Politiskās karikatūras un partiju aģitācija Brīvības bulvārī
Brīvības bulvāra liepu alejā, iepretim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ēkai Brīvības bulvārī 32, līdz 5. jūlijam apskatāma ārelpas izstāde “10 jautājumi vēlētājam. 1920-1990-2020”, kas uzdod un atbild uz desmit mūsu valsts demokrātijai svarīgiem jautājumiem. Centrālo vietu izstādē ieņem politiskās karikatūras, ko papildina partiju aģitācijas plakāti, vēsturiskas fotogrāfijas un infografikas.
Vēstures muzejs uzdod desmit jautājumus Latvijas vēlētājam
Vēstures muzejs uzdod desmit jautājumus Latvijas vēlētājam Līdz 5. jūlijam liepu alejā iepretim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ēkai Brīvības bulvārī 32 ...
Izstāde ļauj ieraudzīt abus Latvijas demokrātijas (starpkaru un mūsdienu) posmus vienkopus. Balstoties vēsturiskajā materiālā, tā skaidro demokrātijas izpausmju pēctecību un pārmaiņas – piemēram, kāds bija “ideālā politiķa” tēls 20. gadsimta divdesmito gadu Latvijā, bet kāds – deviņdesmitajos gados? Kā tolaik un kā tagad izprotam “vēlētāja pienākumu”?
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis Jauns.lv informēja:
“Kādam jābūt politiķim? Tautas kalpam, vadonim, saimniekam vai mesijai? Vai valsts drīkst visu? Un, galu galā, vai vēlētājs var arī atcelt savu izvēli? Šie un citi fundamentāli jautājumi bijuši vienlīdz aktuāli gan starpkaru Latvijas parlamentārajā demokrātijā (1920-1934), gan mūsdienās – kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Tomēr abi demokrātijas laikmeti, par spīti daudzām uzkrītošām līdzībām, līdz šim biežāk aplūkoti atrauti viens no otra. Tas arī labi saprotams, jo par 14 gadus ilgušo starpkaru Latvijas demokrātiju (Satversmes sapulci, 1.-4. Saeimu) interesējas pārsvarā vēsturnieki, turpretī ar mūsdienu politiku sastopamies ik uz soļa – ikvakara TV ziņās un pie vēlēšanu urnas.
Izstāde ļauj ieraudzīt abus Latvijas demokrātijas posmus vienkopus. Balstoties vēsturiskajā materiālā, tā skaidros demokrātijas izpausmju pēctecību un pārmaiņas. Spilgts vaibsts demokrātijas sejā vienmēr bijis priekšvēlēšanu solījumu teātris, taču kā mainījušās partiju cīņas stratēģijas? Izstāde aktualizēs arī sarežģīto jautājumu par latviešu pamatnācijas un mazākumtautību tiesībām – kāda bija cittautiešu attieksme pret starpkaru Latvijas valsti, un vai šodien beidzot varam teikt, ka “nācija – tie esam mēs visi”? Katrs no izstādes tematiskajiem stendiem veltīts kādam būtiskam jautājumu lokam.
Par galveno izteiksmes līdzekli izstādē izvēlēta politiskā karikatūra – žanrs, kas sevišķu uzplaukumu piedzīvoja tieši demokrātiskajā Latvijā 1920. gados un atkal brīvi atdzima pēc 1990. gada. Šī ir pirmā reize, kad plašāk tiks eksponēta daļa no unikālās mūsu muzeja starpkaru karikatūru kolekcijas (krājumā kopā 216 zīmējumu, tostarp Sergeja Civinska, Indriķa Zeberiņa, Kārļa Krauzes, Oto Skulmes, Sigismunda Vidberga un citu autoru darbi), kā arī mūsdienu Latvijas karikatūras meistaru Gata Šļūkas un Zemgus Zaharāna zīmējumi.
Izstāde ir daļa no muzeja īstenotās aktivitāšu programmas “Demokrātijas (at)dzimšana. 1920-1990-2020”, kas šogad norisinās pirmā Latvijas parlamenta – Satversmes sapulces – sasaukšanas simtgadē un atzīmējot 30 gadu jubileju kopš valsts neatkarības atgūšanas 1990. gada 4. maijā.
Izstāde apskatāma bez maksas; gida vadītu ekskursiju mājsaimniecībai vai nelielai grupai iespējams iepriekš pieteikt (tālrunis - 67221357, e-pasts: info@lnvm.lv), gida pakalpojuma cena - 8 eiro.
