaunajās Eiropas Sociālā fonda projektu programmās ir iezīmēts, ka to varētu finansēt no fonda līdzekļiem.
Lai katru gadu nodrošinātu papildu valsts apmaksātas rezidentūras vietas šim gadam būtu nepieciešami papildu 397 227 eiro, bet 2026.gadā jau 8,27 miljoni eiro.
Vienlaikus Kļaviņa piebilda, ka katru gadu slimnīcās par maksu uzņem ap 60 rezidentiem. Ministrijas ieskatā tā ir populāra prakse, jo ārstu grādu ieguvušajiem, kuri netika valsts apmaksātā rezidentūrā, šis neparedz pienākumu trīs gadus pēc rezidentūras beigām strādāt valsts sektorā, kā tas ir tiem mediķiem, kuri rezidentūrā atrodas par valsts budžeta līdzekļiem.
Pēc viņas paustā, VM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir apņēmusies jau februārī sākt budžeta vietu plānošanu nākamajam studiju gadam, skaidrojot, ka ir jāsaskaņo valsts apmaksāto pamatstudiju vietu skaits, lai saprastu, cik pēc tam rezidentūrā būtu absolventi pret piedāvātajām rezidentūras vietām.
