Saeima pārapstiprina Covid-19 ierobežošanai izsludināto ārkārtējo situāciju

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu stājās spēkā jau pirmdien, 9.novembrī.

Deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka vairākas lietas valdības rīcībā Covid-19 krīzes laikā sabiedrībai rada bažas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Politiķis norādīja, ka valdība jau apzinājās, ka nevar kompetenti to izdarīt, tāpēc arī kādu laiku neieviesa ārkārtējo situāciju.

Zariņš pauda, ka daudzi ierobežojumi ir pamatoti, taču lēmumā par ārkārtējo situāciju nav ne vārda par palīdzību cilvēkiem, kuriem būs liegta iespēja nopelnīt līdzekļus. Līdz ar to valdības pārstāvji ir vērtējami kā Covid -19 sērgas aģenti, kas rada cilvēkiem stresu, uzsvēra opozīcijas politiķis. Viņš norādīja, ka, ja valdības pārstāvji neslīgtu savā "mazspējā un arogancē", tad valdība jau tagad būtu sagatavojusies infekcijas izplatības otrajam līmenim.

Parlamentārietis arī pārmeta Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpšanu, ļaujot izteikties vairākiem ministriem pirms vārds tika dots deputātiem.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pozitīvi novērtēja, ka ierobežojumi nāk kopā ar atbalsta pasākumiem. Salīdzinājumā ar pavasari atbalsta sniegšanai ir noteikti mazāk ierobežojumi, piemēram, vairs nav sasaistes ar iepriekš veiktajām sociālajām iemaksām, norādīja parlamentāriete. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka ir atļauts daļējs darbs, jo iepriekš pavasarī uzņēmēji esot sodīti par šādas iespējas izmantošanu, pauda Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāve.

Taču bažas rada atbalsta piešķiršanas temps, kā arī tas, ka atlīdzības aprēķināšanai ir izvēlēts termiņš, kad darbinieku atalgojums jau bija krities krīzes dēļ, pauda politiķe. Tāpat atsevišķās atbalsta programmās, kur vēl jāsaņem Eiropas Komisijas akcepts, valstij jau būtu jāpalīdz uzņēmējiem tagad, uzsvēra Reizniece-Ozola.

Deputāte Regīna Ločmele (S) pauda, ka ārkārtējās situācijas ieviešana ir novilcināta, sagaidot, kad inficēšanās skaits dubultojās un sākusies ģeometriska saslimšanas pieauguma progresija. "Tika novilcinātas vairāk nekā divas nedēļas, nekas netika sagatavots, bet piektdien sabiedrība saņēma ziņu, ka no pirmdienas būs ārkārtējā situācija un virkne ierobežojumu, kā dēļ nevarēs strādāt virkne industriju," uzsvēra politiķe.

Viņa atgādināja, ka "Saskaņa" jau kopš pavasara bija lūgusi valdību domāt par atbalsta mehānismiem, taču arī tagad neesot pilnīgas skaidrības, kā krīzes ietekmētie uzņēmumi varēs strādāt, bet iedzīvotāji - nodrošināt sev iztiku.

Politiķe Jūlija Stepaņenko valdības rīcību izvēlējā pielīdzināt vēlmei "izdedzināt zemi, nodedzināt mājas un atstāt tukšumu, nevis rūpēties par cilvēkiem". Viņasprāt, tas, ko izdarīja valdība, ir vairāku nozaru iznīcināšana, kā arī cilvēku maldināšana.

Deputāte Evija Papule uzsvēra, ka katram lēmumam ir jābūt izsvērtam. Pievēršoties izglītības jomai, viņa atzina, ka šo nozari patlaban ir plaši skāruši Covid-19 ierobežojumi, taču nav padomāts par atbalstu pedagogiem, kuriem patlaban ir pieaudzis darba apjoms, kā arī resursu patēriņš pienākumu pildīšanai.

Politiķis Artuss Kaimiņš pieļāva, ka ir vienīgais, kurš no koalīcijas runās pret deputātiem, kuri vērsušies pret lēmumprojektu, jo "viņam ir ko teikt". Politiķis atzina, ka ieviestais regulējums un atbalsta pasākumi nav perfekti, taču arī opozīcijai ir jāņem vērā, ka vēl tiks veikti uzlabojumi. Deputāts piekrīt opozīcijas pārstāvjiem, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) varēja rīkoties labāk, piemēram, Rīgas maratona atcelšanas jautājumā.

Kaimiņš norādīja, ka jau pēc Saeimas lēmuma valdībai ir jāveic labojumu šajā ārkārtas situācijas lēmumā, lai ieviestu vienādu pieeju līdzīgās situācijās, piemēram, nevar būt tā, ka ir atšķirīgs regulējums manikīra procedūras un friziera pakalpojuma veikšanai. Viņš piebilda, ka ir pareizi ierobežot grozu un līdz ar to apmeklētāju skaitu veikalos.

Parlamentāriete Ļubova Švecova kritizēja valdību par to, ka tā ignorē opozīcijas priekšlikumus, kas sākumā netiek atbalstīti, bet vēlāk koalīcija tos izmanto, saucot par saviem. "Veselība nešķiros, vai cilvēks runā latviešu, vai krievu valodā, tāpēc ir neētiski sadalīt deputātu priekšlikumus uz pozīciju un opozīciju," teica deputāte.

Zariņš debašu noslēgumā secināja, ka valstī ir izveidojusies īpatnēja situācija, kur vara ne par ko neatbild. "Nepārdoti lēmumi dot iespēju varai grimt savā nespējā. Opozīcija jūs pamatoti kritizē Ja jums nepatīk, tad nolieciet mandātu, un varbūt kāds varēs izdarīt labāk. Redzot, kā tiek pieņemti lēmumi, saprotu, ka ir naivi no varas sagaidīt korektus lēmumus, un to kā nīkuļu bariņu tur kopā tikai mazspēja," pauda politiķis. Viņš arī mudināja dot iespēju biznesam darboties šajos apstākļos.

Noteiktie ierobežojumi

Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem ar dalībnieku skaitu līdz 50.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet no vairākām mājsaimniecībām.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību var beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums neattiecas uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Saeimas pārapstiprinātais valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu nosaka, ka uz četrām nedēļām Latvijā ir aizliegta izklaides pakalpojumu sniegšana bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās. Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās ir atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Tāpat Saeima un valdība lēmusi uz laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.

Vecāko klašu skolēni un studenti, kuru studiju programmu apguve nav saistīta ar praktisku darbību, turpinās mācības attālināti.

Pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti.

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, bet klātienē iekštelpās - tikai individuāli, izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tikai vienas izglītības iestādes grupas vai klases izglītojamiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie. Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Amatiermākslas kolektīviem, tajā skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem, mēģinājumus drīkst īstenot tikai attālināti, savukārt mēģinājumu klātienē atļauts īstenot tikai individuāli vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.

No rīkojuma izriet, ka darba devējam ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums nosaka piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to balso deputāti.