FOTO. Tā Tērvetē nosvinēja Sprīdīša vārdadienu

Ja ielūkosimies vārdadienu sarakstā, tad Sprīdīša vārdu mēs tur neatradīsim. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāze liecina, ka Latvijā gan ir viens cilvēks, kuram vecāki ir devuši otro vārdu - Sprīdītis. Viņam noteikti pieklātos būt goda viesim Tērvetes parkā jebkurā dienā un varbūt pat saņemt mūža brīvbiļeti ieejai parkā. Lai vai kā, Tērvetes dabas parka ideja svinēt Sprīdīša vārdadienu pulcēja daudz lielu un mazu apmeklētāju, no kuriem daži pat bija ieradušies Sprīdīša tērpos, kuru obligātas sastāvdaļas ir lāpsta, tarbiņa un cepure. Cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka jau agrā pēcpusdienā visas tuvējās autostāvvietas bija pārpildītas. Taču pašā parka teritorijā nekādas pārpildītības sajūtas nebija, jo tā ir tik plaša, ka pat liels cilvēku skaits dabiski izretojas un nekur nav rindu vai drūzmēšanās.

Svinību organizētāji bija izdomājuši dažādas atrakcijas un pārbaudījumus Sprīdīša vārdadienu svinēt gribētājiem. Te bija gan ogļu maisu pārvietošana un dāvanu meklēšana velnu vadībā, gan baidīšanās no Lutauša, gan raganas namiņa apcienošana, gan kopīga bildēšanās ar zaķiem, cāļiem un citiem zvēriņiem, gan arī vairāki koncerti. Darāmā pietika visiem. Visdažādākās izklaides parkā ir pieejamas ne tikai Sprīdīša vārdadienā, bet arī citās dienās. Galvenais, lai pietiktu arī spēka visu parka taku izstaigāšanai, jo kopumā parka teritorija aizņem 1200 hektārus. Var tikai apbrīnot parka veidotāju izdomu un ieguldīto darbu, radot īstu pasaku valstību, par pamatu ņemtot Annas Brigaderes pasaku “Sprīdītis” un rakstniecei piederošās “Sprīdīšu” mājas.

Parka pirmsākumi meklējami vēl Annas Brigaderes dzīves laikā, kad 1931. gadā tur parādījās pirmie dendroloģiskie stādījumi, bet vēl pēc gada netālu tika atvērtta tuberkulozes sanatorija. Taču par tādu īstu parku tas kļuva 1963. gadā, kad tika uzsākti darbi pie teritorijas papašināšanas un labiekārtošanas - tajā laikā parkā parādījās Pasaku mežs ar Krišjāņa Kugas veidotajām koka skulptūrām, ko atceras ne viena vien apmeklētāju paaudze. Vēlāk parku apsaimniekoja Dobeles un Tērvetes mežniecības, bet no 2000. gada tas nonāca Latvijas Valsts mežu pārziņā.

Pēdējos gados Tērvetes dabas parks ir ievērojami attīstījies - tagad te ir ne tikai vecais labais Pasaku mežs, bet arī Rūķu ciems, Rūķu pilsēta, neliels zoodārzs, moderns informācijas centrs, taureņu māja, atrakciju laukums, daudzas un dažādas koka skulptūras… Taču vienlaikus tas ir arī dabas aizsardzības objekts, kas 2005. gadā iekļauts Eiropas mēroga īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.