"Viņš ir kā savs čoms," Vējoņa pirmās 100 dienas vērtē politikas un stila eksperti

Atšķirībā no mūsu iepriekšējā prezidenta, Raimonds Vējonis ir daudz mobilāks un to līdz šim visvairāk varējām pamanīt sporta laukumos. Tomēr tas, cik labi prezidents spēlē basketbolu vai brauc ar velosipēdu, cik bieži viņš redzams pašbildēs, nav mēraukla viņa darba izvērtēšanai.

Labo manieru eksperte Aija Strautmane sacīja: „Runājot par apģērbu, jāteic, ka Vējonis ar kaut ko negatīvu nav izcēlies, ja vien neakcentējam kādu nieciņu, kas pavīdējis televīzijas ekrānā. Pirmajā brīdi radās iespaids, ka viņš ir par daudz atvērts – Vējoni jebkurš varēja uzaicināt uz dažādiem pasākumiem, bija dienas, kad prezidents piedalījās trijos četros dažādos pasākumos. Šajā gadījumā pazūd tā cieņa, tirpa: „Tas ir mūsu prezidents!” It kā jebkurš varēja viņam pienākt klāt, uzsist uz pleca un teikt: „Tas ir mans čoms”. Ir jābūt kaut kādai atstarpei, „pieejas zonai”, cik daudz varam tuvoties prezidentam. Tagad prezidents, pēc visa spriežot, ir vairāk aizņemts ar ārpolitiku.

Bet tas ir ļoti brīnišķīgi, ka tautai patīk prezidents. Iebildumu pret prezidentu man nav. Tomēr, ja kāds ir kļuvis par mīluli, tad viņam arī daudz ko piedod. Grūti pateikt, kā būs turpmāk, vai viņš kļūs par tautas mīluli. Viss atkarīgs no politiskās situācijas. Tomēr man ir iekšējā sajūta, ka viņš ar nevienu uz konfliktu neizies, neatkarīgi no tā, vai tas būs cilvēks no tautas vai arī pazīstams politiķis”.

Nav skaidras viņa dimensijas

Filozofijas zinātņu doktore Ilze Ostrovska teica: „Viens otrs Vējoņa priekšgājējs varbūt uzvedās tā, lai viņš būtu pēc iespējas mazāk pamanāms. Savukārt Vējonis, manuprāt, vēl ir meklējumos. Ja Vairas Vīķes – Freibergas darbības dimensija bija ārlietas un rādījās, ka viņa reizēm izkonkurēja Ārlietu ministriju, tad vēl īsti nav skaidrs, ko Vējonis uzskata par savu pirmo, otro vai trešo savu dimensiju. Basketbols tā kā nebūtu nopietni.

Prezidenta uzdevums būtu nāciju mobilizēt. Pirmām kārtām mobilizēt drošības nodrošināšanā, un viņam kā aizsardzības ministram tas nenāktos grūti. Bet šis aspekts vēl nav tā īsti iezīmējies. Šeit domāju arī mobilizāciju uz iekšējo mobilizāciju. Pašlaik sabiedrībā manāmi nevēlami, izaicinoši ekscesi (piemēram, ņemšanās ap izstādi „Maidana cilvēki”).

Pats galvenais būtu viņam darbā pieņemt arī labu spīčraiteru (runu rakstītāju)”.

Profesionālās etiķetes speciāliste Irma Kalniņa Vējoņa pirmos trīs mēnešus augstajā amatā vērtē: „Pirmās simts dienas ir pārāk īss laiks, lai varētu izmērīt viņa darbību, Jāskatās uz viņa ārvalsts vizītēm, konsekvencēm… Kāda ir viņa nostājas daudzos jautājumos. Personiski es biju laimīga, kad viņš izteica savu nostāju bēgļu jautājumā. Mēs varam „nolikt” vienu vai otru cilvēku, bet mums jāciena viņa amats. Un prezidenta amats no cilvēka un viņa ģimenes ļoti daudz prasa. Jāteic, ka Vējonim ir stipra komanda. Apsveicu arī Vējoņa runu ANO Ģenerālajā asamblejā, kur viņam bija jābūt Latvijas tēlam Savu kritiku es pietaupu”.

Politologs Ivars Ījabs prezidenta pirmās simts dienas vērtē lakoniski: „Domāju, ka viņš pamazām iejūtas savā amatā, un ar to tiek galā. Kontaktējas ar cilvēkiem, viņam tas padodas. Arī reitingi labi. Un tas viss ir okey”.