Liepājas teātra turpmākajai darbībai rosināti vairāki iespējamie risinājumi
Šodien Kultūras ministrijas (KM) koordinētajā darba grupā nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldības un finansēšanas modeļa izstrādei Liepājas teātra turpmākajai darbībai rosināti vairāki iespējamie risinājumi, informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Kļaviņa.
Viņa norādīja, kā iespējamie risinājumi Liepājas teātra atbalstīšanai tika minēti valsts kā kapitāldaļu turētājs Liepājas teātrī, vienota atbalsta sistēma profesionālajiem teātriem, piemēram, darbinieku algu izlīdzināšanai un nodrošināšanai no valsts puses. Tāpat tika rosināts "atvērt" iespējas Liepājas teātrim gūt papildu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda programmām.
Darba grupas sanāksmē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis (LRA) uzsvēra, ka Liepājas pilsēta vienmēr ir augstu vērtējusi Liepājas teātri, tā darbību - aktierus, darbiniekus, kas šo darbību nodrošina. "Esam līdz šim teātri atbalstījuši un turpināsim to darīt. Taču ir jāsaprot, ka pašlaik mēs runājam par vēlamā atšķirību no iespējām, kuras pašvaldība var nodrošināt," sacīja Deksnis.
Viņš atgādināja, ka Liepājas teātris katru gadu ir saņēmis pietiekami lielu pašvaldības dotāciju - gadā vidēji tie ir apmēram 1,3 miljoni eiro. Bet ir skaidrs, ka šī dotācija un teātra ieņēmumi nespēj nosegt visas Liepājas teātra attīstības vēlmes.
Deksnis sacīja, ka jau gada sākumā pašvaldība sapratusi, ka Liepājas teātrī nebūs iespējams tik strauji palielināt darbinieku algas, kā tas tika izdarīts valsts teātros. Tajā brīdī radās pirmā acīmredzamā nevienlīdzība profesionāli vienlīdzīgu speciālistu atalgojuma sistēmā.
Viņš norādīja, ka tas pats attiecas arī uz jauniestudējumiem, proti, par māksliniecisko teātra attīstību. Liepājas teātra vēlme attīstīties ir daudz lielāka, nekā to patlaban ir iespējams realizēt. Un, protams, atbalsti teātriem ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai, bija ļoti spēcīgs apliecinājums tam, ka jautājums par Liepājas teātri ir jārisina, sacīja Deksnis.
To finanšu līdzekļu starpību ar kuru valsts ienāktu Liepājas teātrī, pašvaldība ir gatava novirzīta teātra attīstībai, piemēram, Mazās zāles izveidošanā, ēku remontiem, teātra vides labiekārtošanā.
KM atzīst, ka pašlaik Liepājas teātra darbība ir apdraudētāka nekā citiem un risinājums ir jāatrod pirms ķeramies klāt kopējās teātra sistēmas sakārtošanai. KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos un darba grupas vadītājs Uldis Zariņš uzskata, ka pareiza būtu dalīta pašvaldības un valsts pieeja Liepājas teātra tālākās darbības nodrošināšanā, kas sakrīt arī ar pašvaldības redzējumu.
Panākta konceptuāla vienošanās, ka, salīdzinot situāciju visos trīs reģionālajos teātros - Daugavpils, Valmieras un Liepājas, viens no risinājuma variantiem varētu būt valsts līdzfinansējums Liepājas teātrim simetrisks tam, kādu no pašvaldībām saņem Valmieras un Daugavpils teātri.
Vienlaikus Liepājas teātris uzsvēra, ka viņu ieskatā lielākā problēma ir nevienlīdzīgais atalgojums salīdzinājumā ar pārējiem reģionālajiem teātriem. Darba grupa apkopos informāciju no pārējiem teātriem un par to lems nākamajā darba grupas sanāksmē, sacīja Kļaviņa.
Kā norādīja LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža, tad finansiāli Liepājas teātri ir grūti salīdzināt ar pārējiem teātriem, ja skatāmies uz pagātnes datiem, jo tam vispār nav valsts dotācijas. Raugoties nākotnē ir nepieciešama vienota proporcionalitāte, kas būtu pielīdzināma arī pārējiem teātriem. Liepājas teātris nav lokālpatriotisks teātris, tā loma ir mērāma valstiskā mērogā, tieši tādai būtu jābūt arī atbalsta pieejai.
Kā viens no risinājumiem izskanēja vienota dotācijas piešķiršana uz vienu apmeklētāju, taču Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs norādīja, ka tas ir slikts rādītājs, lai meklētu un atrastu pareizo atbalsta izlīdzināšanas metodi. "Mēs runājam par personāla, speciālistu vienlīdzīgu attīstību un iespēju ražot jauniestudējumus," sacīja Šapošņikovs.
Kā vēstīts, darba grupa izveidota, reaģējot uz Covid-19 krīzes radīto negatīvo ietekmi uz Liepājas teātra finansiālo situāciju. Profesionālais teātris bez valsts atbalsta palika juridiskā statusa dēļ, jo ir pašvaldības kapitālsabiedrība.
KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Zariņš norādīja, ka darba grupa ziņojumu par Liepājas teātra turpmākās darbības modeli izstrādās līdz nākamā gada 15.februārim.
