FKTK atvainošanos panākusī Treija iestādē tomēr vairs nestrādā
Kopš rudens Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vairs nestrādā Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija. Viņu pērn uz pārbaudes laiku atstādināja saistībā ar aizdomīgiem kredītiem viņas iepriekšējā darba vietā. Gada sākumā FKTK viņai atvainojās un atjaunoja darbā. Tomēr tagad darba attiecības ir pārtrauktas, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.
FKTK atstādināja Treiju pagājušā gada aprīlī - nākamajā dienā pēc “de facto” sižeta par Valsts policijas sākto izmeklēšanu bankā “Industra” (iepriekš zināmā kā “Meridian Trade Bank”). Policijā bija vērsusies jaunā bankas vadība, informējot par vairākiem darījumiem, kas bijuši neizdevīgi bankai. Par riska vadību bankā vairākus gadus pirms nokļūšanas darbā FKTK atbildēja Treija.
Šī gada februārī FKTK izteica nožēlu par Treijas goda un cieņas aizskārumu un noslēdza ar viņu mierizlīgumu, jo viņas saistība ar kriminālizmeklēšanu nebija apstiprinājusies. “Tās izpaustās bažas neattaisnojās,” sacīja FKTK vadītāja Santa Purgaile. Izbrīnīts par šādu iznākumu bija iepriekšējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš, kura laikā Treiju atstādināja.
Oktobrī Valsts policija izbeidza kriminālprocesu pret bijušajiem “Industra” bankas darbiniekiem, nekonstatējot noziegumu. No anonimizētā policijas lēmuma izriet, ka Treijas starp aizdomās turētajiem nebija.
Tomēr neskaidru iemeslu dēļ septembrī viņa darbu FKTK tomēr atstājusi. FKTK notikusi iekšēja reorganizācija. Treijas vadītais Atbilstības kontroles departaments ir pārsaukts par Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamentu. Par tā direktoru iecelts Treijas vietnieks Kristaps Markovskis.
FKTK pārstāve Dace Jansone “de facto” skaidroja, ka “Treija vairs nestrādā FKTK, ņemot vērā, abpusēju vienošanos par darba attiecību izbeigšanu.”
Nav zināms, vai darba attiecību izbeigšanai bijusi kāda saistība ar notiekošo “Industra” bankā vai iemesli bijusi citi.
Gada sākumā Treija intervijā “de facto” sacīja, ka viņa bankā atbildējusi par naudas atmazgāšanas riskiem, nevis kredītu riskiem: “Šie aizdevumi caur valdi negāja, līdz ar to es nekādas detaļas, kādā viņi tika piešķirti, nevaru sniegt. Ne tikai ievērojot konfidencialitātes principu, bet tādēļ, ka es neesmu piedalījusies lēmumos par viņu izsniegšanu.”
FKTK banku sodīja 2017.gadā. Ar bankas vadību saistītiem uzņēmumiem bija izsniegti pašai iestādei neizdevīgi kredīti.
Kredītus 7 935 000 eiro apmērā bija saņēmuši uzņēmumi “Priekules BioEnerģija” un “Priekules siltumtīkli”. Naudu piešķīra bez pirmās iemaksas, ar zemu nodrošinājumu, zemiem procentiem un garu atmaksas termiņu. FKTK secināja, ka abas dāsni kreditētās kompānijas saistītas ar bankas akcionāri un prezidenti Svetlanu Dzeni un viņas vīru bankas padomes locekli Andri Dzeni.
“Industra” bankas jaunā vadība pērn pavasarī vērsās tiesā, lai no Dzeņiem piedzītu zaudējumus, un arī uzrakstīja iesniegumu policijai, pieminot arī citus aizdomīgus kredītus.
“Izskatot iesniegumu un apstākļus, tika dots vērtējums tam visam, un tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu,” sacīja policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 2.nodaļas Vitālijs Polovinskis.
