VNĪ piecos gados kultūras būvju sakārtošanā ieguldījis 113,72 miljonus eiro
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ciešā sadarbībā ar Kultūras ministriju mērķtiecīgi veic kultūras mantojuma saglabāšanu valsts nozīmes ēkās – laikā no 2015. – 2019. gadam kultūras objektu attīstīšanā ieguldīti 113,72 miljoni eiro, atjaunojot apmeklētāju iecienītus muzejus un citas sabiedriski nozīmīgas kultūras ēkas, kā arī uzbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošu Latvijas nacionālo dārgumu krātuvi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Iepriekšējo piecu gadu laikā VNĪ atjaunojis Latvijas kultūras dižgaru - Raiņa un Aspazijas, kā arī Jāņa Akuratera memoriālos muzejus, rekonstruējis Klaušinieku māju Turaidas muzejrezervātā, kā arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas vēsturisko ēku. Vienlaikus esam raduši iespēju atjaunot fasādi “Valsts akadēmiskā kora Latvija” mājvietai Zirgu ielā 8 (Kaļķu ielā 11) Vecrīgā, veikt Kultūras ministrijas mājvietas - ēku kompleksa Valdemāra ielā 11 fasādes atjaunošanu, pārbūvēt kāpnes koncertzālei Lielā Ģilde, Amatu ielā 6, kā arī veikt citus mazākus, bet nepieciešamus remontdarbus.
Pērn gada nogalē ekspluatācijā nodots ilgus gadus lolots projekts – vērienīga muzeju krātuve Pulka ielā 8, Pārdaugavā, kura glabā mūsu nacionālos dārgumus no 4 muzejiem – vairāk nekā 2 miljoni krājuma vienību, kas iepriekš glabājās tam nepiemērotos apstākļos. “Jaunuzceltajā muzeju krātuvē cienīgu glabāšanas vietu atraduši ne tikai Latvijas nacionālie dārgumi, bet krātuve kļuvusi par mūsdienīgu darba vietu ap 300 muzeju darbiniekiem. Pēc krājumu pārvešanas tā kļūs par ērti pieejamu vietu pētniecībai gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Vienlaikus esam radījuši arī labiekārtotu apkārtējo teritoriju ar soliņiem, laternām un apstādījumiem – tā priecē ēkā strādājošos un krātuves viesus, kļūstot par iecienītu pilsētnieku pastaigu vietu,” atklāj R. Griškevičs.
Šobrīd VNĪ vadībā sadarbībā ar Kultūras ministriju tiek veikta Dailes teātra, Valmieras drāmas teātra, Latvijas Leļļu teātra un Jaunās Rīgas teātra pārbūve, kā arī projektēšanas darbi apmeklētāju iecienītās koncertzāles “Lielā ģilde”, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietas atjaunošanai. Šogad uzsākta izstāžu zāles “Arsenāls” fasādes atjaunošana, kā arī turpinās darbi pie tās iekštelpu projektēšanas, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas eksponēšanai. Tuvākajos gados pilsētā jaunu elpu ienesīs 3 radošie kvartāli - „TabFab” Miera iela 58a, prototipēšanas darbnīcas “RigaMakerspace’’ A. Briāna ielā 13 un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss Šķirotavas apkaimē. Ar nepacietību savu jauno mājvietu Vecrīgā, Mārstaļu ielā, gaida Rakstniecības un mūzikas muzejs, bet Latvijas Nacionālais vēstures muzejs gaida atgriešanos savās mājās – Rīgas pilī – pēc pils kastellas restaurācijas un pārbūves.
VNĪ UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" programmas ietvaros pērn veicis ieguldījumus 4 miljonu eiro apmērā, sakārtojot 7 kultūrvēsturiski nozīmīgas, intensīvi apmeklētas valsts iestāžu ēkas, kurās atsevišķi elementi ir bīstamā tehniskā stāvoklī, radot apdraudējumu sabiedrības drošībai.Namam Palasta ielā 2 un Farmācijas muzejam Vāgnera ielā 13, Rīgā uzsākti darbi ēku fasāžu atjaunošanai. Lai atjaunošanas darbu gaitā nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Ēkas Palastā ielā 2 un 4 fasādes atjaunošanai pabeigti projektēšanas darbi, gada sākumā noslēgts būvdarbu līgums. Fasādes atjaunošanu plānots līdz augustam pabeigt. Savukārt Farmācijas muzeja atjaunošanas darbiem maijā palielināts finansējums par 86 764 eiro, novirzot projektam kopumā 307 284 eiro. Jūnijā tiks uzsākti būvdarbi ēkas sakārtošanai – darbu gaitā līdz šā gada nogalei tiks atjaunota ēkas fasāde, logi, durvis, ūdens noteksistēmas gan ēkas ielas pusē, gan iekšpagalmā.
VNĪ ieskatā valstij vienlīdz jārūpējas gan par muzejiem, gan par administratīvajām ēkām, kurās ir līdzvērtīga, intensīva darbinieku un apmeklētāju plūsma. Ar 2019. gada nogalē veiktajiem grozījumiem UNESCO programma tika papildināta ar Ministru kabineta ēku Brīvības bulvārī 36, Rīgā un Iepirkumu uzraudzības biroja ēku Eksporta ielā 6, Rīgā, pamatojoties uz abu ēku tehnisko stāvokli un tehniskās apsekošanas rezultātiem. Ministru kabineta ēkai abu literuvizuālais nolietojums sasniedzis 36% un konstatēta ēkas apdares fasādes apmetuma atdalīšanās, radot bīstamību garāmgājējiem. Savukārt ēkai Eksporta ielā 6 konstatēts augsts fasādes nolietojums – 70%, kā arī tā neatbilst Latvijas būvnormatīvu prasībām.
“Ēkas, kurās tiek īstenota būtiska valsts funkciju tehniskā stāvokļa nolietošanās līdz 40%, rada paaugstinātu bīstamību gan ēkas darbiniekiem, gan apkārtējiem cilvēkiem. Vēsturiskajās ēkās, nolietojumam sasniedzot 40%, veicami būtiski finansiāli ieguldījumi ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai, savukārt pie zemāka rādītāja ēkas stāvokli iespējams uzlabot veicot atsevišķus darbus, piemēram, jumta, logu sakārtošanu. Saimnieciska un finansiāli saprātīga rīcība ir veikt ieguldījumus ēkās, kad to nolietojums sasniedz vismaz 30% nolietojumu nevis ļaut ēkām nolietoties vēl vairāk, radot ievērojamas finansiālas sekas un papildus radot apdraudējumu sabiedrības drošībai,” norāda R. Griškevičs.
Lēmuma par UNESCO programmas finansējuma izlietojumu pieņemšanas procesā Saeimā, izskatot Likumu par valsts budžetu 2019.gadam, un Ministru kabinetā, izskatot Ministru kabineta 14.05.2019. rīkojumu Nr.226, tika sniegti kritēriji un detalizēts vērtējums par katra rīkojumā iekļautā objekta bīstamību un tehnisko stāvokli.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
