Solot mazināt opozīcijas bažas, konceptuāli atbalsta jaunu likumu Covid-19 seku pārvarēšanai

Deputāti atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kas nozīmē, ka tas Saeimā tiks izskatīts divos lasījumos. Tāpat ir atbalstīta tā dēvētā "lielā steidzamība".

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda, ka atbalsta ekspansīvu fiskālo politiku cīņai ar Covid-19 radītajām sekām. Viņš gan uzskata viedokli, ka koalīcija atrodas fiskālās eiforijas stāvoklī, "kad fiskālās slūžas ir atvērušās, naudas ir tik, cik nekad nav bijis". "Šī ir aizņemta nauda, tā nav debesmanna," teica deputāts. Politiķis akcentēja, ka krīzes dēļ valsts parāds pieaugs vēl par vairākiem miljardiem eiro.

Deputāts Igors Pimenovs (S) vērtēja, ka tas ir visai eklektisks likumprojekts. Viņš piekrita, ka ir jāsilda ekonomika, radot strauju izaugsmi un jaunas darba vietas, lai cilvēki varētu iesaistīties ekonomikas procesos. "Es gaidu izmaiņas ilgtermiņa fiskālajā politikā," teica deputāts, vienlaikus paužot bažas par pārāk lielu pilnvaru noteikšanu valdībai un ministriem. "Likumprojekts piešķir valdībai pārmērīgas pilnvaras," secinājis Pimenovs, aicinot likumprojektu neatbalstīt.

Parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka ļoti svarīgi, izejot no ārkārtējās situācijas, ir skaidri pateikt, kā mēs dzīvosim tālāk. Viņa kritizēja, ka likumprojekts neparedz nekādus papildu atbalsta pasākumus. Viņa piekrita, ka ekspansīvās fiskālās politikas ceļš ir pareizs, taču asi kritizēja ideju piešķirt "milzu mandātu" ministriem.

"Kāpēc ir bažas par valdību? Piemēram, "airBaltic", dīkstāves pabalsta piemēri," teica politiķe, uzsverot, ka valdības lēmumi sabiedrībai nav izskaidroti, tāpēc Saeimas kontrolei situācijā, kurā tiek noņemti "fiskālās disciplīnas rāmji", jābūt saglabātai.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) akcentēja, ka likumprojekts būtu jāizlasa tā dēvētajā "vieglajā valodā", lai saprastu, kas tieši tajā tiek piedāvāts. Viņš uzsvēra, ka vairāki likumprojekta panti vedina domāt, ka būs "ballīte" par vairākiem miljardiem eiro, tāpat kritizējot pārlieku lielās tiesības, ko plānots piešķirt valdībai.

"Ja ballīte būs neatbildīga, tad kādam par to būs jāatbild un sekas jāsavāc," brīdināja politiķis, piebilstot, ka viņam ir sajūta, ka viss, kas saistās ar ekonomiskajām sekām, vēl ir tikai priekšā. Kučinskis brīdināja, ka Latvijas ekonomika, ņemot vērā vietējās uzņēmējdarbības īpatnības, krīzes sekas sāks izjust tikai vasaras otrajā pusē.

Politiķe Regīna Ločmele-Luņova (S) asi kritizēja piedāvāto likumprojektu, uzsverot, ka koalīcija vēlas uzurpēt varu un no darba procesa izslēgt opozīciju.

Deputāts Aldis Gobzems atskatījās uz "septiņiem treknajiem gadiem", kas esot noveduši pie "milzu krīzes" valstī un valdības krišanas. "Koalīcijas deputāti nesaprot, ka vēsture atkārtojas un pieļauj tās pašas kļūdas, ko pieļāva [Aigara] Kalvīša valdība," brīdināja politiķis. Gobzema ieskatā likumprojekts ir antikonstitucionāls.

Rihards Kozlovskis (JV) akcentēja, ka ir par to, lai valdība neuzurpētu varu, turklāt arī ārkārtējā situācijā ir jautājumi, ko var izlemt tikai parlaments. Deputāts mudināja kolēģus iesaistīties priekšlikumu iesniegšanā, lai mazinātu nesaskaņas un uzlabotu likumprojektu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) solīja, ka bažas uz otro lasījumu tiks novērstas.

Jauns likuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas beigām, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, tādējādi ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.

Plānots, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum".

Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots saglabāt arī dīkstāves pabalstu, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām savienībām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem.

Tāpat plānots, ka līdz gada beigām pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.

Likumprojektā paredzēts turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus un plānots, ka jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās līdzšinējo likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".