Veiksmīgākai bēgļu integrācijai Latvijā piedāvā viņus izmitināt "pusceļa mājā"

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis žurnālistiem pastāstīja, ka šodien darba grupas sanāksmē ar pašvaldībām, atbildīgajām ministrijām un organizāciju "Patvērums "Droša māja"" kā viens no risinājumiem apskatīta iespēja izveidot "pusceļa māju", kurā bēgļi varētu intensīvi apgūt latviešu valodu un sagatavoties darba tirgum, kā arī normālai ikdienas dzīvei.

Šāds risinājums būtu piemērots gadījumos, ja bēglis, iznākot no patvēruma meklētāju centra Muceniekos, tomēr nav gatavs integrēties sabiedrībā - viņam nav pietiekamas valodas zināšanas, darba un dzīvesvietas. Tādā gadījumā viņam būtu iespēja deviņus mēnešus dzīvot "pusceļa mājā", kur notiktu intensīva valodas apguve, sagatavošanās darba tirgum, lai pēc šī perioda cilvēks varētu strādāt un atrast sev mitekli. Jaunsleinis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai nosacījumi būtu vienādi - gan bēgļiem, gan pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, lai šie cilvēki nav priviliģētākā situācijā.

Jaunsleinis arī atzīmēja, ka ir svarīgi, lai, uzņemot bēgļus, būtu paredzētas trīs iespējas - cilvēks, iznākot no patvēruma meklētāju centra Muceniekos, pamet Latviju, otra - pēc šī centra cilvēks ir gatavs integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Un trešā iespēja - "pusceļa māja", ja cilvēks vēl nav gatavs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Jāņem vērā arī fakts, ka pašvaldībām nav dzīvojamā fonda, ko piedāvāt šiem cilvēkiem, uzsvēra Jaunsleinis. Līdz ar to "pusceļa māja" būtu labs risinājums.

""Pusceļa māja" būtu kā pagarinājums "Muceniekiem", iemaņu pagarinājums uz deviņiem mēnešiem," pauda Jaunsleinis. Galvenais, lai šiem cilvēkiem netiek veidota īpaša atbalsta sistēma, izņemot valodu un sagatavošanu darba tirgum, piebilda LPS priekšsēdis.

Kā nosacījums būtu, ka cilvēki "pusceļa mājā" paši spēj par sevi parūpēties un maksā daļu no izdevumiem, kas ir saistīti ar uzturēšanos. Ar viņiem tiktu slēgts līgums kā ar klientiem. Pagaidām gan esot vēl pāragri runāt par konkrētām izmaksām, jo par šo priekšlikumu vēl nepieciešama plašāka diskusija.

Visticamāk, ka projektu varētu īstenot organizācija, kam ir pieredze ar patvēruma meklētājiem, tomēr Jaunsleinis prognozēja, ka varētu rīkot iepirkuma konkursu, kurā varētu izvēlēties "pusceļa māju" veidotāju.

Patlaban gan vēl esot pāragri runāt, kurā vietā šāda "pusceļa māja" varētu atrasties un cik cilvēku vienlaicīgi tajā varētu mitināties. Taču ir skaidrs, ka tā būs viena šāda tipa māja, teica organizācijas "Patvērums "Droša māja"" jurists Alvis Šķenders.

"Pusceļa mājai" nevajadzēšot obligāti būt Rīgā, bet svarīgi, lai tur būtu pieejami latviešu valodas pedagogi un Nodarbinātības valsts aģentūras eksperti, kas palīdzētu šiem cilvēkiem. Svarīgi gan arī esot, lai pēc "pusceļa mājas" pamešanas bēglis vai bēgļu ģimene uzreiz varētu doties uz konkrētu pašvaldību, kur viņiem būtu miteklis, darbs un bērniem - izglītības iespējas.

Līdzīga pieredze ir arī Lietuvā, kur jau izveidotas šādas "pusceļa mājas", kurās ar cilvēkiem strādā, lai veiksmīgāk iekļautu viņus sabiedrībā, stāstīja Šķenders.

Vērtējot, cik Latvija ir gatava pirmo bēgļu uzņemšanai, Šķenders atzina, ka gatavības neesot. Tāpēc ar nepacietību tiek gaidīts ekspertu darba grupas starpziņojums, kam jābūt gatavam līdz 30.septembrim. No tā būšot redzams, kāds ir rīcības virziens un kur jāpieliek pūles. Arī Jaunsleinis atzina, ka vairāk būtu jāpiedomā arī pie tā, kā rīkoties gadījumā, ja cilvēks neapgūst valodu tik labi, kā cerēts.

Šķenders arī pastāstīja, ka jau patlaban organizācijā vēršas uzņēmēji, kuriem ir interese par bēgļu nodarbināšanu. Tie pārsvarā ir cilvēki, kuri pārstāv lauksaimniecības nozari.

Patlaban "pusceļa māja" ir tikai ideja, kuru plānots piedāvāt tālāk arī ekspertu grupai, ko vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.