Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
LETA

Kam krīzes palīdzība nepienāksies? 3

Sabiedrība
2020. gada 6. decembrī 21:29 2020. gada 6. decembrī 21:29
  LTV "de facto"
Vairākas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Ministru kabinets šonedēļ apstiprināja ilgi gaidīto palīdzības programmu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem. Lai arī tā ir plašāka nekā paredzēja pirms tam apspriestais variants, tomēr ir krīzes skarti uzņēmumi, kuriem tik un tā ne dīkstāves pabalsti, ne subsīdijas algām nepienāksies, secina LTV raidījums “de facto”. Aizvien atrisināts arī nav jautājums par dīkstāvē esošo darbinieku pensiju uzkrājumiem.

“Ja salīdzina ar augustu, septembri un oktobri, tad mēs tomēr cenšamies rāpties ārā no tās bedres, kur mēs bijām. Situācija nedaudz uzlabojas ar katru mēnesi, bet, protams, objektīvi salīdzinot ar pagājušo gadu, mēs esam divreiz zemākā līmenī, nekā mēs bijām,” stāsta personāla atlases kompānijas “ERG Latvia” valdes priekšsēdētājs Armands Kauss.

Pavasarī daļai uzņēmuma darbinieku bija noteikta dīkstāve. Kauss cer, ka tagad spēs iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīmē, ka noderīgs risinājums būtu daļēja algu subsīdija, kas nebija pieejama pavasarī. Tomēr “ERG Latvia” šī palīdzība nepienākas, jo uzņēmuma apgrozījums pēdējā laikā nav krities.

Ekonomikas ministrija piedāvāja un valdība piekrita mērīt uzņēmumu veselības stāvokli nevis pret pagājušo gadu, bet par atskaites brīdi ņemot pēdējos dažus mēnešus.

Tātad dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas pienāksies tiem, kam novembrī apgrozījums, salīdzinot ar augustu, septembri un oktobri, nokritis par 20%.  

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš šonedēļ diskusijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” pieļāva, ka tik liels kritums noteikts, balstoties pavasara pieredzē, kad tiešām daudzās nozarēs tādu piedzīvoja.

Tagad ekonomistam 20% slieksnis šķiet par lielu: “Būs pietiekami daudzi, kas nekvalificēsies, jo viņi ir uz robežas. Ārkārtējā situācija sākas tikai no 9.novembra, ja nemaldos, tātad nepilns mēnesis. Un mēs no saviem bankas datiem redzam, kur cilvēki tērē naudu. Tikai tajās nozarēs, kur darbība ir apturēta, ir pārliecinošs kritiens pāri šim slieksnim. Es domāju, ka būs gan ēdināšanas, gan citās jomās uzņēmēji, kas mēģina strādāt, pielāgoties, cīnīties, un viņiem novembrī šis kritums nebūs. Tad varētu būt nepatīkami pārsteigumi.”

Domājot kritērijus pilnīgas un daļējas dīkstāves atbalstam, Ministru kabinets lēkāja tāpat kā citos gadījumos. Mainīja procentu likmes, mainīja atbalstāmo nozaru loku. Beigās palika pie dāsnākā no apspriestajiem variantiem. Tomēr arī tas nepalīdzēs nozarēm un uzņēmumiem, kas vasarā īsti neatguvās.

Ekonomikas ministrijā uzskata, ka tādām nozarēm kā tūrisms, transports, kultūra nepieciešami specifiskāki risinājumi par vispārēju atbalstu.

“Ja mēs būtu taisījuši ļoti universālu instrumentu, kurš trāpa pa visiem, tad tas trāpītu daudz vairāk par tiem, kuriem atbalsts principā nevis tā, ka nav vajadzīgs, bet bez viņa var iztikt un turpināt darbu. Un tas savukārt saliek lielas izmaksas uz budžetu,” skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Ministrijā skaidro, ka atbalsta mehānismā par atskaiti izvēlējušies tos trīs mēnešus, kuros ekonomika atguvās no Covid-19 krīzes, jo tie ļaujot nošķirt tos uzņēmumus, kas ir dzīvotspējīgi, no tiem, kam jāapsver darbības maiņa vai slēgšana.   

“Tāpēc mēs ņēmām šo te vasaras periodu, jo tas ir tas periods, kurā uzņēmums, kuram ir perspektīva, ja tirgus atveras, viņš var strādāt, viņš strādās un saņems atbalstu. Šādā veidā mēs samazinām atbalstu uzņēmumiem, kuriem nāksies šo smago lēmumu pieņemt, un jo ātrāk, nu godīgi, jo labāk,” saka Aleksejenko. 

Viņš uzsver, ka valsts nevarēs gada garumā uzturēt veselas nozares, saglabājot tajās nemainīgu stāvokli.

Ministrijā rēķina, ka dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām vajadzēs vismaz 15 miljonus eiro mēnesī. Atbalstu varētu saņemt ap 100 tūkstoši strādājošo.

Pagaidām gan neatrisināts ir jautājums par dīkstāves pabalstu saņēmēju sociālo nodrošinājumu. Neviens par dīkstāves periodu nemaksā sociālās iemaksas, un tas atsauksies uz pensijām. Par to darba grupās runāts, bet risinājuma vēl nav.

“Vienkārši tā izšķiršanās bija, ka vajadzēja to darīt ātri un veikli, un realitātē šis aspekts netika izvirzīts pirmajā vietā,” skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Viņš sola, ka tuvākajā laikā ministrija izstrādās priekšlikumus un virzīs lemšanai politiķiem.

Viena iespēja būtu maksāt sociālās iemaksas pensijai, samazinot pašu pabalstu apmēru, otra – iemaksas veiktu valsts pabalsta saņēmēja vietā. Bet, kā noprotams, vēl viens variants ir ieskaitīt  dīkstāves laiku pensiju stāžā, reāli nekādu naudu budžetā neiemaksājot. To gan var traktēt kā atkāpšanos no sociālās apdrošināšanas principiem.

Alliks piekrīt, ka “teorētiski pareizi” būtu iemaksas kādam veikt, bet viņš saka, ka “pastāv arī citi alternatīvi risinājumi, kurus mēs tuvākajā laikā apspriedīsim un piedāvāsim”.

Ministrija arī drīzumā sola labot valdības noteikumus, lai dīkstāvē pavadītais laiks nākotnē nesamazinātu bezdarba un citu īstermiņa pabalstu apmēru. Pavasarī Ministru kabineta noteikumos tika veikti grozījumi, lai, aprēķinot pabalstus, dīkstāvē pavadīto laiku neņemtu vērā, bet šie grozījumi ir zaudējuši spēku un jauni nav pieņemti.

Citi šobrīd lasa

Ķermeņa valodas eksperte ievērojusi, ka prinča Viljama acis vectēva bērēs pauda ko ļoti būtisku
Cik daudz D vitamīna lietot? Devai ir nozīme, un pārdozēšanai var būt sekas 1
Ļaudis satraucas - vai Kiviču pāra suns nonācis dzīvnieku patversmē? 7
Skatīt visus komentārus

Счастливая герцогиня Кэтрин появилась на публике после похорон принца Филиппа

Тилль Линдеманн спел советский хит на русском языке, и теперь все гадают - зачем!