Mistiskais nekas dizaina viesnīcā, abstrakcionisms grāmatu namā un Vecrīgas atskaite Sarkandaugavā: Rīgas izstāžu ceļvedis

Laura Veļa teic, ka centusies uztvert “lielo Neko” – abstraktas, mistiskas vietas, kurās nekas nenotiek, jeb starpstāvoklis pirms kaut kā. Savukārt Sarkandaugavas Dauderos it nebūt nav tvertas mistiskas vietas: tur skatāmas vecmeistara Edgara Vintera Vecrīgas ainavas un fotomākslinieka Martina Kudrjavceva to šodienas tvērums. Rīgas Pēterbaznīca uz Satikšanos gaismā aicina šīgada Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā 2019. gada galvenās balvas ieguvējs Nugzars Paksadze un stikla māksliniece Anda Munkevica. Toties kultūras centrā “Iļģuciems” vēl varat pagūt notvert Rīgas vasaru starptautiskajā tekstilmozaīkas izstādē.

* Rīgas Pēterbaznīcā līdz 1. novembrim aplūkojama Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā 2019. gada galvenās balvas ieguvēja mākslinieka Nugzara Paksadzes un stikla mākslinieces Andas Munkevicas izstāde “Satikšanās gaismā”. Galveno balvu mākslinieks Nugzars Paksadze saņēma par 2017. gadā tapušo darbu “Vējains krasts”. Par izstādi un izvēli pieaicināt tajā piedalīties arī stikla mākslinieci Andu Munkevicu, Nugzars Paksadze saka: “Mūsu ceļi satikās pirms 20 gadiem, sadarbojoties interjera dizaina jomā. Andas idejas un radošās fantāzijas man likās ārkārtīgi interesantas. Viņas darbi ir drosmes un ekspresijas pilni. Rodas iespaids, ka stikls kūst nevis krāsnī, bet mākslinieces enerģijas ietekmē. Kļūstot par 2019. gada Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureātu un gūstot iespēju rīkot personālizstādi Rīgas Pēterbaznīcā, zināju, ka šī ir tā reize, kad mums ar Andu notiks lielāka mēroga tikšanās, apvienojot radošo enerģiju krāsās un stiklā”. Mākslinieks Nugzars Paksadze dzimis 1953. gadā Gruzijā, bet no 1982. gada savu dzīvi un jaunrades ceļu saistījis ar Latviju un dzīvo Lapmežciemā. Latviskajā vidē viņa dienvidnieka temperaments uzšķiļas ar radošu vitalitāti gan glezniecībā, gan attieksmē pret dzīvi. Dienvidnieka daba un mīlestība pret eļļas krāsas plastiskajām īpašībām, kas māksliniekam dod iespēju līdz pat izšķērdībai dažādot gleznas faktūru, ļauj Nugzaru Paksadzi dēvēt par ekspresionistu, jo ekspresija nozīmē izteiksmīgumu. Savukārt Anda Munkevica ir izcila Latvijas laikmetīgās stikla mākslas māksliniece. Viņas fundamentālās zināšanas un jaunu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu meklējumi stikla mākslas tehnoloģijā ir ierindojušas Andu Munkevicu Baltijas un Eiropas stikla dizaina virsotnē. Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

* Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā (Aspazijas bulvārī 24) līdz 20. septembrim skatāma mākslinieka Māra Upzara gleznu izstāde “Nedaudz klusāk”, kurā eksponētie darbi ir radīti pēdējos trīs gados. Puse no tiem tapuši 2019. gada rudenī, strādājot mākslinieku rezidencē „Cite des Arts” Parīzē; pārējie – Latvijā, iedvesmojoties no dabas. Māris Upzars (dz. 1968) ir vidējās paaudzes gleznotājs, kas daudzus gadus konsekventi strādā abstraktās glezniecības jomā. Viņš uzskata, ka glezniecība ir viens no Patiesības meklēšanas veidiem un krāsu valoda ir piemērota tam, lai tajā runātu par cilvēka esības noslēpumiem. Viņa iecienītākais izteiksmes līdzeklis ir krāsu laukumu attiecības un viņa iedvesmas avoti ir daba, apkārtējie cilvēki un pasaules kultūra. Māra Upzara glezniecību mēdz raksturot kā meditatīvi romantisku abstrakto glezniecību. Viņš ir mācījies pie gleznotāja Borisa Bērziņa un ir beidzis Induļa Zariņa un Alekseja Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Pirms tam mācījies LMA Tekstilmākslas nodaļā un absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu, kurā izpratni par kompozīcijas pamatprincipiem guvis no Georga Barkāna. Kopš 2004. gada viņš ir Latvijas Dabas muzeja galvenais mākslinieks. Lai ari Māra Upzara gleznas regulāri tiek izstādītas gan Latvijā, gan ārzemēs, tomēr jaunus darbus skatītāju apskatei mākslinieks piedāvā diezgan reti. Gleznotājs uzskata, ka konkrētu, redzamu un atpazīstamu motīvu neesamība darba formā ir jāpapildina ar īpaši pārdomātu un piedzīvotu saturu. Tādēļ viņš gaida, kad katra darba iekšējā būtība būs tik tālu nobriedusi, lai atraisītos, nosakot gleznas ārējo, cilvēka maņu orgāniem uztveramo formu. Māra Upzara moto ir: “Glezniecības valoda ir krāsas, ar kuru palīdzību mēs varam runāt par dzīves visbūtiskākajiem noslēpumiem”. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) līdz 27. septembrim skatāma izstāde “Atskaites punkts”, kurā eksponētas latviešu vecmeistara Edgara Vintera (1919-2014) četrpadsmit gleznas, kas tapušas laika posmā no 1972. līdz 2010. gadam, un profesionāla fotogrāfa Martina Kudrjavceva šogad uzņemtās četrpadsmit fotogrāfijas. Abus māksliniekus vieno konkrētas Vecrīgas vietas, ko gleznotājs atainojis savās ainavās, bet Martins Kudrjavcevs tvēris fotoobjektīvā. Šīs gleznas un fotogrāfijas raksturo dažādo laiktelpu, veido saspēli starp retrospekciju un šodienu, to, kas pilsētā mainījies un kas palicis “pa vecam” cauri desmitgadēm. Gan gleznās, gan mūsdienu fotogrāfijās iemūžinātās Rīgas bruģētās ielas un senās mūra baznīcas gadu ritumā teju nav mainījušās, taču apkārtne gājusi kopsolī ar laikmeta nestajām iespējām. Tādēļ izstāde ne tikai piedāvā atpazīt vai iepazīt Vecrīgas ainavu, bet vēsta par aktuālo un mūžīgo, arī par iespaidiem un atmiņām. Gleznotāja Edgara Vintera ražīgā daiļrade galvenokārt saistīta ar Latvijas lauku ainavu, kluso dabu un ziedu glezniecību, bet šajā izstādē pārstāvētas, iespējams, mazāk zināmās pilsētas ainavas. Savukārt Martins Kudrjavcevs (1969) ir profesionāls ainavu, arhitektūras un interjeru fotogrāfs. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

* Dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel” (Raiņa bulvārī 5/6), turpinoties Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un “Semarah Hotels” uzsāktajai sadarbībai Latvijas jauno un talantīgo mākslinieku atbalstam, līdz novembrim skatāma jau sestā šī sadarbības cikla personālizstāde, kurā ikviens interesents var aplūkot LMA absolventes Lauras Veļas darbus izstādē “Nekas/Nothingness”. Laura Veļa dzimusi 1983. gadā. Glezniecības studijas LMA aizsākusi, vispirms studējot un iegūstot bakalaura grādu glezniecībā, bet pēc tam turpinājusi maģistrantūras studijas, iegūstot Borisa un Ināras Teterevu stipendiju. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Nīderlandē, Francijā un Vācijā, māksliniecei šī būs jau ceturtā personālizstāde. Viņa par saviem darbiem saka: “Strādājot pie saviem darbiem, radošais impulss nāk no sociālās vides un novērojumiem, bet izstādes mākslas darbu iedvesmas avots ir mūzika, sajūta un krāsa. Šajā izstādē ir attēlotas abstraktas, mistiskas vietas, kurās nekas nenotiek, jeb starpstāvoklis pirms kaut kā. Tas mirklis, kurā ir bezgalīgas iespējas, man ir kā lielais Nekas”. Māksliniece skaidro, ka vienīgais gleznu mērķis ir aizvilināt prātu mierpilnā, vizuāli meditatīvā stāvoklī, kad prāts ir kluss, tukšs no domām, dogmām, idejām un konceptiem. Sīkāk internetā: www.facebook.com/abolinalaura.

* Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 6. septembrim vēl varat pagūt apmeklēt Starptautisko tekstilmozaīkas izstādi “Rīgas vasara”. Izstāde veltīta Baltijas valstu simtgadēm, tās tēma – dzimšanas diena. Tajā tiek vilktas paralēles starp valsts un cilvēka dzimšanu. Autori, Baltijas valstu meistari, rādot darbos Baltijas valstu dabas skaistumu katrs savā dzimšanas dienā, ir attēlojuši gadalaiku, kurā dzimis darba autors, atbilstošu ainavu vai krāsu gammu, vai arī abstrakciju, ko radījušas tās dienas sajūtas. Atsevišķu izstādes ekspozīcijas daļu veido Igaunijas tekstilmākslinieču Nataļjas Kapajevas un Gaļinas Kozuļinas darbu izstāde “Duets”. Krāšņu izstādes ekspozīcijas daļu “Ir laiks” veido Latvijas tekstilmākslinieces Ingunas Smildzeres darbi. Savdabīgu ekspozīciju veidos spilveni – ekspozīcija “Krāsaini spilveni”, kurus radīt iedvesmojušas Imanta Ziedoņa “Krāsainas pasakas”. Sīkāk internetā: www.ilguciems.riga.lv.