Students no Krievijas: "Ja uz Rīgu nevar atlidot, var atnākt kājām..."
Pandēmija būtiski ietekmējusi ceļošanas iespējas, tostarp apgrūtinājusi iespēju studējošajiem doties uz augstskolām ārpus Latvijas vai arī ārvalstu studentiem – ierasties Latvijā. No visiem ārvalstu studentiem, kas šobrīd studē Latvijā, 5% ir no Krievijas. Starp tiem arī Biznesa augstskolas "Turība" students Aleksejs Konstantinovičs, kuram pandēmija nebija šķērslis – nevarēdams atlidot uz Rīgu, puisis izlēma šķērsot robežu kājām, lai varētu uzsākt studijas.
Izvēle studēt Latvijā
Par iespēju studēt Latvijā uzzināju no savas draudzenes - viņa atrada informāciju un, iepazīstoties ar to tuvāk, sapratu, ka mani šī iespēja interesē. Par studijām Rīgā biju dzirdējis arī labas atsauksmes no paziņām. Vēlējos studēt Latvijā arī tāpēc, ka studijas Eiropas Savienībā nozīmē plašākas darba un karjeras iespējas pēc absolvēšanas.
Neapmierināja studiju kvalitāte Krievijā
Pēc devītās klases izvēlējos doties uz ASV, lai nodarbotos ar basketbolu - tā bija iespēja mācīties un spēlēt basketbolu vienlaicīgi. Vēlāk guvu nopietnu traumu un pārtraucu nodarboties ar basketbolu profesionālā līmenī, nācās atgriezties Krievijā. Bet tieši pateicoties basketbolam man ir izdevies nedaudz iepazīt Latviju - aptuveni pirms sešiem vai septiņiem gadiem ierados šeit uz Eiropas čempionātu basketbolā, šeit tika aizvadītas vairākas spēles. Krievijā es izvēlējos studēt starptautisko tūrisma vadību un vēlāk gāju praksē tūrisma un viesmīlības uzņēmumā Taizemē. Studijas Krievijā nepabeidzu, jo neapmierināja studiju kvalitāte. Tā bija privātā augstskola, kuras vadība bija tendēta uz naudas pelnīšanu, nevis studiju kvalitātes nodrošināšanu.
Neņem vērā stereotipus par latviešiem
Dzīvojot ASV, no lietuviešiem biju dzirdējis, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nav īpaši labvēlīgi noskaņoti pret Krieviju. Arī Krievijā ir dzirdēts, ka latvieši pret mums neizturas pārāk labvēlīgi. Es to neņemu vērā, jo zinu, ka tā ir tikai politika un vēsturiskā ietekme. Manuprāt, latvieši ir ļoti labvēlīgi noskaņoti, draudzīgi un atvērti komunikācijai. Uzskatu, ka, studējot starptautiskā augstskolā, citādāk nemēdz būt, jo vienlaicīgi sastopas studenti no vairākām pasaules valstīm.
Situācija Krievijā – sarežģīta un neizprotama
Pieņemot lēmumu par studijām Latvijā, atklājās, ka nokļūšana studiju vietā nebūs tik vienkārša, kā sākotnēji domāts. Krievijā pandēmijas laikā viss ir sarežģīti un neizprotami. Inficēto skaita statistikas rādītāji dažādos reģionos būtiski atšķiras. Vērojama arī dezinformācija. Pāris dienas atpakaļ Krievijas medijos pat tika ziņots, ka Latvija pēc inficēto skaita ir otrajā vietā Eiropā, kas, protams, ir meli. Krievijā pašlaik pastiprina valstī noteiktos ierobežojumus, tajā skaitā distancēšanos. Aprīlī ierobežojumi bija tik stingri, ka cilvēki nevarēja pamest savas mājas, īpaši tie, kas vecāki par sešdesmit pieciem gadiem. Skolas un augstskolas bija slēgtas, viss norisinājās attālināti. Cilvēki strādāja no mājām. Ēdiens tika piegādāts līdz pašām mājas durvīm.
Reisi atcelti viens pēc otra
Lai tiktu uz Latviju, bija jāmēro tāls un grūts ceļš. Jau pašā sākumā, vīrusa izplatības dēļ, bija diezgan sarežģīti nokļūt Latvijā. Augustā iesniedzu dokumentus, lai varētu noformēt vīzu. Pēc nedēļas saņēmu vīzu un uzreiz meklēju aviobiļeti uz Latviju. Plānoju lidot uz Latviju ar tiešo reisu no Maskavas, bet pēc nedēļas atnāca ziņa, ka reiss ir atcelts. Mana mamma strādā lidostā, tāpēc uzreiz tika meklēti citi varianti, kā tikt uz Latviju. Saņēmām ziņu no aviokompānijas, ka tuvākais būs tikai 14. septembrī, bet pēc nedēļas - atkal ziņa par reisa atcelšanu. Domājām, kādi vēl ir varianti, lai tiktu uz Latviju? Mums ieteica lidot uz Minsku un tad pārsēsties no Minskas un Rīgu, bet pēc pāris dienām saņēmām ziņu, ka no Minskas uz Rīgu reisu vairs nav. Vēl bija iespēja lidot caur Turciju, bet pastāvēja risks iestrēgt Turcijā. Septembra sākumā pēdējā iespēja bija lidot cauri Parīzei, aviokompānija pat piedāvāja apmaksāt nakti viesnīcā, lai nākamajā dienā varētu lidot uz Rīgu. Baidījāmies, ka reiss atkal tiks atcelts, tāpēc vecāki lēma, ka līdz Krievijas – Latvijas robežai mani nogādās paši.
Kājām pāri robežai
Ceļš līdz Latvijas robežai bija aptuveni septiņas stundas garš. Kad atvadījos no vecākiem, kājām mēroju kilometru garu ceļu līdz transportam, kas mani gaidīja pie Latvijas robežas. Paņēmu trīs koferus un devos ceļā cauri diviem robežkontroles punktiem – katrā tika pārbaudīti dokumenti un visas man piederošās mantas. Robežsargi bija pārsteigti, jo vienīgais gāju ar kājām - pārsvarā tur atradās tikai tālbraucēji. Tiekot pāri robežai, mani sagaidīja puisis no augstskolas Studējošo pašpārvaldes un sekoja piecu stundu brauciens līdz Rīgai. Kad beidzot nokļuvu augstskolā, ievēroju desmit dienu pašizolāciju.
Plāni ne tikai studijām, bet arī karjerai
Pašlaik grūti spriest, vai pēc absolvēšanas palikšu Latvijā. Šobrīd plānoju, ka palikšu šeit, iegūšu ilgtermiņa uzturēšanās vīzu un meklēšu darbu, tomēr grūti spriest, jo dzīvē viss strauji mainās. Pandēmija tam ir labs pierādījums. Vienu gan noteikti zinu – Krievijā atgriezties nevēlos, tāds bija mans mērķis jau sen. Mani vecāki arī nevēlējās, lai palieku studēt Krievijā, un arī jaunāko māsu pēc skolas absolvēšanas noteikti virzīs studijām ārpus Krievijas.
Vēlos apskatīt visu Latviju, bet sākšu ar pašiem populārākajiem apskates objektiem. Pirmais, ko apskatīšu, noteikti būs Vecrīga un Jūrmala, esmu dzirdējis, ka tās ir apskates vērtas vietas.
