Domes komiteja atbalsta bēgļu uzņemšanas koordinācijas centra veidošanu Rīgā
Ceturtdien, 9. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti un dažādu valsts un pašvaldības iestāžu pieaicinātie pārstāvji skatīja jautājumu par valsts pasākumu plānu bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanā un pilsētas pašvaldības lomu tajā.
Viedokļu apmaiņas rezultātā, komitejā tika secināts, ka valdības nepietiekamais skaidrojošais un izglītojošais darbs, kā arī neskaidrība par finanšu un citiem resursiem šīs problēmas risināšanā ir radījusi papildus spriedzi un viedokļu dažādību Rīgas iedzīvotāju vidū. Tādēļ komiteja aicinās atbildīgās valsts institūcijas izstrādāt un veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, skaidrojot terminu „patvēruma meklētājs”, „bēglis” un „persona ar alternatīvo statusu” būtību. Tāpat arī valstij būtu nepieciešams nodrošināt valsts un pašvaldības darbinieku, kuri strādās ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem, izglītošanu par dažādiem ar bēgļiem saistītajiem jautājumiem, piemēram, par viņu tiesiskā statusa būtību, starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem attiecībā uz šīm personām; tiesībām uz izglītību, sociālo atbalstu un citām programmām u.c.
Pēc šobrīd rīcībā esošās informācijas, paredzams, ka pirmie bēgļi Rīgā varētu ierasties nākamā gada aprīlī. Pašvaldība plāno izveidot speciālu Rīgas domes struktūrvienību, kas risinātu ar bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu radušās problēmas, koordinētu darbu Rīgas domē un veicinātu sadarbību ar valsts iestādēm.
Komitejas sēdē klātesošos informēja komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, Latvijas pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede, Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass. Savas jomas potenciālās problēmas bija apzinājuši pārstāvji no Mājokļu un vides, Labklājības, Izglītības, kultūras un sporta, kā arī Īpašuma departamentiem.
Uzklausot I.Pētersones-Godmanes situācijas aprakstu par notiekošo un valsts iestāžu ieguldīto darbu, komiteja atzinīgi vērtēja Iekšlietu ministrijas vadītās darba grupas izstrādāto indikatīvo rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, jo īpaši tādēļ, ka pie šī rīcības plāna izstrādes piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, un norādīja arī uz nepieciešamajiem papildinājumiem. Tomēr bažas rada valdības koalīcijas viedoklis par bēgļu pabalsta apjomu.
Kā uzsvēra Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Agnese Igaune:” Mūsu valdība ir optimisma pilna, ka visi iebraucēji mēnešu laikā apgūs latviešu valodu, iegūs darbu un dzīvesvietu, un tad pametīs pagaidu uzturēšanās centru Muceniekos. Bet Labklājības departaments ir reālistisks, jo ir pieredze darbā ar maznodrošinātajām ģimenēm ar bērniem – un tieši par tādām bēgļu ģimenes kļūs. Parasti šādās ģimenēs nav viens vai divi bērni, bet ir trīs, četri un vairāk. Ja ģimenes pēc trim mēnešiem būs uz ielas, tad tā būs slodze krīzes centriem, jo Rīgas patversmes neparedz pakalpojumu ģimenēm ar bērniem.”
Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā būs jāuzņem 531 persona. I.Pētersones-Godmane savā ziņojumā izteica pieņēmumu, ka tās drīzāk varētu būt pat 776 personas. Valsts plāno nodrošināt ģimenēm mentoru uz gadu, bet iespējams, ka šādām personām no karadarbības reģioniem būs nepieciešami psihologi, psihoterapeiti, sociālie darbinieki, kas viss būs papildus slodze Rīgas sociālajam dienestam.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Regīna Zommere / Foto: Ieva Čīka/LETA
