Saskaņieši biedē: „Nāc ārā - parunāsim!”

Tomēr paši saskaņieši gan tā nedomā. Viņi svētā pārliecībā klāsta, ka rīdzinieku labā izdarījuši tik daudz, kā neviens līdz šim, un tādēļ krituši nežēlastībā. Arī priekšvēlēšanu programma pārsvarā balstīta nevis uz nākotnes plāniem, bet gan „Saskaņas”, viņuprāt, cēlo darbu uzskaitījumu, par kuriem to neieredz oponenti, un apliecinājumu visu turpināt jau ierastajās sliedēs.

Galvaspilsētas mikrorajonos parādījušies reklāmas plakāti ar zosādu uzdzenošu aicinājumu: „Nāc ārā - parunāsim!”. Diez vai kādā "Purčika" vārtrūmē izdzirdot šādu tekstu, gribēsies bāzt ārā degunu no siltā mājokļa. Tomēr priekšvēlēšanu laikā notiek visādi brīnumi un šajā gadījumā tas nav vis kādu huligānu uzbrēciens, bet gan „Saskaņas” aicinājums uz deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Un viena no kampaņas „Nāc ārā - parunāsim!” sejām ir pats partijas līderis Nils Ušakovs, kurš gan no Briseles negrasās pārcelties uz Rīgu, bet gan kā saskaņiešu flagmanis vēlētājus iepazīstina ar partijas programmu un tās jaunajiem karognesējiem.

Šoreiz saskaņiešiem ir ko rauties vaiga sviedros. Sašmucējušies ar rebēm galvaspilsētas kapitālsabiedrībās, negribot panākot domes atlaišanu, saraujot saites ar saviem kādreizējiem sabiedrotajiem – Andra Amerika „Gods kalpot Rīgai” un kā saraksta līderi ieliekot mazpazīstamu cilvēku, viņiem nu ir jāpopularizē, ka ir balstīti uz vecām vērtībām, bet strādās ar jaunām metodēm. Viens uzticams sabiedrotais gan saskaņiešiem ir palicis – LPSR kompartijas pēdējā vadītāja un cietuma kazemātus par valsts nodevību izbaudījušā Alfrēda Rubika izlolotā Latvijas Sociālistiskā partija.

„Saskaņas” saraksts šajās Rīgas domes vēlēšanās lepojas ar jaunu līderi, kurš vairākumam (izņemot krievu skolu aizstāvjus) ir melnais zirdziņš - Konstantīnu Čekušinu. Februārī šī politiskā spēka Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs paziņoja, ka gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās “Saskaņa” startēs ar “jaunu komandu” jauna līdera vadībā. Tā nu par saraksta līderi kļuva 40 gadus vecais inženieris, dedzīgs krievu skolu aizstāvis Čekušins, kurš iepriekšējās Saeimas vēlēšanās „Saskaņas” listē bija ar 21. numuru. Runā, ka kareivīgo izglītības reformas pretinieku saskaņieši savulaik vēlēšanu listē iekļāva tādēļ, lai savā pusē pārvilinātu tās asāku konkurentu – Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības atbalstītājus. Saeimas „Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs jauno līderi slavē: “Čekušins parādīja savas spējas un inteliģenci”.

Bet tā jau nav, ka viss „Saskaņā” ir jauns – tie ir tie paši vecie vēži, kurus it kā mēģina iebāzt renovētā kulītē, tiem pievienojot arī no citām partijām pārbēgušos: „Gods kalpot Rīgai” pametušo Eiženiju Aldermani, no jaunajiem konservatoriem aizgājušos Druvi Kleinu un Imantu Keišu, kā arī Nacionālajā apvienībā un „Latvijas attīstībā” pabijušo, kādreizējo Rīgas Satiksmes departamenta vadītāja amatu pildījušo Emīlu Jakrinu, bet Jūrmalas mēra, zaļzemnieka Gata Trukšņa padomnieka Romāna Mežecka politiskajā biogrāfijā ir vesels lērums partiju: „Saimnieks”, Jaunā partija, Jaunā kristīgā partija, „No sirds Latvijai”, Zaļo un zemnieku savienība.

Kā ierasts „Saskaņas” sarakstā arī virkne Sociālistiskās partijas spices pārstāvji - Vladimirs Frolovs, Raimonds Rubiks (Alfrēda Rubika dēls), Jeļena Jakovleva un Inna Belokurova. Ja komunisti vienmēr augstu cēluši ateisma karogu, tad šoreiz diez vai to varēs atļauties, jo sarakstā ir Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko. Tāpat vēlēšanās startē arī virkne cilvēku, kas pamatīgi sašmucējušies iepriekšējos galvaspilsētas domes sasaukumos, rosoties Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās un saņemot samaksu par mistiskām konsultācijām.

Urbanovičs teicis, ka Ušakovam vajadzēs pamatīgi nopūlēties, lai šo kompāniju savaldītu un ienestu saulītē: „Ušakovam nāksies pasvīst, jo viņam šīs vēlēšanas ir svarīgākas nekā tiem, kuri būs sarakstā”. Arī kādreizējā „Saskaņas” ciešā sadarbības partnera – atceltā Rīgas mēra no „Gods kalpot Rīgai” Oļega Burova teiktais: „Ja mēs runājam par nedarbiem – vai nu tā ir „Rīgas namu pārvaldnieka” darbība, vai “Rīgas satiksme”, vai Satiksmes departaments – tad tā nebija mūsu atbildība, tā bija mūsu partneru atbildība,” nav saskaņiešus uzmundrinošs.

„Saskaņas” atmiņas par skaisto pagātni caurvij parijas piedāvājumu rīdziniekiem: „Brīvbiļetes sabiedriskajā transportā pensionāriem un skolēniem, brīvpusdienas bērniem, parki un promenādes izgāztuvju vietās, desmitiem izremontētu skolu un bērnudārzu, Līgosvētki krastmalā, miljoniem tūristu, Pasaules koru olimpiāde, Eiropas kultūras galvaspilsēta. (..) Mēs ļoti labi zinām, kas patlaban Rīgai ir nepieciešams. „Saskaņa” ir vienīgā partija Latvijā, kas izpildījusi visus savus vēlētājiem dotos solījumus sociālajā jomā. Neviens, izņemot mūs, nevar saglabāt pilnvērtīgu sociālo atbalstu rīdziniekiem. (..) „Saskaņa” vienīgā spēj nodrošināt sociālo stabilitāti, starpnacionālo mieru un mūsdienīgu, sabalansētu Rīgas attīstību”.

Tomēr ne visu var ņemt par pilnu, kas šajā tekstā apgalvots, piemēram, ka „Saskaņa” ir vienīgā partija, kas izpildījusi visus solījumus. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās „Saskaņas”/GKR programmā tika solīts, ka tā pašvaldības pārziņā esošajās ārstniecības iestādēs (1. slimnīcā, Dzemdību namā, poliklīnikās) atvērs municipālās aptiekas, kurās medikamenti maksās ievērojami lētāk nekā citās zāļu tirgotavās. Tas bija tikai tukšs solījums – šādu aptieku nav un tādas pēc būtības pašvaldībām nav arī iespēju atvērt.