“de facto” iepazinās ar anonimizēto policijas lēmumu, ar kuru lieta izbeigta, un atšifrēja galvenās iesaistītās personas. No lēmuma izriet, ka pagājušā gada vasarā par aizdomās turētajiem policija atzina Dzeņus un bijušo bankas valdes locekli Ivaru Lapiņu. Banka no viņiem kopā prasīja 12 miljonu eiro kompensāciju.
Bez jau minētājiem Priekules zaļās enerģijas uzņēmumiem aizdomas bija, piemēram, par 3 miljonu eiro kredītu uzņēmumam “Super Bebris property”. Firma jau tajā pašā dienā naudu pārskaitīja citam uzņēmumam ar līdzīgu nosaukumu, kuru vadīja bankas valdes loceklis Lapiņš, bet prokūrists bija bankas padomes loceklis Dzenis.
Kredīta pieprasītājs no firmas “Super Bebris property” Oļegs Timofejevs klāstīja, ka rīkojies Dzeņa uzdevumā, un pat pieļāva, ka atsevišķi viņa paraksti viltoti.
“[Timofejevs] nezina, vai un kādā apmērā tika atmaksāts uzņēmuma kredīts bankai. (..) [Timofejevs] parakstīja dokumentus pēc [Dzeņa] lūguma, īpaši neiedziļinoties dokumentu būtībā,” minēts policijas lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu.
Gan Dzenis, gan Lapiņš policijā skaidroja, ka “Super Bebri” parādu dēļ bija pārņēmusi banka un tika izveidota kompānija ar līdzīgu nosaukumu, lai caur to pārkreditētu saistības. Procenti bija zemi, lai uzņēmums nebankrotētu.
Aizdomās turētie vainu neatzina nevienā no epizodēm. Bijusī bankas prezidente Dzene lietu saistīja ar akcionāru strīdiem.
“[Dzene] uzskata, ka šādus nepatiesus apmelojumus no [bankas] puses tiesību sargājošās iestādēs ir iesnieguši tie bankas akcionāri, kuriem tas ir izdevīgi savstarpējā akcionāru strīdā, lai pārņemtu varu bankā,” minēts policijas dokumentā.
Lēmumā par lietas izbeigšanu izmeklētājs plaši atreferējis iesaistīto liecības, bet nav detalizēti analizējis, cik ticama ir viena otra versija.
Policija uzskatīja, ka darījumos saskatāmi administratīva rakstura pārkāpumi, par ko FKTK jau banku sodījusi. Policija arī lēmumā piemin, ka “Industra” ar bijušajiem darbiniekiem noslēgusi izlīgumu civilajās prāvās. Dzene izlīguma rezultātā šķīrās no 4 491 102 eiro vērtām bankas akcijām.
Policijā secināja, ka apstāklis, ka puses noslēgušas izlīgumu un banka tādēļ vairs neprasa kompensāciju, norāda uz strīda civiltiesisko darbu, nevis notikušu noziedzīgu nodarījumu.
Tomēr pirms gada, kad izlīgums jau bija spēkā, ENAP priekšnieks Pēteris Bauska TV3 raidījumam “Nekā personīga” tieši pretēji uzsvēra, ka izmeklēšana turpināsies, jo policija saskata noziegumu.
“Tas nozīmē, ka tajā laikā procesa virzītajam nebija pamata pieņemt lēmumu [izbeigt]. Ir pagājis laiks, ir izdarītas procesuālās darbības un ir pieņemts šis lēmums,” sacīja ENAP 2.nodaļas priekšnieks Polovinskis.
Tiesvedības “Industra” bankas prezidentei maksāja miljonus vērtas bankas akcijas, bet, policijai izbeidzot lietu, viņa atguva arestētos piecus nekustamos īpašumus un 100 tūkstošus eiro. Tika atcelti aresti arī pārējiem kopskaitā vairāk nekā 10 īpašumiem.
