Latvijas likumsargi palīdzējuši Lukašenko?
Ar emocionālu vēstījumu pie Latvijas sabiedrības vērsies Baltkrievijas opozicionāra Mihaila Mariniča dēls – viņa tēvu 2004. gadā ieslodzīja cietumā pēc mēģinājuma izvirzīt savu kandidatūru prezidenta vēlēšanām. Pāvels Mariničs pavēstījis, ka mūsu valsts pat palīdzējusi diktatoram noturēties pie varas.
Pāvels Mariničs raksta: “Pašlaik man ir sāpīgi redzēt, ka Latvijā maz kuru interesē mūsu valstī prezidenta vēlēšanu priekšvakarā notiekošais, un pat masu represijas neizsauc nekādas emocijas. Mani šokē fakts, ka Latvijas – Eiropas Savienības valsts – vara, kā to atzinis pats diktators Aleksandrs Lukašenko, viņam pat palīdzēja politisko pretinieku novākšanā.” Kas Jauns Avīze vērsās pie valsts atbildīgajiem dienestiem, taču neko vairāk par birokrātisku atrakstīšanos nesaņēma.
Lukašenko necieš konkurentus
Centieni Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās radīt konkurenci Lukašenko apdraud šādu drosminieku brīvību. Kad 2004. gadā bijušais vēstnieks Latvijā, kādreizējais Minskas mērs Mihails Mariničs pieteica savu kandidatūru, viņu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā – formāli par ASV vēstniecības viņa paša vadītai asociācijai ziedotas biroja tehnikas izlaupīšanu. 2014. gadā Mariničs aizgāja aizsaulē, tā arī nepieredzot pārmaiņas Baltkrievijā, un nekas nav mainījies arī tagad.
20. maijā Viktors Babariko, kurš pirms tam 20 gadus bija vadījis Baltkrievijas trešo lielāko banku Belgazprombank, paziņoja, ka izveidota iniciatīvas grupa, kas uzsāk 100 000 nepieciešamo parakstu vākšanu viņa izvirzīšanai par prezidenta kandidātu.
Minētās bankas 49,818% akciju pieder Krievijas kompānijai Gazprom un tikpat arī Gazprombank, bet Baltkrievijai 0,097 procenti. Baltkrievijas parāds par piegādāto gāzi šobrīd sasniedz jau 250 miljonus dolāru. Banka ir strādājusi ar peļņu, un Babariko uzskata par labu menedžeri, viņš arī daudz kritizējis Lukašenko par nemākulīgu ekonomisko politiku. Īsā laikā viņam izdevās savākt 365 000 parakstu savam atbalstam, un Lukašenko pretreakcija nebija ilgi jāgaida.
Ieceļ savējos, ierosina lietas
11. jūnijā bankas telpās notika plaša mēroga kratīšanas, un iepriekšējo bankas vadītāju posteņos iecēla Baltkrievijas pārstāvjus. Sākotnēji paziņoja, ka aizturēti 15 cilvēki un ierosinātas lietas par naudas atmazgāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Iesākumā Babariko vārdu pat nepieminēja, taču pēc astoņām dienām arī viņu apcietināja, tāpēc nevar izslēgt, ka aizturētos piespieduši pret viņu liecināt. Aizturēts arī baņķiera dēls.
14. jūlijā Valsts centrālā vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt Babariko kā prezidenta amata kandidātu, atsaucoties uz dokumentiem, saņemtiem no Valsts kontroles, un atzīstot par nederīgiem gandrīz pusi no savāktajiem parakstiem.
Tiesa gan, Babariko pārstāvjiem tā arī nevienu dokumentu neuzrādīja, un komisija aprobežojās ar komentāru, ka uzticas valsts orgānu informācijai. Tajā apgalvots, ka Babariko nav reģistrējis visus savus ienākumus un viņa kampaņā izmantots finansējums no ārvalstu organizācijām – proti, nav ne vārda par naudas atmazgāšanu.
Lukašenko norāda uz Latviju
Jūnija beigās, komentējot notikumus ap Belgazprombank, Lukašenko un citas valsts amatpersonas vairākās intervijās apgalvojušas, ka visas darbības balstītas uz informāciju, kas ir saņemta no Latvijas saistībā ar ABLV Bank. Apgalvots arī, ka Baltkrievijā šo lietu izmeklē jau kopš 2016. gada.
“Visi saka – Lukašenko arestējis, bet mēs kā vienmēr rīkojamies likuma ietvaros, un kā gan citādi – caur šo banku atmazgāja un pārskaitīja uz Latviju 640 miljonus. Amerikāņi to banku par naudas atmazgāšanu slēdza,” apgalvo Lukašenko.
Baltkrievijas Valsts kontroles vadītājs Ivans Tertels vēl 19. jūnijā apgalvoja, ka uz ABLV Bank pārskaitīti 430 miljoni dolāru, bet Babariko aizturēts, jo esot bijis “nelikumīgo darbību tiešais organizators, mēģinājis ietekmēt lieciniekus, slēpt agrāk izdarīto noziegumu pēdas un centies noņemt no sava konta lielu naudas summu”.
Ņemot vērā, ka visi aizturētie atrodas Valsts drošības komitejas (tā Baltkrievijā saglabāta vēl no PSRS laikiem) izolatorā, liecinieku ietekmēšana gan šķiet maz ticama. Turpat tagad aizturēts arī Babariko dēls. Minska arī apgalvo, ka šo informāciju no Latvijas saņēmusi 2019. gada beigās, taču bijis nepieciešams laiks operācijas sagatavošanai.
