Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Jaunā Liepājas cietuma makets. (Foto: Publicitātes)

Valdība konceptuāli atbalsta Liepājas cietuma būvniecības sākšanu jau nākamgad

Politika
2020. gada 4. jūnijā 13:47 2020. gada 4. jūnijā 13:47
  Jauns.lv / LETA
Ministru kabineta ārkārtas sēdē šodien uzklausīja un konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā izklāstīta iecere jaunā Liepājas cietuma būvniecību sākt par gadu agrāk nekā bija plānots - nevis 2022., bet gan 2021.gadā.

Skaidrojot šādas rīcības nepieciešamību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) akcentēja, ka šis projekts ir tuvu gatavības stadijai, proti, lai sāktu tā īstenošanu, nav nepieciešams veikt daudz papildu darbību. Tāpat ministrs izcēla iespējamās pozitīvās sekas, ko tas atstātu uz Liepājas ekonomiku.

Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka ministrijai līdz 15.jūnijam jānoslēdz vienošanās ar VAS "Tiesu namu aģentūra" par jaunā cietuma būvniecības procesa organizēšanu.

Cietuma būvniecību Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) jau iepriekš bija virzījusi kā savu budžeta prioritāti, tomēr naudas trūkuma dēļ projekts tika atlikts. Kad sākās sarunas, ka ekonomikas stimulēšanai pēc Covid-19 krīzes tiks īstenoti dažādi būvniecības un infrastruktūras projekti, neoficiāli izskanēja, ka starp tiem varētu būt arī šī cietuma projekts.

TM uzskata, ka cietuma projekta īstenošanai esot saskatāmi vairāki tieslietu nozarei un valsts ekonomikai kopumā svarīgi faktori ar mērķi aktivizēt ekonomiskos procesus, ātrāk īstenojot ieslodzījuma vietu un sodu izpildes reformu, tādējādi samazinot atkārtotu nozieguma izdarīšanas rādītājus un līdz ar to arī samazinot tiesībsargājošo struktūru noslodzi un izmaksas noziegumu izmeklēšanai un ieslodzīto konvojēšanai. Turklāt projekta īstenošana neradīšot nekādas papildu izmaksas valsts budžetam ne šogad, ne nākamgad.

Pamatojot projekta virzīšanu, Bordāns atzīmēja, ka Covid-19 kontekstā katrai ministrijai jāmeklē īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi ekonomikas atbalstam un sildīšanai. Attiecīgi ministrs uzskata, ka jaunais Liepājas cietums "ir kritiski svarīgs projekts valstij kopumā".

"Protams, primārais ir drošība - tā ir iedzīvotāju, ieslodzījuma vietu personāla, apmeklētāju, pakalpojumu sniedzēju un arī pašu ieslodzīto drošība, taču vienlīdz būtiski ir arī ekonomiskie apsvērumi. Šī brīža situācija diktē nepieciešamību pārskatīt un izvērtēt lielo valsts pasūtījumu īstenošanu, kas ir viens no instrumentiem ekonomisko procesu aktivizēšanai," teicis Bordāns.

Ministrija aprēķinājusi, ka būvniecības rezultātā tuvākajos gados nodokļu veidā valsts budžetā atgriezīsies 30 līdz 50 miljoni eiro, "neskaitot tos pozitīvos ekonomiskos un sociālos efektus nākotnē, ko nesīs ieslodzījuma vietu reformas īstenošana, kura nav iespējama bez atbilstošas infrastruktūras". Pēc jaunā cietuma nodošanas ekspluatācijā būtiski samazināšoties valsts budžeta tēriņi vecās infrastruktūras uzturēšanai, kurus valsts katru gadu investē, lai garantētu sabiedrības drošību.

"Tas ir sabiedrības drošībai nozīmīgs infrastruktūras objekts, un jau šobrīd tā projekts ir augstā gatavības pakāpē. Tāpēc mūsu ieskatā pašreiz ir īstais brīdis atgriezties pie iespējas par gadu paātrināt Liepājas cietuma būvniecības sākšanu - ekonomikā ir nepieciešamas tūlītējas investīcijas, īpaši reģionos, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gan būvniecības, gan saistītajās nozarēs," paziņoja Bordāns.

Latvijā pašlaik ir deviņas ieslodzījuma vietas, no tām sešas ēkas ir vecākas par 118 gadiem, turklāt neviena ēka nav celta īpaši cietuma vajadzībām, bet tās atbilstoši pielāgotas. Ēkas un infrastruktūra ir fiziski un morāli novecojušas. TM kā pretstatu izceļ Igauniju, kas kopš 1991.gada īstenojusi ieslodzījuma vietu reformu, slēdzot visus 12 vecā tipa cietumus, to vietā izbūvējot trīs jaunus, starptautiskām prasībām atbilstošus cietumus. Latvijā diskusija par cietumu būvniecību ilgst jau vismaz 12 gadus, uzsvēra ministrijā.

