Latvijā iebraucošie pret anketēšanu neiebilst

Ierēdnis pastāstīja, ka atbildīgie valsts dienesti un pārvadātāji ir spējuši operatīvi uzsākt aktīvu darbu, notiek ceļotāju anketēšana un tiek uzsvērta nepieciešamība izolēties no "sarkanā saraksta" iebraucošajiem.

Informāciju par personām, kas ierodas no Covid-19 augsta riska valstīm, nodod Valsts policijai, lai varētu kontrolēt pašizolācijas noteikumu ievērošanu, bet, ja cilvēki ierodas no zema riska valstīm, tad anketu informāciju nodod Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).

Vītoliņš atzina, ka par anketas nepatiesu aizpildīšanu sodi nav paredzēti, tomēr, ja šādi gadījumi tiks konstatēti relatīvi bieži, valdība varot apsvērt sodu ieviešanu. Tāpat viņš atzina, ka individuālos ceļotājus, kas pārvietojas ar savu transportu, šāda anketēšana nesasniedz, taču valsts cer uz šo ceļotāju pašu atbildīgu rīcību.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību Latvijā no 16.jūlija stingrāk kontrolē ieceļotājus Latvijā, tostarp netiek pieņemti un izskatīti ilgtermiņa "D kategorijas" vīzu pieteikumi, kā arī pašizolācijas nosacījuma pārkāpšanas gadījumā personai plānots anulēt termiņuzturēšanās atļauju vai vīzu.

15.jūlijā Ministru kabinets pieņēma vairākus lēmumus, lai efektīvāk apkopotu informāciju gan par Latvijā ieceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstniekiem, tādējādi uzlabojot iespēju policijai pārbaudīt pašizolācijas ievērošanu un SPKC izsekot Covid-19 infekcijas izplatībai. Tāpat ir samazināta nepieciešamība trešo valstu valstspiederīgajiem ierasties Latvijā vīzu un uzturēšanās atļauju kārtošanai.

No jūlija vidus visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, kā arī apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus.

Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem - SPKC, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās kontaktpersonas. No pasažieriem iegūtie dati tiks glabāti 14 dienas epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām un pēc tam tiks dzēsti.

Sākotnēji anketas būs papīra formā līdz tiks izveidota elektroniska ieceļotāju reģistrācijas sistēma. Ministru kabinets ir uzdevis tās izstrādi koordinēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Sistēmas izveidošana varētu prasīt divas līdz trīs nedēļas.

Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas daļā aģentūrai LETA norādīja, ka ieceļotāja anketa ir jāaizpilda gan ārvalstu tūristiem, gan Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriežas mājās.

Ja ārvalstnieka ierašanās Latvijā ir nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, šī persona rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika nodrošinās pašizolāciju, novēros veselības stāvokli un ievēros īpašos piesardzības pasākumus.

Ja persona pirms ierašanās Latvijā 14 dienas ir uzturējusies valstī, uz kuru nav attiecināmi piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tai, atrodoties Latvijā, attiecīgie piesardzības pasākumi, tostarp pašizolācija nav jāievēro.

SM skaidroja, ka īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi ietver pašizolāciju dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 14 dienas pēc ierašanās Latvijā, citu personu nepakļaušanu inficēšanās riskam un izvairīšanos no kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem, mutes un deguna aizsega lietošanu sabiedriskajā transportā, lai pēc ierašanās Latvijā nokļūtu pašizolācijas vietā, veselības stāvokļa novērošanu un ģimenes ārsta informēšanu, ja parādās akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes.

Lai samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu no trešajām valstīm, valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos paredz, ka no šodienas netiks pieņemti un izskatīti ilgtermiņa "D kategorijas" vīzu pieteikumi no iedzīvotājiem valstīs, kurās 14 dienu kopējais jauno Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 16 vai vairāk. Līdz šodienai, 16.jūlijam, saņemtie vīzu pieteikumi tiks izskatīti ierastajā kārtībā.

Valdībā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz līdz šā gada 31.decembrim pagarināt lēmumus par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, mainot līdzšinējo kārtību, ka uzturēšanās atļauja jāsaņem trīs mēnešu laikā.

Savukārt lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļaujas pagarinājumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, vērtējot, vai persona nepieciešamo laiku ir uzturējusies Latvijā, laika posmā no šā gada 12.marta līdz 31.decembrim prombūtni uzskatīs par attaisnotu. Līdz ar to trešo valstu pilsoņiem nav jāieceļo Latvijā, lai izpildītu termiņuzturēšanās atļaujas saglabāšanai noteikto prasību uzturēties Latvijā.

Gan termiņuzturēšanās atļaujas, gan vīzas būs iespējams saņemt Latvijas vēstniecībās un citās pārstāvniecībās ārvalstīs, neierodoties Latvijā. Tās tiks izsniegtas tikai tad, kad saņemšanas valstī infekcijas izplatība būs samazinājusies zem 16 jauniem gadījumiem uz 100 000 cilvēku.

Pašizolācijas, epidemioloģiskas drošības pasākumu un citu Latvijas likumu neievērošanas gadījumā termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa vīzas var tikt anulētas.

Valdībā apstiprinātie grozījumi "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" samazina nepieciešamību trešo valstu pilsoņiem ierasties Latvijā uzturēšanās atļaujas saņemšanas vai pagarināšanas nolūkā. Grozījumi stāsies spēkā, kad tos steidzamības kārtībā būs izskatījusi Saeima. Bet jau nošodienas spēkā stāsies izmaiņas noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosaka kārtību ieceļotāju anketēšanai un ierobežo vīzu izsniegšanu ieceļošanai Latvijā no valstīm ar plašu infekcijas izplatību.

"Ņemot vērā, ka nozīmīga daļa Covid-19 inficēšanās gadījumu ir saistīti ar ārvalstu braucieniem, nepieciešams kritiski izvērtēt nepieciešamību izbraukt no Latvijas. Savukārt pēc ierašanās Latvijā no valstīm, kurās 14 dienu kopējais jauno Covid-19 gadījumu skaits ir 16 vai vairāk, ikvienam stingri jāievēro pašizolācija," uzsvēra Valsts kancelejā.