Varu ar labu neatdos
Vietā pieminēt, ka ar dažādām citām metodēm no vēlēšanu trases noņemti visi Lukašenko kaut cik nopietnie konkurenti, un vienīgā šobrīd palikusi Svetlana Tihanovska, kuras vīrs, blogeris, arī kopš maija ir apcietināts. Viņas kampaņas labā apvienojušies Valērija Cepkalo un Babariko vēlēšanu štābi.
Par Lukašenko varas metodēm liecina kaut vai šis gadījums – kad jūlijā Tihanovska Minskā rīkoja mītiņu, nepilnu stundu pirms sākuma norises vietā Draudzības parkā pazuda mobilie sakari, tāpēc nebija iespējams rādīt pasākumu tiešsaistē. Labā ziņa – pazuda tikai sakari, jo ir jau pieredzēts, ka izgaist paši konkurenti...
Bijušais prezidenta vēlēšanu kandidāts Valērijs Cepkalo ar bērniem drošības apsvērumu dēļ devies uz Krieviju. Viņš raidsabiedrībai Doždj pastāstījis, ka saņēmis informāciju, ka tiek gatavota viņa aizturēšana.
Jūnija beigās Ģenerālprokuratūra likusi Iekšlietu ministrijai pārbaudīt “nelikumības” laikā, kad bijušais iekšlietu ministra vietnieks Cepkalo vadīja Augsto tehnoloģiju parku. Centrālā vēlēšanu komisijas atteicās reģistrēt viņa kandidatūru, apgalvojot, ka daļa atbalstam iesniegto parakstu neesot derīgi.
Pats Lukašenko ir skaudri paudis: “Neviens šodien varu Baltkrievijā nenomainīs, un ne jau tāpēc, ka mēs pie tās turēsimies ar ziliem pirkstiem, bet tāpēc, ka mums ir nospiedošs vairākums. Un mēs zinām, cik tas ir nospiedošs, mēs vienkārši šīs socioloģisko aptauju rezultātus nedrukājam. To uzrakstu Saša 3% jūs jau paši uz krekliņiem uzdrukājāt.”
Četri konkrēti jautājumi
Kas Jauns Avīze mēģināja noskaidrot, cik lielā mērā atbilst patiesībai Lukašenko apgalvojumi, un vērsās ar konkrētiem jautājumiem pie Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID).
Vai FID ir sniedzis šāda veida informāciju Baltkrievijai, vai tas noticis pēc FID iniciatīvas vai tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros?
Vai sniegtā informācija saturēja kādus konkrētus faktus tieši par Viktora Babariko iespējamiem nodarījumiem, vai arī tā bija vispārīga – respektīvi, vai FID sniegtā informācija varēja būt pietiekama, lai apcietinātu konkrēto personu?
Vai, sniedzot jebkādu šāda veida informāciju autoritāram režīmam konkrētajā politiskajā situācijā, FID apzinājās un prognozēja, kādas tam var būt sekas?
Vai FID līdzīgā veidā sadarbojas arī ar citiem autoritāriem režīmiem bijušās PSRS teritorijā?
Latvijas iestādes no atbildes izvairās
No FID saņemto atrakstīšanos publicējam pilnībā, kaut būtībā atbilžu nav:
“Kopš 1999. gada FID ir starptautiskas finanšu izmeklēšanas vienību grupas – Egmont Grupa – biedrs. Egmont Grupa apvieno vairāk nekā 160 finanšu izlūkošanas vienības no visas pasaules. Egmont Grupa arī nodrošina aizsargātu un drošu finanšu izlūkošanas institūciju starptautisko informācijas apmaiņas kanālu. Ņemot vērā finanšu noziegumu globālo raksturu, starpvalstu informācijas apmaiņa starp finanšu izlūkošanas vienībām ir būtiska darba sastāvdaļa.
Jānorāda, ka FID vērtē gan citu valstu pieprasītās informācijas jēgu un nozīmību, gan arī vērtē nepieciešamību nosūtīt informāciju citas valsts finanšu izlūkošanas institūcijai pēc savas iniciatīvas.
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma 62. panta 3. daļai FID var arī atteikt informācijas nodošanu citu valstu finanšu izlūkošanas institūcijai. Finanšu noziegumu novēršana un/vai atklāšana ir komplicēts process, kur saskaņā ar normatīvos aktos noteikto kompetenci iesaistītas vairākas institūcijas, kas cita starpā, noteikto uzdevumu ietvaros īsteno arī starptautisko sadarbību.”
Atturas komentēt
Kas Jauns Avīze ar jautājumu par iespējamo informācijas sniegšanu Baltkrievijai vērsās arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldē. Ar policijas preses dienesta starpniecību saņēmām atbildi: “Par šo jautājumu atturamies komentēt.”
Protams, ja Babariko ir bijis naudas atmazgātājs, tad jautājumu nav, bet tad valsts attiecīgajiem dienestiem būtu jābūt drosmei to atklāti pateikt. Lukašenko izteikums “Mēs neļausim viņiem tā rīkoties ar naudu, kas ir nopelnīta uz mums!” atbildi nedod. Toties sekas būs Lukašenko palikšana amatā uz vēl vienu, jau sesto termiņu. Kopš 1995. gada Eiropas Drošības un sadarbības organizācija vēl nevienas Baltkrievijā notikušās vēlēšanas nav atzinusi par taisnīgām un brīvām.
