Deputāti: arī plānotais garantētā minimālā ienākuma pieaugums nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi
Arī plānotais garantētā minimālā ienākuma (GMI) pieaugums nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi, šodien norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
Deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka arī vienā no Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem variantiem piedāvātā summa no 2021.gada - 109 eiro - ir ļoti neliels naudas apjoms, ar kuru netiek sasniegts mērķis par cilvēka cienīgu dzīvi. Politiķe norādīja, ka nevar runāt par iespēju cilvēkam ar šādiem līdzekļiem normāli atļauties iegādāties ēdienu un apģērbu. Cilvēki par tik mazu summu arī nevar iegādāties veselīgu pārtiku, uzsvēra Ikstena.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbildē norādīja, ka GMI nav domāts kā ilgtermiņa ienākums un ka arī Satversmes tiesa (ST) spriedumā par šo jautājumu esot norādījusi, ka primāri tā ir katra cilvēka paša atbildība, lai rūpētos par cienīgas dzīves nodrošināšanu. GMI ir domāts tajos gadījumos, ja cilvēks ir nonācis grūtībās un nevar iesaistīties darba tirgū, pauda ministre. Politiķe skaidroja, ka ir jādara viss iespējamais, lai cilvēkus motivētu atgriezties darba tirgū, lai viņi nekļūst par ilgstošajiem bezdarbniekiem.
Reizē komisijas sēdē LM informēja, ka arī strādājošie var saņem GMI, ja mājsaimniecībā uz katru cilvēku ienākumi ir mazāki par 128 eiro.
Petraviča akcentēja, ka GMI būs jāpalielina, lai izpildītu ST lēmumu šajā jautājumā, tāpēc neesot "diskusijas, ir vai nav nauda", jo tas būšot jādara tiesas lēmuma dēļ. Politiķe norādīja, ka sarunas par 2021.gada budžetu vēl neesot sākušās, taču nākamnedēļ ministrei šajā jautājumā ir gaidāma saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). LM augusta beigās iesniegs valdībā piedāvājumu par GMI palielinājumu, un septembra sākumā varētu būt gaidāms valdības sākotnējais lēmums šajā jautājumā.
Deputāts Andrejs Klementjevs (S) kritiski izteicās par Petravičas darbu šajā jautājumā, norādot, ka ministrei jau bija ilgs laiks, lai nāktu ar piedāvājumu GMI palielināšanai. Labklājības ministrei esot bijusi iespēja uz situāciju reaģēt jau maijā, kad Valsts kontrole esot norādījusi uz "haosu" šajā jomā, taču piedāvājums nav sekojis, pauda deputāts.
Klementjevs arī uzsvēra, ka nav atbildēts uz galvenajiem pārmetumiem, uz ko ir norādījusi ST un tiesībsargs Juris Jansons. Ar 109 eiro mēnesī cilvēkam dienā būs pieejama maza summa, tāpēc nav skaidrs, par kādu pārtikas vai drēbju iegādi par šādu summu runā ministre, kritiski vaicāja politiķis.
Petraviča atbildēja, vēršot uzmanību, ka jau pagājušajā gadā tika izstrādāts jauns piedāvājums šajā sfērā, kurš neguva atbalstu. Ja pērn virzītās izmaiņas būtu atbalstītas, tad nebūtu sekojuši pieteikumi ST, akcentēja ministre.
Viņa arī norādīja, ka GMI jāskatās kontekstā ar minimālo algu, no kuras pēc nodokļu nomaksas iedzīvotājs saņem 360 eiro un nesaņem ne trūcīgā, ne maznodrošinātās personas atbalstu. Jautājums, vai šādā situācijā cilvēkam ir motivācija strādāt par minimālo algu un vai tai nevajadzētu būt lielākai, lai mainītu situāciju, izrietēja no Petravičas teiktā.
Deputāte Anda Čakša (JV) akcentēja, ka LM nepieciešams skaidrot, kāpēc cilvēki ir "izkrituši cauri sistēmai" un viņiem nākas iztikt ar GMI. Politiķe akcentēja, ka LM piedāvājums nav ilgtermiņa risinājums un ka ir precīzāk jāredz, kas ir tie cilvēki, kam nepieciešama palīdzība, tajā skaitā tie, kas strādā un dzīvo nabadzībā.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) norādīja, ka ir nepietiekams finansējums nodarbinātības pakalpojumiem un ka vairāk ir jādomā par atbalstu, kas veicinātu ilgstošo bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Runājot par atsevišķām atbalsta jomām, gan Skride, gan Petraviča norādīja, ka izglītība valstī iedzīvotājiem tiek nodrošināta neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
Kā ziņots, viens no variantiem, ko piedāvā LM, ir noteikt GMI līmeni 109 eiro apmērā un trūcīgas personas ienākumu līmeni 218 eiro. Otrs piedāvājums ir noteikt GMI 164 eiro apmērā un, iespējams, noteikt vienādus trūcīgo personu un maznodrošināto personu ienākumu līmeņus - katru 270 eiro apmērā.
Lai īstenotu ministrijas iecerēto pirmo variantu kopumā nākamajam gadam papildus nepieciešami 25 miljoni eiro, savukārt otrajam variantam nepieciešami ap 40 miljoniem eiro.