TM izceļ, ka jaunā Liepājas cietuma būvprojekts paredz vairākus inovatīvus tehniskos risinājumus, piemēram, augstas izturības antivandālu aprīkojumu, kā arī īpašu cietuma teritorijas un telpu plānojumu un aprīkojumu, kas izslēgšot kontaktu iespējamību ieslodzīto starpā viņu pārvietošanas laikā. Tāpat tikšot nodrošināta paaugstināta ieslodzīto uzraudzība un teritorijas pārskatāmība, kas līdz šim nav bijis pieejams Latvijas cietumu infrastruktūrā, bet ir objektīvi pamatotas prasības, plānojot investīcijas jaunu cietumu izbūvē citur Eiropā.

Attiecīgi šāda mēroga projekta īstenošana, izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru, ļaus nodrošināt efektīvāku soda izpildi - sekmīgu ieslodzīto resocializāciju, lai veicinātu notiesāto personu atgriešanos sabiedrībā, tādējādi mazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma veikšanu, uzsver ministrijā.

Ja TM ierosinājums tiks atbalstīts, tad atkārtoti īstenojot iepirkumu - atklātu konkursu, arī šoreiz paredzēts izmantot "design&build" jeb "projektē un būvē" metodi, apvienojot vienā iepirkumā izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvniecību, lai izvairītos no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu, skaidroja ministrijā.

Lai veicinātu konkurenci, būtiski paplašinot pretendentu loku un tādējādi samazinātu kopējās projekta izmaksas, tiek plānots iepirkumu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā tiktu īstenoti būvdarbi, kuru veikšanai būvniekam nav nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts, savukārt otrajā daļā -  būvdarbi, kuru veikšanai būvniekam būs nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts. Tāpat atkārtoti tiks organizēts arī iepirkums būvuzraudzības pakalpojuma veikšanai.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības, ieskaitot pārprojektēšanu un autoruzraudzību, kur būvniekam nav nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts, atklātu konkursu varētu izsludināt līdz 2020.gada 20.augustam. Attiecīgi līguma noslēgšana ar iepirkuma uzvarētāju paredzama līdz 2020.gada 28.decembrim, savukārt darbi pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības sāktos 2021.gada janvārī, un noslēgtos līdz 2024.gada 30.oktobrim.

Tieslietu ministrija sola, ka kopējās projekta izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvniecību, būvuzraudzību, nepieciešamo aprīkojumu, nodokļus, nepārsniegs Ministru kabineta lēmumā par Liepājas cietuma būvniecību iepriekš noteiktos 147 miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka projekta īstenotāja - VAS "Tiesu namu aģentūra" - pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi ir pieejami, TM ieskatā, šos līdzekļus ar valdības lēmumu varētu novirzīt jaunā Liepājas cietuma būvniecības un nepieciešamo projekta aktivitāšu finansēšanai 2020. un 2021.gadā. Šādā gadījumā projekta realizācijai 2020. un 2021.gadā nebūšot nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta, skaidroja TM.

Saistītās ziņas

Liepājas cietuma būvniecību vēlas sākt gadu agrāk 3
Vilnītis: Liepājas cietums radīs 400 jaunas darbavietas 10
Bordāns uzskata, ka topošais Liepājas cietums varētu kļūt par paraugu visā Eiropā 65

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps astoņas dažādas ēkas. Kopējā teritorijas platība paredzēta 305 116 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums - 64 053,7 kvadrātmetri, kopējā telpu platība - 51 092 kvadrātmetri.

Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Cietuma kompleksā ietilpst ieslodzīto dzīvojamie korpusi. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.

Būvniecības procesa īstenošanu un uzraudzību TM deleģējusi "Tiesu namu aģentūra", kas nodrošina un organizē iepirkumu. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan TM un "Tiesu namu aģentūra".

Liepājas cietuma būvniecības iepirkumā pērn uzvarēja SIA "Arbora", taču ar to līgums netika noslēgts, jo valdībā netika rasts atbalsts finansējuma piešķiršanai.

"Arbora" piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro.

Pēc lēmuma par līguma neslēgšanu ministrs paziņoja, ka plāno izsludināt starptautisku konkursu.

Citi šobrīd lasa

Viena no lielākajām sazvērestības teorijām Latvijas vēsturē - ko tautieši sprieda, kad uzradās radiofons 3
Futboliste iesūdz tiesā "Pornhub" un apgalvo, ka bez atļaujas publicētā video dēļ nekad neatradīs vīru 3
Izdevies lokalizēt septiņus hektārus lielo meža ugunsgrēku Jaunciemā
Pievienot komentāru

Сутки душили полотенцем, четыре раза терял сознание: гражданина Латвии похитили и пытали в Киеве 2

"Прошу адекватности": Подольская пожаловалась на новый конфликт с няней, которую пришлось уволить